Teksts

Grozījums latviešu valodā

Likumprojekts

Par Grozījumu Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām

1.pants. 1983.gada 30.aprīlī Gaboronē pieņemtais Grozījums Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (turpmāk – Grozījums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Grozījums stājas spēkā Vašingtonas konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām XVII pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā ''Latvijas Vēstnesis''.

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Grozījums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Vides ministrs

R.Vējonis

Gaborone grozījums konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām

XXI pantu papildināt ar pieciem punktiem:

''1. Šai Konvencijai var pievienoties suverēnu valstu izveidotas reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, kuru kompetencē ir starptautisko līgumu apspriešana, noslēgšana un ieviešana jautājumos, ko tām nodevušas to dalībvalstis un kurus regulē šī Konvencija.

2. Savos pievienošanās instrumentos šādas organizācijas norāda savu kompetenci attiecībā uz Konvencijas regulētajiem jautājumiem. Šīs organizācijas informē depozitāriju par katru būtisku izmaiņu to kompetencē. Depozitārijs nosūta dalībvalstīm reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju paziņojumus par to kompetenci un izmaiņām tajā attiecībā uz Konvencijas regulētajiem jautājumiem.

3. Savas kompetences ietvaros šādas reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas izmanto tiesības un pilda pienākumus, ko Konvencija uzliek to dalībvalstīm, kas ir Konvencijas dalībvalstis. Šajā gadījumā organizācijas dalībvalstis nevar izmantot šīs tiesības individuāli.

4. Savas kompetences ietvaros reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas izmanto savas tiesības balsot ar balsu skaitu, kas ekvivalents ar to dalībvalstu skaitu, kas ir Konvencijas dalībvalstis. Šīs organizācijas nevar izmantot savas tiesības balsot, ja to dalībvalstis tās izmanto, un otrādi.

5. Katra atsauce uz ''dalībvalsti'' Konvencijas I panta (h) punkta nozīmē uz ''valsti/valstis'' vai uz ''valsti pusi/valstīm pusēm'' ietver arī atsauci uz katru reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, kuras kompetencē ir starptautisko līgumu apspriešana, noslēgšana un piemērošana jautājumos, kurus regulē šī Konvencija.''

14.01.04 15:20

234

V.Bernards;

7026524

vilnis.bernards@vidm.gov.lv

Vides ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktora p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

R. Vējonis	G. Puķītis	A. Stašāne	K. Ðlesere	V. Bernards

Gaborone amendment of the Convention on International Trade of Endangered Species of Wild Fauna and Flora

At the end of Article XXI, paragraphs (1) to (5) shall be added:

''1. This Convention shall be open for accession by regional economic integration organisations constituted by sovereign States which have competence in respect of the negotiation, conclusion and implementation of international agreements in matters transferred to them by their Member States and covered by this Convention.

2. In their instruments of accession, such organisation shall declare the extent of their competence with respect to the matters governed by the Convention. These organisations shall also inform the Depository Government of any substantial modification in the extent of their competence. Notifications by regional economic integration organisations concerning their competence with respect to matters governed by this Convention and modifications thereto shall be distributed to the Parties by the Depository Government.

3. In matters within their competence, such regional economic integration organisations shall exercise the rights and fulfil the obligations which this Convention attributes to their Member States, which are Parties to the Convention. In such cases the Member States of the organisations shall not be entitled to exercise such rights individually.

4. In the fields of their competence, regional economic integration organisations shall exercise their right to vote with a number of votes equal to the number of their Member States which are Parties to the Convention. Such organisations shall not exercise their right to vote if their Member States exercise theirs, and vice versa.

5. Any reference to "Party" in the sense used in Article 1(h) of this Convention, to "State"/"States" or to "State Party"/State Parties" to the Convention shall be construed as including a reference to any regional economic integration organisation having competence in respect of the negotiation, conclusion and application of international agreements in matters covered by this Convention.''

13.01.04 16:10

338

Vilnis Bernards

7026524, vilnis.bernards@vidm.gov.lv

Vides ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktora p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

R. Vējonis	G. Puķītis	A. Stašāne	K.Ðlesere	V. Bernards

Likumprojekta
''Par grozījumu Vašingtonas konvencijā par starptautisko

tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un

augu sugām" anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā eAsošo tiesību normu sistēmu

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde


1. Pašreizējās situācijas raksturojums					Latvija ir 1973. gada Vašingtonas konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (turpmāk - Konvencija) dalībvalsts no 1997. gada. 1983. gadā Konvencijas ārkārtas dalībvalstu konferencē, kas notika Gaborone (Botswana), tika pieņemts grozījums Konvencijas XXI pantā, kas tiek saukts par Gaborone grozījumu. Ar šo grozījumu tiek definēta reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju (turpmāk-ES) dalība Konvencijā. Paredzēta iespēja balsošanas procedūrā ES balsot ar savu dalībvalstu balsu skaitu, kas ir Konvencijas dalībvalstis. ES jauno dalībvalstu pievienošanos paredz Pievienošanās Akta 2. pants. Valstīm ir jāpievienojas grozījumam līdz iestāšanās brīdim ES. Grozījumam ir pievienojušās 43 valstis, kas bija Konvencijas dalībvalstis 1983. gada 30 aprīlī. un 27 valstis, kas konvencijai pievienojušās vēlāk. Grozījumam nav pievienojušās 37 valstis, kas bija dalībvalstis Gaborone sanāksmes laikā Pievienojušās visas ES dalībvalstis. Igaunija pievienojusies Gaborone labojumam 2000. gadā. Lietuvai līdzīgi kā Latvijai jāpievienojas līdz 2004. gada 1. maijam. Saskaņā ar Konvencijas XVII panta 3. daļu grozījums stāsies spēkā 60 dienas pēc tam, kad 54 valstis no 80, kas bija Konvencijas dalībvalstis 1983. gada 30. aprīlī, būs tam pievienojušās. Latvijai un citām valstīm, kas pievienojušās Konvencijai vēlāk, grozījums stāsies spēkā 60 dienas pēc tam, kad Depozitārijs būs saņēmis pievienošanās instrumentu grozījumam.
2. Normatīvā akta projekta būtība					Likumprojekts nepiecieðams, lai Latvija pievienotos Gaborone grozījumam Konvencijas XXI pantā. Grozījums tika pieņemts 1983. gadā, bet vēl nav stājies spēkā, jo nav saņemts pietiekams skaits pievienošanās instrumentu. Pievienošanos Gaborone grozījumam netieši paredz ES Pievienošanās Akta 2. pants. Pievienošanās Gaborone grozījumam ir arī valsts prestiža jautājums, jo labojumam nav pievienojušas trešās pasaules valstis un valstis, kas ir opozīcijā ES un neatbalsta Eiropas vienotību. Grozījums neietekmē Latvijas kā konvencijas dalībvalsts pienākumus, bet skar tikai jautājumus par reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju pievienošanos un balsošanas procedūru dalībvalstu konferencē. Konvencijas spēkā esošais XXI pants ir izteikts sekojošā redakcijā: ''Šī konvencija būs neierobežoti ilgi pieejama, lai tai pievienotos. Pievienošanās instrumenti glabāsies pie depozitārija''.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu					Nekādā mērā netiek ietekmēti Latvijas kā konvencijas dalībvalsts pienākumi. Netiek mainīta patreizējā apdraudēto dzīvnieku vai augu sugu tirdzniecības kārtība. Uzņēmējdarbības vidi ietekmēs ES regulu spēkā stāšanās no Latvijas pievienošanās brīža ES.
3. Sociālo seku izvērtējums					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi					Grozījumam nav ietekmes uz vidi. Izmaiņas balsošanas kārtībā dalībvalstu konferencē neietekmē pieņemtos lēmumu būtību. Tas ir tehnisks darba organizācijas jautājums Jau tagad ES vārdā dalībvalstu konferencē ES vārdā runā prezidējošā valsts. Balsojumā katra ES valsts balso atsevišķi, taču visas balso vienādi, par saskaņotu un apstiprinātu ES pozīciju.

	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2		3	4			5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt						Papildus izdot normatīvos aktus nav nepieciešams. Konvencijas prasības ir nodrošinātas ar 1999. gada 6. aprīļa MK noteikumiem nr. 133. Pēc Latvijas pievienošanās ES spēkā stāsies Padomes regula nr. 338/97 un Komisijas regula nr. 1808/2001.

1. Saistības pret Eiropas Savienību					Grozījums ir iekļauts ES Paplašināšanās ģenerāldirektorāta sagatavotā saraksta ''Līgumi, kuri ir saistoši visām ES dalībvalstīm un kuriem saskaņā ar pievienošanās ES Akta noteikumiem jāpievienojas jaunajām valstīm'' sadaļā ''Līgumi , konvencija un protokoli, pievienošanās kuriem netieši izriet no Pievienošanās Akta 2. panta (pienākums ir noteikts sekundārajos tiesību aktos, Padomes secinājumos vai vispārīgā veidā izriet no Eiropas Kopienas līguma). ES Konvencijas prasības ir ieviestas ar Padomes regulu (EK) nr.338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot tirdzniecību ar tām un Komisijas regula (EK) nr. 1808/2001 ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes regulas (EK) 338/97 ieviešanu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Latvija ir Konvencijas dalībvalsts un ir ieinteresēta Konvencijas darbības optimizācijā. Pievienošanos grozījumam paredz Pievienošanās Akts. Pievienošanās neizriet no Latvijas tieši no saistībām Konvencijā, taču Latvijai ir saistošs 12. dalībvalstu konferences lēmums 12.1, ar kuru aicina valstis pievienoties grozījumam pēc iespējas ātrāk.

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju					Gaborone grozījums ir iekļauts Eiropas Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorāta sastādītā starptautisko līgumu sarakstā, kuriem saskaņā ar ES Pievienošanās Akta noteikumiem jāpievienojas Latvijai.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
								Tā kā grozījums nav stājies spēkā, tad pagaidām nav juridiska pamata ES normatīva akta izstrādei.

5. Cita informācija					EK ir ieinteresēta, lai līgums stātos spēkā pēc iespējas ātrāk. ES 28. CITES Komitejas sanāksmē darba kārtībā ir iekļauts Komisijas ziņojums par lēmuma 12.1 realizāciju Lēmuma projektu izstrādāja ES dalībvalstis un tas tika pieņemts pēc ES iniciatīvas. Grozījuma parakstīšana nav nepieciešama. Par pievienošanos grozījumam Depozitārijs tiek informēts ar Ārlietu ministra parakstītu vēstuli.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Konsultācijas nav notikušas, jo neviena no Latvijas nevalstiskajām organizācijām nav iesaistījusies ar Vašingtonas konvenciju saistītajos jautājumos, nav piedalījusies dalībvalstu konferencēs vai pazīstama ar darba (balsošanas) organizāciju tajās.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					Konsultācijas ar Konvencijas Sekretariāta ekspertu Ger van Vliet, Eiropas Komisijas CITES ieviešanas speciālistiem. 2002. gadā Vašingtonas konvencijas dalībvalstu sanāksmes laikā notika Eiropas Komisijas, ES dalībvalstu un jauno dalībvalstu delegāciju vadītāju tikšanās, kuras laikā tika apspriesta nepieciešamība pievienoties Gaborone labojumam.
5. Cita informācija

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Jaunu institūciju izveidošana vai esošo institūciju paplašināšana nav nepiecieðama
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Pēc publicēšanas ''Latvijas Vēstnesī'' likums tiks ievietots Vides ministrijas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Indivīds savas tiesības iespējams aizstāvēt atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem

Vides ministrs R. Vējonis

14.01.04 16 :40

1352

V.Bernards

7026524, vilnis.bernards@vidm.gov.lv

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktora p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

G.Puķītis	A. Stašāne	K.Ðlesere	V.Bernards