Teksts

Likumprojekts

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā:

vārdus "Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā);

vārdus "uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)" (attiecīgā locījumā) un vārdu "uzņēmējsabiedrība" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "komercsabiedrība" (attiecīgā locījumā);

vārdu "uzņēmējdarbība" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "komercdarbība" (attiecīgā locījumā).

2. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) kredītiestāde:

a) banka – kapitālsabiedrība, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka, savā vārdā izsniedz kredītus un sniedz citus finanšu pakalpojumus;

b) elektroniskās naudas institūcija – kapitālsabiedrība, kas emitē un apkalpo elektronisko naudu un kas nav banka;";

izteikt 16.punktu šādā redakcijā:

"16) riska darījumi – kredītiestādes bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītās operācijas, no kurām kredītiestāde var ciest zaudējumus;";

izteikt 19.punkta "c" apakšpunktu šādā redakcijā:

"c) kredītiestādes padomes, valdes, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs un locekļi, sabiedrības kontrolieris un citi kredītiestādes darbinieki, kuri ir pilnvaroti veikt kredītiestādes darbības plānošanu, vadīšanu un kontroli un atbild par to, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;";

izteikt 21.punktu šādā redakcijā:

"21) finanšu pārvaldītājsabiedrība – finanšu iestāde, kuras meitas sabiedrības ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir kredītiestāde;";

izteikt 36.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā revīzijas dienesta vadītājs un locekļi, vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;";

izteikt 39.punktu šādā redakcijā:

"39) elektroniskā nauda – naudas izteiksmē izsakāma prasība pret emitentu:

a) kas ir reģistrēta elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā);

b) kas ir izveidojusies, saņemot no klienta naudas līdzekļus, kuru nominālvērtība nav zemāka par elektroniskajā ierīcē reģistrēto nominālvērtību;

c) kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem citas personas, kas nav šīs elektroniskās naudas emitenti;";

papildināt 1.pantu ar 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51. un 52.punktu šādā redakcijā:

"43) jaukta pārvaldītājsabiedrība – mātes sabiedrība, kas nav kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet starp kuras meitas sabiedrībām ir vismaz viena kredītiestāde;

44) dalībvalsts – Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

45) ārvalsts – valsts, kas nav dalībvalsts;

46) mītnes valsts – dalībvalsts, kurā kredītiestāde reģistrēta un tai izsniegta licence kredītiestādes darbībai vai citādā veidā dota atļauja kredītiestādes darbībai;

47) iesaistītā valsts – dalībvalsts, kura nav mītnes valsts un kurā izveidota mītnes valstī reģistrētas kredītiestādes filiāle vai kurā mītnes valsts kredītiestāde sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli;

48) ārpakalpojumu sniedzējs – persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus;

49) sākotnējais kapitāls – kapitāls, kuru veido:

a) apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par priekšrocību akciju ar dividenžu uzkrāšanu vērtību;

b) akciju (daļu) emisijas uzcenojums;

c) rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi);

d) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi;

e) kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā;

50) kompetentas institūcijas – valsts pārvaldes institūcijas, tiesas, likvidatori, administratori un citas institūcijas vai personas, kuras atbilstoši savām likumos noteiktajām pilnvarām lemj par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, veic reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju vai uzrauga reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas norisi;

51) reorganizācijas pasākumi – šā likuma izpratnē ir maksātnespējas process, tai skaitā sanācija, kā arī citas tiesiska rakstura darbības, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības un kas tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu kredītiestādes, tai skaitā tās filiāles, maksātspēju;

52) brīvais kapitāls – personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kas uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem."

3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības veikt kredītiestādes darbību ir Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei, ārvalstu kredītiestādes filiālei, dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiālei.

(2) Latvijas Republikā banku drīkst dibināt tikai kā akciju sabiedrību.

(3) Latvijas Republikā elektroniskās naudas institūciju drīkst dibināt kā kapitālsabiedrību.

(4) Ja elektroniskās naudas institūcija ir dibināta kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību un tai saskaņā ar šo likumu ir jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja) elektroniskās naudas institūcijas darbībai, tad uz tās dibinātājiem un dalībniekiem attiecināmi šā likuma noteikumi par kredītiestādes dibinātājiem un akcionāriem."

4. Aizstāt 4., 6., 12., 12.1, 12.2, 12.3, 13., 16., 24., 25., 26., 28., 29., 31., 32., 33., 34.pantā, 57.panta pirmās daļas 1.punktā un 108.1 pantā vārdu "banka" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "kredītiestāde" (attiecīgā locījumā).

5. Papildināt 6.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Elektroniskās naudas institūcijām, kurām saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence, nav saistošas šā likuma 13., 16., 17., 19., 24., 25., 26., 28., 29., 30., 30.1, 31., 32., 33., 33.1, 35.panta, 44.panta otrās daļas, 50.2, 50.3, 50.4, 50.5, 50.6, 57.panta, VI, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas prasības.

(3) Dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 12.1, 12.2 un 12.3 panta, V nodaļas, 108.1 panta un XVI nodaļas prasības."

6. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kredītiestādēm un personām, uz kurām attiecas šā likuma prasības, ir pienākums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt tām visu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama likumos noteikto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas funkciju pildīšanai."

7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. (1) Vārdus "kredītiestāde", "banka" vai šo vārdu savienojumu kapitālsabiedrības nosaukumā vai pašreklāmai var lietot tikai:

1) Latvijas Republikā reģistrēta banka, kurai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence kredītiestādes darbībai;

2) dalībvalstī reģistrēta banka vai tās filiāle, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā;

3) ārvalsts bankas filiāle, kurai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence kredītiestādes darbībai.

(2) Vārdus "kredītiestāde", "elektroniskās naudas institūcija" vai šo vārdu savienojumu kapitālsabiedrības nosaukumā vai pašreklāmai var lietot tikai:

1) Latvijas Republikā reģistrēta elektroniskās naudas institūcija, kurai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence elektroniskās naudas institūcijas darbībai;

2) Latvijas Republikā reģistrēta elektroniskās naudas institūcija, kura par darbības uzsākšanu ir informējusi Latvijas Banku;

3) dalībvalstī reģistrēta elektroniskās naudas institūcija vai tās filiāle, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi elektroniskās naudas institūcijas darbību Latvijas Republikas teritorijā;

4) ārvalsts elektroniskās naudas institūcijas filiāle, kurai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence elektroniskās naudas institūcijas darbībai.

(3) Vienīgi Latvijas Republikā reģistrētām bankām un ārvalstu banku filiālēm, kā arī dalībvalstu bankām un dalībvalstu banku filiālēm, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un tos pieņemt.

(4) Šā panta trešās daļas noteikumi neierobežo elektroniskās naudas institūciju tiesības pieņemt naudas līdzekļus no klientiem, vienlaikus tos apmainot pret elektronisko naudu.

(5) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencēta elektroniskās naudas institūcija nedrīkst sniegt finanšu pakalpojumus (arī izsniegt kredītus) vai veikt citu komercdarbību, kas nav elektroniskās naudas emitēšana vai ar to saistīta maksāšanas līdzekļu apkalpošana.

(7) Šā panta sestās daļas noteikumi neliedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētai elektroniskās naudas institūcijai:

1) sniegt tādus finanšu pakalpojumus un citus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar elektroniskās naudas emitēšanu un apkalpošanu vai ar apakšuzdevumiem, kas izriet no elektroniskās naudas emitēšanas un apkalpošanas;

2) uzkrāt datus elektroniskās ierīces atmiņā citu personu vārdā un interesēs."

8. Papildināt I nodaļu ar 10.1 un 10.2 pantu šādā redakcijā:

"10.1 pants. (1) Ārpakalpojumus kredītiestādei ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tam deleģēto pienākumu izpildē.

(2) Ārpakalpojums šā likuma izpratnē ir pakalpojums, kas atbilst šādām pazīmēm:

1) kredītiestādei to sniedz ārpakalpojumu sniedzējs, kas nav saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju) attiecīgā pakalpojuma sniegšanai;

2) pakalpojums atbilst kādam no šādiem veidiem:

a) kredītiestādes grāmatvedības kārtošana, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldība vai attīstība, iekšējās kontroles organizēšana, iekšējā revīzijas dienesta pienākumu veikšana;

b) kredītiestādes finanšu pakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšana, ja šāda pienākumu deleģēšana varētu radīt papildu risku kredītiestādei vai tās klientiem.

(3) Kredītiestādes iekšējā revīzijas dienesta pienākumus var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(4) Kredītiestāde nedrīkst deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai kredītiestādes statūtiem noteiktos kredītiestādes pārvaldes institūciju pienākumus, kā arī:

1) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu;

2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzņemts kredītiestādes pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu.

(5) Pirms ārpakalpojuma saņemšanas kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā motivētu rakstveida iesniegumu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma politiku, procedūru un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju.

(6) Ārpakalpojuma līgumā nosaka:

1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

3) kredītiestādes un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā:

a) kredītiestādes tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti;

b) kredītiestādes tiesības dot ārpakalpojuma sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi;

c) kredītiestādes tiesības iesniegt ārpakalpojuma sniedzējam motivētu rakstveida pieprasījumu nekavējoties pārtraukt ārpakalpojuma līgumu, ja kredītiestāde konstatējusi, ka ārpakalpojumu sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās apjoma vai kvalitātes prasības;

d) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt kredītiestādei iespēju pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti;

e) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties pārtraukt ārpakalpojuma līgumu pēc kredītiestādes motivēta rakstveida pieprasījuma saņemšanas;

4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojuma sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanu.

(7) Kredītiestāde, kura plāno šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt ārpakalpojumu, izstrādā attiecīgu ārpakalpojuma politiku un procedūru. Ārpakalpojuma procedūrā nosaka:

1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma saņemšanu;

2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un par saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību atbildīgās personas un struktūrvienības, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus;

4) kredītiestādes rīcību gadījumos, ja ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tai skaitā iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai.

(9) Ārpakalpojumu sniedzējs uzsāk sniegt kredītiestādei ārpakalpojumu, ja kredītiestāde 30 dienu laikā no šā panta piektajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aizliegumu ārpakalpojuma saņemšanai.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz kredītiestādei saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:

1) nav ievēroti šā likuma noteikumi;

2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes iespējas sniegt finanšu pakalpojumus, kā arī var aizskart kredītiestādes klientu un noguldītāju likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot kredītiestādes pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, kredītiestādes statūtos vai citos kredītiestādes iekšējos aktos tām noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt likumā noteiktās funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par kredītiestādes un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām.

(11) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi no atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar tās klientiem. Kredītiestāde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savējo.

(12) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai kredītiestāde novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa kredītiestādei pārtraukt ārpakalpojuma līgumu un nosaka tā pārtraukšanas termiņu.

(13) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde nekavējoties pārtrauc spēkā esošo ārpakalpojuma līgumu, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē:

1) ka kredītiestāde neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

2) ka kredītiestāde neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) būtiskus trūkumus ārpakalpojumu sniedzēja darbībā, kuri apdraud vai var apdraudēt kredītiestādes saistību izpildi;

4) ka iestājies kāds no šā panta desmitajā daļā minētajiem apstākļiem.

(14) Kredītiestāde nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ja kredītiestāde konstatējusi, ka ārpakalpojumu sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līgumā noteiktās ārpakalpojuma apjoma vai kvalitātes prasības.

(15) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi un tās pārvaldes institūcijas no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar kredītiestādes darbību saistīto risku pārvaldīšanu.

(16) Kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā grozījumus, kas tiek izdarīti ārpakalpojuma politikā un procedūrā, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas.

(17) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņemta kredītiestādes rakstveida piekrišana. Kredītiestāde pirms ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz šajā pantā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi.

(18) Šā panta desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

10.2 pants. Tiesiskās attiecības, kuras saistītas ar finanšu nodrošinājumu, regulē atsevišķs likums."

9. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. (1) Banka savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Elektroniskās naudas institūcija, kura neplāno emitēt elektronisko naudu tādā daudzumā, ka tās kopējais apjoms pārsniegtu piecu miljonu eiro ekvivalentu latos, savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā un pēc tam, kad par plānoto darbības uzsākšanu informējusi Latvijas Banku.

(3) Elektroniskās naudas institūcija, kura plāno emitēt elektronisko naudu tādā daudzumā, ka tās kopējais apjoms pārsniegtu piecu miljonu eiro ekvivalentu latos, savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā.

(4) Ja elektroniskās naudas institūcija nav saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci, emitētās elektroniskās naudas kopējais apjoms nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt sešu miljonu eiro ekvivalentu latos.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija licenci (atļauju) kredītiestādes vai elektroniskās naudas institūcijas darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(6) Visas elektroniskās naudas institūcijas un bankas, kuras emitē elektronisko naudu, izpilda un ievēro Latvijas Bankas noteiktās prasības attiecībā uz elektroniskās naudas izlaišanu un apkalpošanu, kā arī iesniedz Latvijas Bankai pārskatus par savu darbību un emitētās naudas apjomu Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā un termiņos."

10. Izteikt 12.1 panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir informējusi attiecīgo dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt kredītiestādes filiāles uzraudzību, un par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kuri aizsargā sabiedrības intereses, vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēma attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu."

11. Papildināt likumu ar 12.4 un 12.5 pantu šādā redakcijā:

"12.4 pants. (1) Dalībvalsts finanšu iestāde, kuru kontrolē viena vai vairākas kredītiestādes, var sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, ja tā atbilst visiem šiem nosacījumiem:

1) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, ir saņēmušas licenci kredītiestādes darbībai tajā dalībvalstī, saskaņā ar kuras likumiem darbojas attiecīgā finanšu iestāde;

2) finanšu iestāde sniedz finanšu pakalpojumus tās dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar kuras likumiem tā darbojas;

3) kredītiestādei vai kredītiestādēm, kas kontrolē finanšu iestādi, pieder vismaz 90 procenti finanšu iestādes balsstiesīgo akciju;

4) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, nodrošina šīs finanšu iestādes piesardzīgu vadību atbilstoši attiecīgās kredītiestādes vai kredītiestāžu mītnes valsts uzraudzības institūcijas prasībām;

5) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, ir publiski atklājušas informāciju par to, ka ir solidāri atbildīgas par šīs finanšu institūcijas saistībām un attiecīgās kredītiestādes vai kredītiestāžu mītnes valsts uzraudzības institūcija pret to nav iebildusi;

6) finanšu iestādes darbības konsolidētu uzraudzību veic to kontrolējošās kredītiestādes vai kredītiestādes, īpaši attiecībā uz kapitāla pietiekamību, lielajiem riska darījumiem un līdzdalību citās komercsabiedrībās.

(2) Latvijas Republikā reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga uzsākt finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, atverot filiāli, šā likuma 12.2 pantā noteiktajā kārtībā vai, neatverot filiāli, šā likuma 12.3 pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Latvijas Republikā reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus citu dalībvalstu teritorijā, ja attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija ir saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumu, kas apliecina finanšu iestādes atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

(4) Dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga uzsākt finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā šā likuma 12.1 pantā noteiktajā kārtībā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver šādus dokumentus:

1) dokumenti, kas ietver šā likuma 12.1 panta pirmās daļas 1.punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā noteikto informāciju;

2) dokumenti, kas ietver informāciju par finanšu iestādes pašu kapitāla apjomu un to kontrolējošās kredītiestādes vai kredītiestāžu konsolidācijas grupas kapitāla pietiekamības rādītāju;

3) izziņu, kas apliecina finanšu iestādes atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņem no finanšu iestādes mītnes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par to, ka finanšu iestāde vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem, tā nekavējoties nosūta paziņojumu attiecīgajai finanšu iestādei. Paziņojumā norāda, ka ar paziņojuma saņemšanas dienu tā zaudējusi tiesības sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā šajā pantā noteiktajā kārtībā. Lai sniegtu licencējamus finanšu pakalpojumus Latvijā, dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde var vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ar iesniegumu licences (atļaujas) saņemšanai vispārējā kārtībā.

(6) Ja Latvijā reģistrēta finanšu iestāde, kas uzsākusi finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalsts teritorijā šajā pantā noteiktajā kārtībā, vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē finanšu iestādes iesaistītās valsts uzraudzības institūciju un finanšu iestādi par tās neatbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

12.5 pants. Latvijas Republikā reģistrētām elektroniskās naudas institūcijām, kuras nav saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci elektroniskās naudas institūcijas darbībai, nav tiesību uzsākt elektroniskās naudas emitēšanu un tās apkalpošanu dalībvalstī šā likuma 12.2 un 12.3 pantā noteiktajā kārtībā."

12. Papildināt 14.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) jaundibināmā kredītiestāde ir meitas sabiedrība kādai ārvalstu finanšu iestādei vai kredītiestādei, kurai tās reģistrācijas valstī netiek veikta uzraudzība, pamatojoties uz konsolidētiem finanšu pārskatiem, atbilstoši Bāzeles Banku uzraudzības komitejas pamatprincipiem vai par tās uzraudzību atbildīgā ārvalsts institūcija ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju nav noslēgusi vienošanos par sadarbību un informācijas apmaiņu."

13. Izteikt 15.panta 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"2) minimālā sākotnējā kapitāla iemaksa;

3) likuma prasībām atbilstošas kredītiestādes, padomes, valdes, iekšējā revīzijas dienesta vadītāja un locekļu, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju kandidatūras."

14. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. (1) Kredītiestādi ir tiesīga dibināt:

1) pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona;

2) juridiskā (reģistrētā) persona:

a) kuras darbības laiks nav mazāks par trim finanšu gadiem;

b) kuras finanšu pārskati tiek gatavoti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības (finanšu pārskatu) standartiem un revidēti saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, kā arī tiem ir pievienots zvērināta revidenta ziņojums (dalībvalstī reģistrētas juridiskās (reģistrētās) personas finanšu pārskati var būt gatavoti saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem);

3) valsts vai pašvaldība.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir nepieciešama nevainojama reputācija un brīvais kapitāls.

(3) Izvērtējot personas reputāciju un brīvo kapitālu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt šā likuma 19.pantā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus, kuri ļauj pārliecināties par brīvā kapitāla pietiekamību kredītiestādes kapitālā un rezervēs izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.

(4) Par kredītiestādes dibinātāju nevar būt fiziskās personas, kā arī juridiskās (reģistrētās) personas, uz kuru dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) – šā likuma 19.pantā minētajām fiziskajām personām – var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura atzīta par maksātnespējīgu attiecīgo pienākumu pildīšanas laikā, vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedušas komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai vai bankrotam."

15. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt kredītiestādes dibinātāju identitāti. Ja kredītiestādes dibinātāji ir juridiskās (reģistrētās) personas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt ziņas par to dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) – fiziskajām personām. Šajā pantā minētajām juridiskajām personām ir pienākums Finanšu un kapitāla tirgus komisiju nodrošināt ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt."

16. Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:

"19.1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms licences piešķiršanas jaundibināmai kredītiestādei konsultējas ar dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju par tādas kredītiestādes dibināšanu Latvijas Republikā:

1) kura ir tādas kredītiestādes meitas sabiedrība, kurai licence piešķirta attiecīgajā dalībvalstī;

2) kura ir meitas sabiedrība mātes sabiedrībai, kuras citai meitas sabiedrībai, kas ir kredītiestāde, licence piešķirta attiecīgajā dalībvalstī;

3) kuru kontrolē tāda persona, kas kontrolē kredītiestādi, kurai licence piešķirta attiecīgajā dalībvalstī."

17. Aizstāt šā likuma 20., 58. un 59.pantā vārdus "dibināšanas pamatkapitāls" ar vārdiem "sākotnējais kapitāls".

18. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. (1) Bankas minimālais sākotnējais kapitāls ir ekvivalents pieciem miljoniem eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu par licences bankas darbībai izsniegšanu.

(2) Elektroniskās naudas institūcijas minimālais sākotnējais kapitāls ir ekvivalents vienam miljonam eiro, kas pārrēķināts latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par licences elektroniskās institūcijas darbībai izsniegšanu."

19. Izteikt 24. un 25.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. (1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā revīzijas dienesta vadītāju, sabiedrības kontrolieri, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, var būt persona:

1) kura ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents);

2) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos;

3) kurai ir nepieciešamā izglītība un triju gadu profesionālā darba pieredze atbilstoša lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

4) kurai ir nevainojama reputācija;

5) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Kredītiestādes valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem, iekšējā revīzijas dienesta vadītājam un sabiedrības kontrolierim nepieciešama augstākā izglītība.

(3) Kredītiestādes padomei ir pienākums pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata neaptur tā izpildi.

25.pants. (1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā revīzijas dienesta vadītāju, sabiedrības kontrolieri, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

3) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.

(2) Kredītiestādes padomes pienākums ir pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata neaptur tā izpildi."

20. Papildināt 26.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata neaptur tā izpildi".

21. Papildināt 27.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par kredītiestādes licences (atļaujas) anulēšanu neaptur tā izpildi."

22. Papildināt II nodaļu ar 27.1 pantu šādā redakcijā:

"27.1 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai izsniegšanu, paziņo par to Eiropas Komisijai un Padomdevējai komitejai banku darbības jomā. Paziņojumā īpaši norāda, ja licence (atļauja) kredītiestādes darbībai tiek izsniegta kredītiestādei, kuras kontroli tieši vai netieši īsteno ārvalsts komercsabiedrība.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai anulēšanu, paziņo par to Eiropas Komisijai.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija veikusi saskaņā ar šā likuma 108.1 panta trešo un ceturto daļu.

(4) Finanðu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, paziņo par to Eiropas Komisijai, ja šādas būtiskas līdzdalības ieguvējs ir ārvalsts komercsabiedrība un, iegūstot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par ārvalsts komercsabiedrības meitas sabiedrību.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par problēmām, ar kādām saskaras Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, uzsākot vai veicot kredītiestādes darbību ārvalstī.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē kredītiestāžu dibināšanu un darbību Latvijas Republikā."

23. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

"29.pants. (1) Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību kredītiestādē, par to rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(2) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai kredītiestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, tā par to rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai spriestu par to reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, atbilstību kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām un ietekmi uz kredītiestādes vadību.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums, izvērtē personas reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, atbilstību kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām un tās ietekmi uz kredītiestādes vadību.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu aizliegt personai iegūt vai palielināt kredītiestādē būtisku līdzdalību un nekavējoties paziņo par to attiecīgajai personai un kredītiestādei, ja:

1) šādas būtiskās līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu kredītiestādes vadību;

2) personai nav brīvā kapitāla, nevainojamas reputācijas vai tā neatbilst kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām;

3) persona nesniedz vai atsakās sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasīto papildu informāciju;

4) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasīto vai šajā likumā noteikto informāciju;

5) personas ieguldītie līdzekļi, lai nodrošinātu būtisku līdzdalību kredītiestādē, ir iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.

(6) Šā panta piektās daļas 4.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko (reģistrēto) personu, ja tās akcijas tiek kotētas kādā dalībvalsts regulētā tirgū vai citā regulētā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā (reģistrētā) persona Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā pieder būtiska līdzdalība.

(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību kredītiestādē, persona būtisko līdzdalību kredītiestādē iegūst vai palielina sešu mēnešu laikā no šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas dienas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(8) Šā panta piektajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."

24. Izteikt 30.1 pantu šādā redakcijā:

"30.1 pants. Izvērtējot šā likuma 29.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgas dalībvalsts uzraudzības institūciju, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir kredītiestāde vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē."

25. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

"33.pants. (1) Ja kredītiestādes akcionāra ietekme uz kredītiestādi apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību vai būtisku līdzdalību ieguvusī persona neatbilst kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc konkrēto apstākļu izvērtēšanas kredītiestādē ir tiesīga:

1) pieprasīt nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi;

2) pieprasīt kredītiestādes valdes (padomes) vai kāda valdes (padomes) locekļa atsaukšanu;

3) aizliegt akcionāram izmantot visu tam piederošo akciju balsstiesības.

(2) Akcionāram nav tiesību izmantot visu tam piederošo akciju balsstiesības kredītiestādē un akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz to pamata nedrīkst prasīt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros, ja:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā likumā minētajos gadījumos ir aizliegusi personai izmantot tai piederošo akciju balsstiesības;

2) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisko līdzdalību kredītiestādē pirms šā likuma 29.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā;

3) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisko līdzdalību kredītiestādē šā likuma 29.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma izskatīšanas laikā.

(3) Ja kredītiestādes akcionāram ir aizliegts izmantot tam piederošo akciju balsstiesības kredītiestādē, kopējo lemttiesīgo akciju skaitu aprēķina, no visām balsstiesīgajām akcijām atņemot tās akcijas, kuru balsstiesību izmantošana ir aizliegta. Šā likuma noteikumi par būtisku līdzdalību nav attiecināmi uz kredītiestādes akcionāru, kuram būtiska līdzdalība kredītiestādē rodas citam akcionāram piemērotā balsstiesību aizlieguma dēļ.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."

26. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35.pants. (1) Bankas pašu kapitāla attiecība pret svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem.

(2) Elektroniskās naudas institūcijas pašu kapitāla attiecība nedrīkst būt mazāka par diviem procentiem pret lielāko no šādiem rādītājiem:

1) elektroniskās naudas institūcijas pašreizējās saistības, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas apjomam;

2) to iepriekšējo sešu mēnešu saistību vidējā vērtība, kuras atbilst emitētās elektroniskās naudas apjomam.

(3) Pirmo sešu elektroniskās naudas institūcijas darbības mēnešu laikā tās pašu kapitāla attiecība pret saistībām, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas kopējam apjomam vai plānotajai sešu mēnešu saistību summas vidējai vērtībai, nedrīkst būt mazāka par diviem procentiem. Elektroniskās naudas institūcijas kopējo plānoto saistību apjomu, kas atkarīgs no emitētās elektroniskās naudas apjoma, nosaka saskaņā ar elektroniskās naudas institūcijas sagatavoto saimnieciskās darbības plānu pirmajiem trim darbības gadiem.

(4) Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par likumā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu."

27. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

"37.pants. (1) Kredītiestāde savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana.

(2) Šādu prasību nodrošināšanas normatīvos noteikumus attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām bankām (likviditātes prasības) nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas elektroniskās naudas institūcijas izvietoto aktīvu apjoms nedrīkst būt mazāks par no emitētās elektroniskās naudas izrietošo saistību apjomu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ierobežojumus, kas jāievēro tās licencētām elektroniskās naudas institūcijām.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ierobežojumus, kas jāievēro tās licencētām elektroniskās naudas institūcijām, izvietojot to aktīvu apjomu, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas apjomam."

28. Aizstāt šā likuma 43., 47., 50.1, 51., 52., 54., 55., 56.pantā, 102.panta 2.punktā, 103.panta 4. un 5.punktā vārdu "kredītiestāde" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "banka" (attiecīgā locījumā).

29. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

"44.pants. (1) Bankas būtiska līdzdalība tādas komercsabiedrības pamatkapitālā, kura nav kredītiestāde vai finanšu iestāde, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no bankas pašu kapitāla.

(2) Elektroniskās naudas institūcija nedrīkst iegūt līdzdalību citu komercsabiedrību pamatkapitālā, izņemot tādas komercsabiedrības, kuras veic ar šīs elektroniskās naudas institūcijas emitēto vai izplatīto elektronisko naudu saistītos apakšuzdevumus."

30. Izslēgt 50.1 pantu.

31. Papildināt likumu ar 50.2, 50.3, 50.4, 50.5 un 50.6 pantu šādā redakcijā:

"50.2 pants. (1) Kredītiestādei, kura ir citu kredītiestāžu vai finanšu iestāžu mātes sabiedrība vai kurai citās kredītiestādēs vai finanšu iestādēs tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šā likuma 35.panta pirmajā daļā, 40., 42., 44., 45. un 47.pantā noteiktās kredītiestāžu darbību regulējošās prasības jāievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(2) Kredītiestādei jāievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir tāda Latvijā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras mātes sabiedrība nav Latvijā reģistrēta kredītiestāde, kā arī ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai nevienā citā dalībvalstī nav nevienas meitas sabiedrības, kas ir kredītiestāde.

(3) Ja dalībvalstī, kurā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, tai nav meitas sabiedrību, kas ir kredītiestādes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga vienoties ar to dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, kurās reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kas ir kredītiestādes, par to, kura uzraudzības institūcija veiks Latvijā reģistrētas kredītiestādes, kura ir šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(4) Ja vienošanās atbilstoši šā panta trešajā daļā noteiktajām prasībām nav panākta, kredītiestādei jāievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai finanšu pārvaldītājsabiedrības reģistrācijas valstī nav nevienas meitas sabiedrības, kas ir kredītiestāde, bet citās dalībvalstīs ir meitas sabiedrības, kas ir kredītiestādes, un kredītiestādei, kas ir reģistrēta Latvijā, ir lielāka aktīvu kopsumma, nekā jebkurai citai finanšu pārvaldītājsabiedrības dalībvals tī reģistrētai meitas sabiedrībai, kas ir kredītiestāde. Ja vairākām kredītiestādēm, kas ir dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, bilances kopsumma ir vienāda, Latvijā reģistrētai kredītiestādei jāievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ja tā saņēmusi licenci ātrāk par citām kredītiestādēm.

(5) Finanðu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai pārvaldītājsabiedrībai, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, jāsniedz kredītiestādei, kuras uzraudzību Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, informācija par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības un/vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un Eiropas Komisijai finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu, kurā iekļautas arī pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās pārvaldītājsabiedrībām tieši vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, kuras ir kredītiestādes vai finanšu iestādes un kuru uzraudzību Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(7) Šā panta pirmajā daļā minēto kredītiestāžu darbību regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas kārtību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, un citas kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas kārtību, kā arī konsolidētajos finanšu pārskatos ietveramo komercsabiedrību kopumu un to konsolidācijas metodes nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(8) Kredītiestādei, kuras uzraudzību veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, jānodrošina, lai visās komercsabiedrībās, kas pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, būtu efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina patiesas informācijas sagatavošanu, lai veiktu uzraudzību.

(9) Kredītiestāde pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par komercsabiedrībām, kuru finanšu pārskati saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem ir iekļauti kredītiestādes konsolidētajā finanšu pārskatā vai atbrīvoti no konsolidācijas, par jaukto pārvaldītājsabiedrību, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, un tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas ir jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās jauktai pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt tajās iekšējās pārbaudes, lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu.

(10) Kredītiestādes konsolidētajā finanšu pārskatā iekļautajām dalībvalstīs reģistrētajām komercsabiedrībām jāatļauj Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pēc tās pieprasījuma veikt saskaņā ar šo pantu noteiktās pārbaudes tādā apmērā, kāds ir nepieciešams uzraudzības veikšanai un pieļaujams saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem. Šī prasība attiecas arī uz šā panta devītajā daļā minētajām dalībvalsts komercsabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no konsolidācijas.

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, veicot pārbaudes šā panta desmitajā daļā minētajās komercsabiedrībās, ir tiesības iepazīties ar informāciju un dokumentiem, kas nepieciešami tās uzdevumu un funkciju veikšanai. Komercsabiedrībām ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai attiecīgo informāciju un dokumentus.

(12) Kredītiestādei vai finanšu parvaldītājsabiedrībai, iegūstot līdzdalību kādas ārvalstī reģistrētas komercsabiedrības pamatkapitālā, kā rezultātā komercsabiedrība saskaņā ar šo likumu vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem pakļaujas konsolidētai uzraudzībai, jāpārliecinās, ka kredītiestāde, kurai saskaņā ar šā panta pirmās, otrās un ceturtās daļas noteikumiem jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati, ir spējīga saņemt šā panta pirmās daļas noteikumu izpildei nepieciešamo informāciju.

50.3 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atbrīvot kredītiestādi no šā likuma 50.2 panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir kredītiestāde, kas reģistrēta dalībvalstī un šajā dalībvalstī ir iekļauta konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija veic pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atbrīvot kredītiestādi, kuras mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, no šā likuma 50.2 panta ceturtajā daļā minēto noteikumu izpildes, ja kādas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija jau iekļāvusi Latvijā reģistrēto kredītiestādi konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību šīs dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga piemērot kredītiestādei šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās prasības pēc savstarpējas vienošanās noslēgšanas ar attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju, kurā ir paredzētas sadarbības un informācijas apmaiņas procedūras. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šāda rakstura vienošanos un tās saturu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai informāciju par šajā dalībvalstī reģistrēto kredītiestādi, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir Latvijā reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, ja šīs valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija nav iekļāvusi Latvijā reģistrēto kredītiestādi konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību tā veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz informāciju par Latvijā reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir šajā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav iekļāvusi attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto kredītiestādi tādu komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību tā veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

50.4 pants. (1) Kredītiestādei, finanšu iestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai komercsabiedrībai, kuras finanšu pārskati ir iekļauti konsolidētajā finanšu pārskatā vai ir atbrīvoti no iekļaušanas tajā, ir tiesības sniegt informāciju, kura saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama kredītiestāžu uzraudzības veikšanai, dalībvalstīs reģistrētai komercsabiedrībai, kura ir Latvijā reģistrētas komercsabiedrības mātes sabiedrība vai kurai tiešā vai netiešā veidā tajā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(2) Jauktai pārvaldītājsabiedrībai un tās meitas sabiedrībām, kas reģistrētas dalībvalstīs, ir tiesības savstarpēji apmainīties ar attiecīgo informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienoðanos nepieciešama kredītiestāžu uzraudzības veikšanai.

50.5 pants. Ja dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, nesniedz kredītiestādei šā likuma 50.2 pantā noteikto prasību izpildei nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības aizliegt finanšu pārvaldītājsabiedrībai izmantot tās balsstiesības Latvijā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai sabiedrības, kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

50.6 pants. Šā likuma 50.2, 50.3, 50.4 un 50.5 pantā minētās prasības, kuras noteiktas komercsabiedrībām, kas reģistrētas dalībvalstīs, piemērojamas arī ārvalstīs reģistrētām komercsabiedrībām, ciktāl tas nepieciešams kredītiestāžu uzraudzībai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vienošanos ar attiecīgo ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām."

32. Izteikt 52.pantu šādā redakcijā:

"52.pants. (1) Banka pirms un pēc kredīta izsniegšanas pastāvīgi pārbauda un dokumentē kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprina ieteikumus bankas kredītriska novērtēšanai. Šos ieteikumus banka izmanto sava kredītriska novērtēšanai."

33. 57.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kredītiestādei jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja, ja kredītiestāde tiek reorganizēta.";

papildināt pantu ar 1.1, 1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:

"(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka iesniedzamos dokumentus un kārtību, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē kredītiestādes padomes un valdes locekļu, iekšējā revīzijas dienesta vadītāja un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām.

(12) Lai pārliecinātos par kredītiestādes padomes un valdes locekļu, iekšējā revīzijas dienesta vadītāja un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības uzaicināt attiecīgās personas uz pārrunām.

(13) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 30 dienu laikā no dienas, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, ir tiesības neatļaut kredītiestādes padomes un valdes locekļiem, iekšējā revīzijas dienesta vadītājam un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītājam sākt pildīt viņu pienākumus, ja minētās personas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija nevar pārliecināties par to atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām."

34. Izslēgt 61.panta ceturto daļu.

35. Izteikt 64.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā kredītiestādes akciju vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, iekšējā revīzijas dienesta vadītājam vai loceklim, sabiedrības kontrolierim vai uzticības personai, kredītiestādes darbiniekam, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, zvērinātu revidentu pārstāvim vai kā šā likuma 62.panta ceturtajā daļā minētajai personai, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā."

36. Papildināt likumu ar 72.1 pantu šādā redakcijā:

"72.1 pants. (1) Vienā Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes vai ārvalsts kredītiestādes filiāles emitētā elektroniskās naudas līdzeklī uzkrātā elektroniskās naudas nominālvērtība nedrīkst pārsniegt 150 eiro ekvivalentu.

(2) Pēc klienta pieprasījuma kredītiestādei ir pienākums atpirkt no klienta elektronisko naudu, izmaksājot elektroniskās naudas nominālvērtībai atbilstošu summu."

37. 85.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināts";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kredītiestāde mēnesi pirms akcionāru sapulces paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par nodomu izmaksāt dividendes. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības aizliegt kredītiestādei izmaksāt dividendes, ja kredītiestāde neievēro vai, ja dividendes jau tiek izmaksātas, neievēros kapitāla pietiekamības prasības vai lielo riska darījumu ierobežojumus."

38. Izteikt 89.pantu šādā redakcijā:

"89.pants. Gada pārskata bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņu, pielikumu un ziņojuma konkrēto saturu, kā arī atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija."

39. Izteikt 100.pantu šādā redakcijā:

"100.pants. (1) Kredītiestāžu uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja likumos nav noteikts citādi.

(2) Kredītiestāžu filiāļu uzraudzību ārvalstīs Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem, ja attiecīgo ārvalstu normatīvie akti nenosaka citādi."

40. Papildināt likumu ar 101.2 pantu šādā redakcijā:

"101.2 pants. (1) Ja kredītiestāde plānojusi uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu, finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību, kredītiestāde ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievieno attiecīgo risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstu.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā izskata iesniegtos dokumentus un izvērtē plānotā finanšu pakalpojuma sniegšanas risku pārvaldīšanu un tā ietekmi uz kredītiestādes un visa kredītiestāžu sektora darbību.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par plānoto finanšu pakalpojumu vai tā sniegšanas kārtību, lai novērtētu attiecīgā finanšu pakalpojuma sniegšanas ietekmi uz kredītiestādes un visa kredītiestāžu sektora darbību un risku pārvaldīšanas kvalitāti.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu kredītiestādei aizliegt uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu, finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību un nekavējoties paziņo par to kredītiestādei, ja kredītiestādes plānotā darbība apdraud vai varētu apdraudēt kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus vai sniegt finanšu pakalpojumus.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi."

41. 102.pantā:

papildināt ievaddaļu pēc vārda "kārtība" ar vārdu "kredītiestādei";

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) elektroniskās naudas institūcijas pašu kapitāla attiecība pret saistībām, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas kopējam apjomam vai iepriekšējo sešu mēnešu saistību summas vidējai vērtībai, ir mazāka par diviem procentiem."

42. Papildināt 103.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta par šajā pantā minētajiem jautājumiem pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."

43. Izteikt 104.panta otro teikumu šādā redakcijā:

"Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šā likuma 119., 123. un 124.pantu."

44. 106.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt kredītiestādes un tās meitas sabiedrības darbību, kura ir finanšu iestāde.";

svītrot ceturtajā daļā vārdu "kredītiestāžu";

papildināt piekto daļu pēc vārda "kredītiestādēm" ar vārdu "apdrošinātājiem".

45. Izslēgt 107.pantu.

46. Papildināt likumu ar 107.1 un 107.2 pantu šādā redakcijā:

"107.1 pants. (1) Dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības veikt pārbaudes Latvijā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts banku filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas dalībvalsts uzraudzības institūcijā informāciju uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(2) Pirms pārbaudes uzsākšanas dalībvalsts uzraudzības institūcija laikus rakstveidā informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvim ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Dalībvalsts uzraudzības institūcija iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā sagatavotā ziņojuma kopiju par veiktās pārbaudes rezultātiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības dalībvalsts uzraudzības institūcijai saskaņā ar savstarpēju vienošanos kā tālāk neizpaužamu sniegt informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai šā panta pirmajā daļā minētajās Latvijā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas dalībvalsts uzraudzības institūcijā informāciju uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja attiecīgās dalībvalsts likumdošanas akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu.

107.2 pants. Šā likuma 107.1 pantā noteiktās dalībvalsts uzraudzības institūcijas tiesības piemērojamas arī ārvalsts uzraudzības institūcijai, ciktāl tas nepieciešams kredītiestāžu uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vienošanos ar attiecīgo ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām."

47. Izteikt 110.1 pantu šādā redakcijā:

"110.1 pants. (1) Informācija par kredītiestādi un tās klientu, kredītiestādes un tās klienta darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20.pantā minētā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām citādi kā tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai tās klientu.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalsts finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kas pielīdzināmas šā panta piektajā un sestajā daļā minētajām institūcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz līdzvērtīgu Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu. Šāda informācija izmantojama vienīgi, lai veiktu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību vai attiecīgo institūciju likumā noteiktās funkcijas. Attiecīgās ārvalsts institūcijas saņemto informāciju ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rakstveida piekrišanu un vienīgi nolūkam, kādam šī piekrišana tikusi dota.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta otrajā, piektajā un sestajā daļā saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi tās uzraudzības funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par kredītiestāžu dibināšanu un darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, liela riska darījumiem, vadības un grāmatvedības organizāciju un iekšējās kontroles mehānismiem;

2) lai piemērotu likumā noteiktos tiesību ierobežojumus un sodus;

3) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(5) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar:

1) dalībvalsts finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām;

2) iestādēm vai personām, kas Latvijas Republikā vai dalībvalstīs ir atbildīgas par kredītiestāžu maksājumu pārtraukšanas, maksātnespējas, likvidācijas un kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu uzskaites pārbaužu procedūrām;

3) personām, kas Latvijas Republikā vai dalībvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas kredītiestādēs, apdrošinātājos, ieguldījumu brokeru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās un citās finanšu iestādēs;

4) dalībvalsts iestādēm, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai.

(6) Šā panta noteikumi neaizliedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar Latvijas Banku, dalībvalstu centrālajām bankām un citām institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana tām nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai."

48. Papildināt VII nodaļu ar 112.1 pantu šādā redakcijā:

"112.1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic to elektroniskās naudas institūciju uzraudzību, kurām saskaņā ar šo likumu darbības veikšanai nav jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licence."

49. Papildināt likumu ar 126.1 pantu šādā redakcijā:

"126.1 pants. (1) Reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā tiesiskās attiecības, kas izriet no darba līgumiem, regulē vienīgi tie dalībvalsts tiesību akti, kuri attiecas uz noslēgtajiem darba līgumiem.

(2) Reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā tiesības attiecībā uz:

1) nekustamo īpašumu regulē tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums;

2) kuģi vai gaisa kuģi regulē tās dalībvalsts tiesību akti, kuras pārziņā atrodas attiecīgais pub liskais reģistrs, kurā attiecīgais kuģis vai gaisa kuģis ierakstīts (reģistrēts);

3) finanšu instrumentiem, kas reģistrējami publiskajos reģistros, kredītiestāžu kontos vai centrālajā depozitārijā, un uz tajos nostiprinātajām tiesībām regulē tie dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem tiek apliecinātas kredītiestādes īpašuma tiesības uz attiecīgajiem finanšu instrumentiem."

50. Izteikt 127. un 128.pantu šādā redakcijā:

"127.pants. Ar kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumu nav apturams vai pārtraucams iepriekš akcionāru sapulcē pieņemtais lēmums uzsākt pašlikvidācijas procesu vai veikt reorganizācijas pasākumus. Kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidācijas uzsākšana neierobežo tās likvidācijas uzsākšanu ar tiesas nolēmumu vai bankrota procedūras uzsākšanu.

128.pants. (1) Kredītiestāde, kas gatavojas uzsākt pašlikvidāciju (arī tās filiāles likvidāciju iesaistītajā valstī), piecu dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā iesnieguma projektu par pašlikvidāciju. Iesnieguma projektam pievieno pēdējo kredītiestādes bilanci, kas sagatavota atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem par gada pārskata sagatavošanu, un ziņas par iespējamo likvidatoru.

(2) Finanðu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, kuri apliecina šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju, pārbauda, vai kredītiestāde spēj noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās grāmatvedības reģistros reģistrētās saistības pret kreditoriem, un lemj par kredītiestādes iesnieguma akceptēšanu un kredītiestādes darbībai izsniegtās licences atsaukšanu.

(3) Kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators. Kredītiestāde sagatavo lietu (piemēram, dokumentu, mantu) nodošanas aktu. Likvidators, uzsākot pienākumu pildīšanu, aktu pieņem un paraksta.

(4) Likvidators, pabeidzot kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidāciju, pieņem lēmumu par pašlikvidācijas pabeigšanu un iesniedz to Finanšu un kapitāla tirgus komisijā."

51. Papildināt 134.panta otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) izdevumi, kas saistīti ar likvidācijas procesā veicamo ierakstu izdarīšanu publiskajos reģistros."

52. Izteikt 137.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja likvidators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs vai locekļi, sabiedrības kontrolieris, revidenti vai zvērināti revidenti ir pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, likvidatora pienākums ir ziņot par to tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības."

53. Papildināt likumu ar 143.1 pantu šādā redakcijā:

"143.1 pants. (1) Ja kreditoru pastāvīgā dzīvesvieta vai vadības vieta atrodas ārpus Latvijas Republikas, to tiesības iesniegt kreditoru prasījumus un citas pretenzijas ir tādas pašas kā Latvijas Republikā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu kreditoru tiesības.

(2) Ja kreditoru pastāvīgā dzīvesvieta vai vadības darbības vieta atrodas ārpus Latvijas Republikas, to tiesības reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā ir tādas pašas kā Latvijas Republikā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu kreditoru tiesības."

54. Papildināt 153.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) izdevumi, kas saistīti ar maksātnespējas pasākumu reģistrāciju publiskajos reģistros."

55. Izteikt 158.pantu šādā redakcijā:

"158.pants. (1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbību veikšana attiecībā uz kredītiestādi (arī tās filiāli) neietekmē kreditoru tiesības prasīt savu kreditoru prasījumu un kredītiestādes prasījumu savstarpēju dzēšanu vai citu tiesisku seku ziņā līdzīgu darbību izpildi, ja šādas darbības pieļauj likums attiecībā uz kredītiestādes prasījumiem.

(2) Darījumus, kuri pamatoti ar ieskaita vai atpakaļpirkuma līgumiem, regulē vienīgi tie likumi, kuri attiecas uz ieskaita vai atpakaļpirkuma līgumu, saskaņā ar kuru šie darījumi tiek slēgti.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi neierobežo šā likuma 218.panta izpildi.

(4) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šā pantā pirmajā un otrajā daļā noteikto darbību izpildi."

56. 161.pantā:

izteikt otrās daļas 14.punktu šādā redakcijā:

"14) ziņot tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības, ja administrators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs vai locekļi, sabiedrības kontrolieris, revidenti vai zvērināti revidenti pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulču lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, kā arī celt prasību tiesā pret vainīgajām personām par zaudējumu atlīdzināšanu, ja šo personu rīcības dēļ nodarīts zaudējums kreditoriem vai akcionāriem;";

papildināt otro daļu ar 19.punktu šādā redakcijā:

"19) regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā informēt zināmos kreditorus par maksātnespējas gaitu.";

papildināt ceturto daļu ar 18.punktu šādā redakcijā:

"18) pieprasīt un saņemt no kreditoriem un citām personām prasību un citu pretenziju tulkojumus Latvijas Republikas valsts valodā."

57. Papildināt XIII nodaļu ar 183.1 pantu šādā redakcijā:

"183.1 pants. (1) Ja netiek īstenota kredītiestādes sanācija vai tā ir bijusi neveiksmīga, kā arī ja netiek īstenoti citi reorganizācijas pasākumi vai tie ir bijuši neveiksmīgi un tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē kredītiestādei izsniegto licenci kredītiestādes darbībai.

(2) Pēc kredītiestādei izsniegtās licences kredītiestādes darbībai anulēšanas, ja nav likumā noteiktajā kārtībā mainīts kredītiestādes administrators vai cita attiecīgi pilnvarotā persona, tad administratoram vai attiecīgi pilnvarotajai personai, kura veica kredītiestādes sanācijas darbības vai citus reorganizācijas pasākumus, ir tiesības turpināt attiecīgās darbības atbilstoši likumā kredītiestādes bankrota procedūrā paredzētajām administratora pilnvarām līdz dienai, kad tiek iecelts kredītiestādes bankrota procedūras administrators.

(3) Ja tiek veiktas darbības, kuras saistītas ar bankrota procedūru Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei (arī tās filiālei iesaistītajā valstī) vai kredītiestādei, kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot uzraudzību atbilstoši šā likuma prasībām, sadarbojas ar attiecīgās iesaistītās valsts kompetentām institūcijām."

58. 198.pantā:

svītrot otrajā daļā vārdus un skaitli "vai 106.panta ceturtās daļas";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja kredītiestāde vai apdrošinātājs nepilda šā likuma 106.panta ceturtās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt kredītiestādei vai apdrošinātājam soda naudu līdz 5000 latiem."

59. Izslēgt 208.pantu.

60. Papildināt likumu ar XVI nodaļu šādā redakcijā:

"XVI nodaļa

Kredītiestāžu un ārvalsts kredītiestāžu (arī to filiāļu) reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas īpatnības

209.pants. (1) Šīs nodaļas normas piemērojamas:

1) Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, kurām ir izveidotas filiāles citā dalībvalstī;

2) dalībvalstīs reģistrētām kredītiestādēm, kurām ir filiāles Latvijas Republikā;

3) ārvalstu kredītiestādēm, kurām vismaz viena filiāle atrodas Latvijas Republikā un viena – citā dalībvalstī;

4) Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, kurām ir kreditori citā dalībvalstī.

(2) Citas reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju regulējošās normas piemērojamas tādā apjomā, ciktāl tās nav pretrunā ar šīs nodaļas normām.

210.pants. (1) Lēmumu par darbībām, kas saistītas ar mītnes valstī reģistrētu kredītiestāžu (arī to filiāļu) reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju iesaistītajā valstī, ir tiesīgas pieņemt tikai mītnes valsts kompetentas institūcijas atbilstoši attiecīgās valsts likumā noteiktajai kompetencei.

(2) Latvijas Republikā šā panta pirmajā daļā minētie lēmumi ir saistoši, sākot ar dienu, kad tie ir stājušies spēkā dalībvalstī, kurā tie pieņemti.

(3) Latvijas Republikā pieņemtie šā panta pirmajā daļā minētie lēmumi ir saistoši citām dalībvalstīm ar dienu, kad tie ir stājušies spēkā Latvijas Republikā.

(4) Reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju regulē attiecīgās mītnes valsts tiesību akti, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

211.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai cita kompetenta institūcija nekavējoties pirms lēmuma pieņemšanas par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju kredītiestādei, kurai ir kreditori citā dalībvalstī vai filiāle iesaistītajā valstī, vai kredītiestādei, kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, informē attiecīgo iesaistītās valsts kompetento institūciju par šīm darbībām.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina no dalībvalstu kompetentām institūcijām saņemto ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju saistīto paziņojumu publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā.

(3) Ja tiesa pieņem nolēmumu vai cita kompetenta institūcija nolemj par Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes, kurai ir kreditori citā dalībvalstī, vai kredītiestādes, kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, reorganizācijas pasākumiem, likvidāciju vai reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbībām, kurās iesaistītas kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī, administrators vai cita likumā pilnvarota persona nekavējoties pēc šā nolēmuma vai lēmuma spēkā stāšanās nodrošina likumos noteikto ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju saistīto nolēmumu vai lēmumu publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosūta paziņojumu par pieņemto nolēmumu vai lēmumu Eiropas Savienības oficiālo publikāciju birojam publicēšanai oficiālajā izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" un katras iesaistītās valsts divos valsts mēroga laikrakstos, kurā atrodas Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes filiāle vai kreditori.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu sagatavo Latvijas Republikas valsts valodā. Paziņojumā norāda tā mērķi, tiesisko pamatu, administratora vai citas likumā pilnvarotas personas identifikācijas datus, prasījumu vai sūdzību iesniegšanas galīgo termiņu (datumu) un tās institūcijas pilnu adresi, kura ir tiesīga izskatīt sūdzības par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju.

(5) Šajā pantā noteikto paziņojumu nepublicēšana nedod tiesības apstrīdēt minētos tiesas nolēmumus vai kompetentu institūciju lēmumus par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju.

212.pants. (1) Likvidators vai administrators, vai cita likumā pilnvarota persona par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju nekavējoties rakstveidā paziņo katram zināmajam kreditoram neatkarīgi no tā atrašanās vietas.

(2) Likvidators vai administrators, vai cita likumā pilnvarota persona paziņojumā kreditoriem norāda tiem saistošus termiņus, termiņu neievērošanas sekas, kompetentu institūciju, kurai ir tiesības pieņemt iesniegtos prasījumus vai citus paziņojumus saistībā ar prasījumiem, kā arī citu informāciju, kas rada, groza vai izbeidz kreditoru saistības.

(3) Likvidators vai administrators, vai cita likumā pilnvarota persona paziņojumu kreditoriem sniedz Latvijas Republikas valsts valodā, izmantojot veidlapu, kurā visās dalībvalstu oficiālajās valodās ir virsraksts "Uzaicinājums iesniegt prasījumu. Termiņš, kas jāievēro prasījumu iesniegšanai".

(4) Visiem kreditoriem neatkarīgi no to atrašanās vietas ir tiesības iesniegt savas prasības un pretenzijas saskaņā ar šā likuma 143.1 panta pirmo daļu. Kreditors ir tiesīgs iesniegt kreditora prasījumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā (vai vienā no oficiālajām valodām), kurā ir kreditora dzīvesvieta vai vadības vieta. Šajā gadījumā uz kreditora prasījuma pieteikuma norāda virsrakstu "Kreditora prasījuma pieteikums" Latvijas Republikas valsts valodā.

(5) Likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai ir tiesības pieprasīt kreditoriem nodrošināt prasījumu tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā tikai tad, ja par to iepriekš paziņots šajā pantā noteiktajā paziņojumā kreditoriem.

213.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties pirms tiesas nolēmuma vai kompetentu institūciju lēmuma par ārvalsts kredītiestādes reorganizācijas pasākumiem vai likvidācijas darbībām, kurās iesaistīta kredītiestādes Latvijas Republikā esoša filiāle, bet, ja tas nav iespējams, pēc attiecīgā nolēmuma vai lēmuma pieņemšanas informē par minēto tiesas nolēmumu vai institūcijas lēmumu to dalībvalstu kompetentas institūcijas, kurās attiecīgā kredītiestāde atvērusi filiāli.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija savu funkciju veikšanai izmanto Eiropas Savienības oficiālo publikāciju biroja publicēto informāciju oficiālajā izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" par darbību veikšanu, kuras saistītas ar filiāļu iesaisti reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic uzraudzību saskaņā ar šo likumu un sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentām institūcijām.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro pastiprinātās uzraudzības kārtību kredītiestādes, kuras vadības vieta atrodas ārpus dalībvalsts, Latvijas Republikā esošai filiālei, tā nekavējoties pirms pastiprinātās uzraudzības kārtības piemērošanas informē to dalībvalstu kompetentas institūcijas, kurās kredītiestāde atvērusi filiāles.

(5) Likvidatori vai administratori, vai citas likumā pilnvarotas personas sadarbojas ar citu valstu pilnvarotajām personām, kurām ir tiesības veikt reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju.

214.pants. Latvijas Republikas tiesību akti regulē jautājumus, kas saistīti ar:

1) aktīviem vai darbībām ar aktīviem, kuri iegūti vai nodoti pēc likvidācijas vai maksātnespējas procesa sākšanas;

2) pārvaldes institūciju un likvidatoru vai administratoru tiesībām un pienākumiem;

3) prasījumu vai parādu pilnīgu vai daļēju dzēšanu ar ieskaitu vai ar citām juridisko seku ziņā līdzīgām darbībām;

4) likvidācijas vai maksātnespējas procesa ietekmi uz noslēgtajiem līgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir kredītiestāde, arī uz līgumiem, kurus slēgusi tās filiāle;

5) likvidācijas vai maksātnespējas procesa ietekmi uz atsevišķu kreditoru ierosinātiem tiesas procesiem, izņemot šā likuma 223.pantā paredzētos nepabeigtos tiesas procesus;

6) prasījumiem, kas iesniegti pret kredītiestādi, un prasījumiem, kuri iesniegti pēc likvidācijas vai maksātnespējas procesa sākšanas;

7) tiesību aktu prasībām, kuras nosaka prasījumu pieteikšanu, pārbaudi un atzīšanu;

8) tiesību aktu prasībām, kuras nosaka kredītiestāžu aktīvu atsavināšanu, ieņēmumu no aktīvu atsavināšanas sadali, prasījumu grupēšanu, un to kreditoru tiesībām, kuru prasījumi pēc likvidācijas vai maksātnespējas procesa uzsākšanas daļēji apmierināti saskaņā ar lietu tiesības vai ar ieskaitu vai citām juridisko seku ziņā līdzīgām darbībām;

9) tiesību aktu prasībām, ja likvidācijas vai maksātnespējas process tiek izbeigts (arī izmantojot izlīgumu);

10) kreditoru tiesībām pēc likvidācijas vai maksātnespējas procesa pabeigšanas;

11) tiesību aktu prasībām par likvidācijas vai maksātnespējas procesa izmaksām;

12) tiesību aktu noteikumiem, kas ierobežo visu kreditoru noteiktās tiesības vai nosaka aizliegumus vai ierobežojumus, lai novērstu kreditoriem nevienlīdzīgus nosacījumus vai zaudējumus.

215.pants. Ja tiek veikti reorganizācijas pasākumi vai likvidācija Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei (arī tās filiālei iesaistītajā valstī) vai kredītiestādei, kas iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, likvidators vai administrators, vai cita attiecīgi pilnvarota persona regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā informē citā dalībvalstī zināmos kreditorus par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju.

216.pants. Reorganizācijas pasākumi vai likvidācija neierobežo kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz lietām, kuras pieder kredītiestādei un reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas laikā atrodas citas dalībvalsts teritorijā.

217.pants. (1) Reorganizācijas pasākumi vai likvidācija attiecībā uz kredītiestādi, kas iegādājas aktīvus, pirms uzsākti attiecīgie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, neietekmē darījuma partnera – aktīvu pārdevēja – tiesības, ja šādu reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas uzsākšanas brīdī attiecīgie aktīvi atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā ir veikti minētie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija.

(2) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana attiecībā uz kredītiestādi, kas pārdod aktīvus, pirms uzsākti attiecīgie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, pēc attiecīgo aktīvu nodošanas pircējam nav pamats darījuma atcelšanai vai pārtraukšanai un neietekmē darījuma partnera – pircēja – tiesības, ja šādu reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas laikā aktīvi atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā ir veikti minētie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija.

(3) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šajā pantā noteiktos darījumus.

218.pants. Ja pēc lēmuma par reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbību uzsākšanas tiek atsavināti aktīvi, šādas darbības regulē attiecībā uz:

1) nekustamo īpašumu – to dalībvalstu tiesību akti, kuru teritorijā atrodas nekustamais īpašums;

2) kuģi vai gaisa kuģi – to dalībvalstu tiesību akti, kuras pārziņā atrodas publiskais reģistrs;

3) finanšu instrumentiem, kas reģistrējami publiskajos reģistros, kredītiestāžu kontos vai centrālajā depozitārijā, un tajos nostiprinātajām tiesībām – to dalībvalstu tiesību akti, saskaņā ar kuriem tiek apliecinātas kredītiestādes īpašuma tiesības uz attiecīgajiem finanšu instrumentiem.

219.pants. (1) Regulētā tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus darījumos ar finanšu instrumentiem attiecībā uz reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanu regulē vienīgi tie likumi, kuri piemērojami darījumiem ar finanšu instrumentiem regulētajā tirgū.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo šā likuma 126.1 panta otrās daļas izpildi.

(3) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šajā pantā noteiktās darbības vai tiesības.

220.pants. (1) Dalībvalsts kompetento institūciju iecelta likvidatora vai administratora, vai citas likumā pilnvarotas personas pilnvaras apliecina šo institūciju lēmuma oriģināla apliecināta kopija vai cits apliecinājums, kas atbilst attiecīgās valsts tiesību aktiem. Kompetentām institūcijām ir tiesības pieprasīt minēto dokumentu tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā.

(2) Dalībvalsts ieceltam likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai ir tiesības Latvijas Republikā īstenot pilnvaras, ko tā drīkst īstenot attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Administratoram vai likvidatoram, vai citai likumā pilnvarotai personai ir tiesības iecelt (pilnvarot) personas, kas palīdz vai pārstāv tās reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas laikā.

(3) Dalībvalsts iecelts administrators vai likvidators, vai cita likumā pilnvarota persona, īstenojot savas pilnvaras Latvijas Republikā, ievēro Latvijas Republikas tiesību aktus, īpaši attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar aktīvu realizāciju un informācijas sniegšanu darbiniekiem.

221.pants. (1) Mītnes valstī ieceltam likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai, īstenojot savas pilnvaras, ir pienākums reorganizācijas pasākumu vai likvidāciju reģistrēt Latvijas Republikas publiskajos reģistros, ja šādas reģistrācijas nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas tiesību akti.

(2) Latvijas Republikā ieceltam likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai, īstenojot savas pilnvaras, ir pienākums reorganizācijas pasākumu vai likvidāciju reģistrēt iesaistītās valsts publiskajos reģistros, ja šādas reģistrācijas nepieciešamību nosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.

(3) Izdevumi, kas saistīti ar reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas reģistrāciju dalībvalstu publiskajos reģistros, iekļaujami šo procesu izmaksās (izdevumos).

222.pants. Latvijas Republikas tiesību akti netiek piemēroti uz tiesībām noteikt aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz maksājumiem vai darījumiem, lai novērstu kreditoriem nevienlīdzīgus nosacījumus vai zaudējumus, ja persona, kas gūst labumu no šādām darbībām, pierāda, ka:

1) darbība, kas aizskar citu kreditoru intereses, izriet no tādas dalībvalsts likumiem, kas nav Latvijas Republika;

2) Latvijas Republikas tiesību akts neparedz labumu guvušās personas darbību apstrīdēšanas iespēju.

223.pants. Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas ietekmi uz tiesvedībā esošām lietām regulē tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā notiek attiecīgā tiesvedība.

224.pants. (1) Kompetentas institūcijas, kuras likumā noteikto funkciju izpildei saņem informāciju par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, nodrošina minētās informācijas neizpaušanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās informācijas izpaušanas kārtību regulē attiecīgās dalībvalsts tiesību akti."

61. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta direktīvas 2000/12/EK attiecībā uz kredītiestāžu uzņēmējdarbības sākšanu un izvēršanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra Direktīvas 2000/46/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības uzsākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa Direktīvas 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju."

Pārejas noteikums

Pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas uzsāktos kredītiestāžu vai to filiāļu reorganizācijas pasākumus un likvidāciju veic un pabeidz Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

Finanðu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta
"Grozījumi Kredītiestāžu likumā"

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums	Kredītiestāžu likums regulē kredītiestāžu darbību un to uzraudzību, kā arī nosaka vispārējos kredītiestāžu reorganizācijas pasākumus, maksātnespējas procesu un likvidāciju. Saskaņā ar likumu kredītiestāde Latvijas Republikā darbojās kā banka vai ārvalsts bankas filiāle, taču, Latvijas Republikai iestājoties Eiropas Savienībā un ņemot vērā "vienotās licences" principu, ir nepieciešams krietni detalizētāks kredītiestāžu sadalījums pēc teritoriālā iedalījuma (mītnes valsts, iesaistītā valsts un ārvalsts), papildus nosakot jaunu kredītiestādes veidu – elektroniskās naudas institūcija. Tāpat likumā pašlaik netiek regulētas tiesiskās attiecības, kādas varētu izveidoties, ja kredītiestādei, kurai ir filiāles vai kreditori citās dalībvalstīs tiek veiktas reorganizācijas darbības, likvidācija vai maksātnespējas process.
2. Normatīvā akta projekta būtība	1. Likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu Direktīvu 2000/46/EC un 2001/24/EC, kā arī pilnībā ieviestu Direktīvu 2000/12/EC. 2. Saskaņā ar Direktīvas 2000/46/EC noteikumiem likums tiek papildināts ar jaunu kredītiestādes veidu – elektroniskā naudas institūcija, kuras vienīgais darbības mērķis ir emitēt un apkalpot elektronisko naudu. Tāpat likumprojektā ir iestrādāts Direktīvā minētais izņēmums, ka elektroniskās naudas institūcijām, kuras neplāno emitēt elektronisko naudu vairāk kā piecu miljonu eiro apmērā, nav jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence. 3. Ņemot vērā finanšu tirgus attīstības tendences un ievērojot banku uzraugu Groupe de Contact rekomendācijas, likums tiek papildināts ar iespēju kredītiestādēm saņemt ārpakalpojumus no trešajām personām grāmatvedības kārtošanai, iekšējās kontroles organizēšanai, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldībai vai attīstībai, iekšējā revīzijas dienesta pienākumu pildīšanai vai finanšu pakalpojumu sniegšanai. 4. Ņemot vērā uzkrāto kredītiestāžu uzraudzības pieredzi, tiek precizētas likuma normas, kas regulē būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, paredzot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tiesības pieprasīt informāciju par personu, kuras iegūst vai palielina būtisku līdzdalību kredītiestādē, identitāti un brīvo kapitālu kredītiestādes pamatkapitālā un rezervēs izdarīto ieguldījumu apmērā. 5. Saskaņā ar Direktīvas 2001/24/EC noteikumiem likums tiek papildināts ar normām, kas pilnveido kredītiestāžu reorganizācijas pasākumus, maksātnespējas procesu un likvidāciju. 6. Tā kā kredītiestāde un tās filiāles veido vienu subjektu, jo īpaši reorganizācijas pasākumos, likvidācijā vai maksātnespējas procesā, tad likumprojekts paredz, ka kredītiestāde (tās filiāles) ir pakļauta tās valsts kompetentu iestāžu uzraudzībai, kurā reģistrēta kredītiestāde un tai izsniegta licence kredītiestādes darbībai vai citādā veidā dota atļauja kredītiestādes darbībai visās dalībvalstīs. 7. Mītnes valstu kompetentām institūcijām, likumā noteiktās kompetences ietvaros, vienīgajām ir jābūt tiesībām lemt par kredītiestāžu (to filiāļu) reorganizācijas pasākumiem, likvidāciju vai maksātnespējas procesu. 8. Dalībvalstīm savstarpēji ir jāatzīst darbības, ko katra no tām ir veikusi kredītiestāžu (to filiāļu) reorganizācijas pasākumos, likvidācijā vai maksātnespējas procesā (vienotības un universāluma princips), lai nodrošinātu attiecīgo dalībvalstu kompetento institūciju darbību, t.sk. darbību, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības, spēkā esamību visās dalībvalstīs. 9. Par kredītiestādes reorganizācijas pasākumiem, likvidāciju vai maksātnespējas procesu ir nepieciešams sistemātiski informēt visus kreditorus neatkarīgi no to atrašanās vietas (vienādas attieksmes princips). Individuāla informācijas sniegšana ir tikpat būtiska kā tās publicēšana. Dalībvalsts kompetentām institūcijām jāveic darbības, lai kreditori noteiktajos termiņos varētu lietot savas tiesības. 10. Dalībvalstu kompetentu institūciju darbībām tādu nedalībvalstu kredītiestāžu filiāļu, kuras atrodas dalībvalstī, reorganizācijas likvidācijas vai maksātnespējas procesos jābūt saskaņotām. 11. Lai varētu realizēt mītnes valstī pieņemtos lēmumus, kuri saistīti ar reorganizācijas pasākumiem, likvidāciju vai maksātnespējas procesu, administratoru, likvidatoru vai citu likumā pilnvarotu personu tiesības tiek atzītas visās dalībvalstīs. 12. Likumprojektā jānorāda īpatnības tiesiskajās attiecībās, kuras saistītas ar reorganizācijas pasākumiem, likvidāciju vai maksātnespējas procesu, kas vienlaicīgi notiek vairākās dalībvalstīs. 13. Saskaņā ar Direktīvas 2000/12/EC noteikumiem likums tiek papildināts ar normām, kas nosaka vispārējos principus kredītiestāžu uzraudzībai uz konsolidēto pārskatu pamata Eiropas Savienībā un nosaka sadarbības un informācijas apmaiņas tiesības uzraudzībā iesaistītajām institūcijām.
3. Cita informācija	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts ðo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	1. Likumprojekts veicinās jaunas komercdarbības formas attīstību – elektroniskās naudas institūcija. 2. Likumprojekts nodrošinās kredītiestādēm iespēju saņemt valstiski uzraudzītus ārpakalpojumus savas darbības procesu vienkāršošanai. 3. Likumprojekts veicinās vienotības un universāluma principu ievērošanu reorganizācijas pasākumu, likvidācijas vai maksātnespējas procesa realizācijā, to uzraudzībā un kontrolē dalībvalstu teritorijā. 4. Likumprojekts nodrošinās kredītiestāžu uzraudzību uz konsolidēto pārskatu pamata.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts ðo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts ðo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts ðo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts ðo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts ðo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts ðo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts ðo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Papildus normatīvie akti nav jāizdod.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	1995. gada 12. jūnija Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts ðo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts ðo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/12/EC par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (Eiropas Kopienu Oficiālai žurnāls L 126, 26.05.2000.).

2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīva 2000/46/EC par elektroniskās naudas iestāžu darbības uzsākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību (Eiropas Kopienu Oficiālais žurnāls L 275, 27.10.2000.).

3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 04. aprīļa Direktīva 2001/24/EC, par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (Eiropas Kopienu Oficiālais žurnāls L 125, 05.05.2001.).

2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
2. pants	Direktīva 2000/46/EC, 1. pants Direktīva 2001/24/EC, 2. pants (likuma 1. panta 46., 47., 50. un 51. punkts) Direktīva 2000/12/EC, 1. pants	Atbilst
7. pants	Direktīva 2000/46/EC, 2., 4. un 5. pants	Atbilst
9. pants	Direktīva 2000/46/EC, 8. pants	Atbilst
11. pants	Direktīva 2000/12/EC, 19. pants Direktīva 2000/46/EC, 8. pants	Atbilst Atbilst
12. pants	Direktīva 2000/12/EC, 12. pants	Atbilst
18. pants	Direktīva 2000/46/EC, 4. pants	Atbilst
23. pants	Direktīva 2000/12/EC, 4., 11., 14., 22., 23., 24. un 66. pants	Atbilst
27. pants	Direktīva 2000/46/EC, 4. pants	Atbilst
28. pants	Direktīva 2000/46/EC, 5. pants	Atbilst
30. pants	Direktīva 2000/46/EC, 1. pants	Atbilst
31. pants	Direktīva 2000/12/EC, 25., 52., 53., 55. un 56. pants	Atbilst
36. pants	Direktīva 2000/46/EC, 3. un 8. pants	Atbilst
45. pants	Direktīva 2000/12/EC, 56. pants	Atbilst
46. pants	Direktīva 2000/12/EC, 30. pants	Atbilst
48. pants	Direktīva 2001/24/EC, 20. pants (likuma 126.1 pants) , un 24. pants (likuma 126.1 panta otrās daļas 3.punkts).	Atbilst
49. pants	Direktīva 2001/24/EC, 11. pants (likuma 127. un 128. pants).	Atbilst
50. pants	Direktīva 2001/24/EC, 29. panta otrā daļa (likuma 134. panta otrās daļas 7. punkts)	Atbilst
52. pants	Direktīva 2001/24/EC, 16. pants (likuma 143.1 pants).	Atbilst
53. pants	Direktīva 2001/24/EC, 29. panta pirmā daļa (likuma 153. panta 7. punkts).	Atbilst
54. pants	Direktīva 2001/24/EC, 23. pants (likuma 158. panta pirmā un ceturtā daļa), 25. pants (likuma 158. panta otrā daļa) un 26. pants (likuma 158. panta otrā un trešā daļa).	Atbilst
55. pants	Direktīva 2001/24/EC, 18. pants (likuma 161. panta otrās daļas 19. punkts).	Atbilst
56. pants	Direktīva 2001/24/EC, 12. pants (likuma 183.1 pants).	Atbilst
59. pants	Direktīva 2001/24/EC, 1. pants (likuma 209. panta pirmā daļa), 3. pants (likuma 210. pants), 4. pants (likuma 211. panta pirmā daļa), 6. pants (likuma 211. panta trešā, ceturtā un piektā daļa), 7. pants (likuma 212. pants), 8. pants (likuma 213. pants), 9. pants (likuma 210. pants), 10. panta otrā daļa (likuma 214. pants), 13. pants (likuma 211. pants), 14. pants (likuma 212. pants), 16. pants (likuma 212. panta ceturtā daļa), 17. pants (likuma 212. panta trešā, ceturtā daļa), 18. pants (likuma 215. pants), 19. pants (likuma 213. pants), 21. panta pirmā daļa (likuma 216. pants), 22. pants (likuma 217. pants), 27. pants (likuma 219. pants), 28. pants (likuma 220. pants), 29. pants (likuma 221. pants), 30. panta pirmā daļa (likuma 222. pants), 31. pants (likuma 218. pants), 32. pants (likuma 223. pants), 33. pants (likuma 224. pants), un 34. pants (likuma pārejas noteikumi).	Atbilst

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Likumprojekts tika izskatīts Konsultatīvās finanšu un kapitāla tirgus padomes sēdē. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 21. pantu Konsultatīvo padomi uz paritātes principa pamata veido Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji un finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku sabiedrisko organizāciju (profesionālo biedrību vadītāji). Šobrīd Konsultatīvajā padomē tiek pārstāvēta Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Apdrošinātāju asociācija un Latvijas Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociācija.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Likumprojekts ir ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājas lapā www.fktk.lv.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija	Likumprojekts tika nosūtīts Latvijas Bankai izskatīšanai.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas. Likuma izpildi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Pēc likuma pieņemšanas Saeimā tas tiks ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājas lapā www.fktk.lv, kur ar likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likums neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	Nav.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

V. Andrējeva	E. Strazdiņa	M. Radeiko	G. Cerbulis A. Stradiņš

09.08.2004. 9:57

G. Cerbulis 777 4817

guntis.cerbulis@fktk.lv