Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bārenis – bērns, kura vecāki ir miruši vai Latvijas Republikas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;

2) bez vecāku gādības palicis bērns – bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības;

3) audžuģimene – ģimene (persona), kas nodrošina bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, īpašu valsts palīdzību un aizsardzību līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē;

4) atbalsta ģimene – ģimene, kas bērna aprūpē sniedz atbalstu ģimenei, kurā ir hroniski slims bērns, nepilnai ģimenei, daudzbērnu ģimenei vai ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērna aprūpē;

5) uzticības persona – persona, kas var sniegt atbalstu bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts;

6) pajumte – dzīvošanai derīgā stāvoklī esoša apkurināma dzīvojamā telpa (mājoklis), kas atbilst būvniecības un sanitāro normu prasībām;

7) ārpusģimenes aprūpe – aprūpe, kas tiek nodrošināta bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pie aizbildņa, audžuģimenē, bērnu aprūpes iestādē;

8) bērnu aprūpes iestāde – fiziskas vai juridiskas personas izveidota iestāde, kurā tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem vai bērniem, kam nepieciešama īpaša aprūpe veselības stāvokļa dēļ;

9) patversme – bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi;

10) seksuāla vardarbība – bērna iesaistīšana seksuālās darbībās;

11) fiziska vardarbība – bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;

12) emocionāla vardarbība – bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana, draudot, lamājot, pazemojot vai citādi kaitējot viņa emocionālai attīstībai, t.sk. potenciālo spēju izaugsmei attiecīgajā vecumposmā;

13) vecāku nolaidība – bērna sociālu, fizisku un emocionālu vajadzību neapmierināšana, ja vecākiem ir bijusi iespēja šīs vajadzības apmierināt;

14) ielas bērni – bērni, kuriem ir nepietiekama saikne ar ģimeni un kuri lielāko daļu laika pavada uz ielas vai citos bērna attīstībai nepiemērotos apstākļos."

2. Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus "kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk, tas ir, personas, kuras izsludinātas" ar vārdiem "kuras saskaņā ar Civillikumu izsludinātas".

3. 5.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) izglītības, veselības aprūpes, bērnu aprūpes un kultūras iestādes;";

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) darba devēji."

4. Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses."

5. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Bērnam ir tiesības uz dzīvesvietu, kurā bērns var pastāvīgi dzīvot."

6. Papildināt 12.panta trešo daļu pēc vārdiem "pašvaldības sociālo palīdzību" ar vārdiem "un sociālajiem pakalpojumiem".

 

7. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Informācija par bērna tiesībām un pienākumiem

(1) Izglītības iestāde nodrošina iespēju katram bērnam pamatskolā un vidusskolā vai citā izglītības iestādē, kurā īsteno vispārējās izglītības programmas, apgūt pamatzināšanas par bērna tiesībām un pienākumiem.

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija informē sabiedrību par šā likuma un citu bērna tiesību aizsardzības jomā pieņemto normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starptautisko tiesību principiem šajā jomā.

(3) Bērnu aprūpes iestāde informē bērnu par viņa tiesībām un pienākumiem ārpusģimenes aprūpē."

8. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts nodrošina, lai jautājumus, kas saistīti ar bērna tiesību aizsardzību, visās valsts un pašvaldību institūcijās izskatītu speciālisti, kuriem ir speciālas zināšanas šajā jomā. Speciālo zināšanu apguves kārtību un speciālo zināšanu saturu nosaka Ministru kabinets."

9. Papildināt 23.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Bērnam, kurš atrodas izglītības, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ir ievietots bērnu aprūpes iestādē, jāievēro iestādes iekšējās kārtības noteikumi, saudzīgi jāizturas pret iestādes inventāru un materiālajām vērtībām, kā arī savu iespēju robežās jānovērš bojājumi vai radītie zaudējumi."

10. Papildināt 24.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Vecāku pienākums ir bērnu līdz septiņu gadu vecumam neatstāt bez uzraudzības.

(7) Šā panta sestās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad bērns ir atstāts citas personas uzraudzībā, kura nav jaunāka par 13 gadiem."

11. Papildināt 25.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda "attīstību" ar vārdiem "un aizsargātu veselību un dzīvību".

12. Papildināt 26.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Atbalsta ģimene vai uzticības persona, pamatojoties uz trīspusēju vienošanos, kas noslēgta starp atbalsta ģimeni vai uzticības personu, pašvaldības sociālo dienestu un ģimeni, kurai nepieciešams atbalsts, sniedz psiholoģisku atbalstu bērnam vai vecākiem."

13. 27.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ģimenes izlikšana no dzīvojamām telpām nedrīkst būt par iemeslu bērna šķiršanai no vecākiem.";

aizstāt piektajā daļā vārdus "sociālās palīdzības dienests" ar vārdiem "sociālais dienests";

papildināt piekto daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Bāriņtiesa (pagasttiesa) pēc lēmuma pieņemšanas par bērna šķiršanu no ģimenes nekavējoties informē par to pašvaldības sociālo dienestu."

14. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

"29.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

(1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar sociālo dienestu nodrošina bērnam ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi sakarā ar ārstēšanos nespēj bērnu aprūpēt.

(2) Pēc jaundzimuša bērna mātes lūguma, ja viņai nav iztikas līdzekļu vai pajumtes un to apstiprina sociālais dienests vai bāriņtiesa (pagasttiesa), māte uzņemama aprūpes iestādē kopā ar bērnu uz laiku, kamēr viņa baro bērnu ar krūti.

(3) Sociālais dienests pēc vecāku lūguma nodrošina nepieciešamo sociālo palīdzību un/vai sociālos pakalpojumus ģimenei vai nepieciešamības gadījumā bērna ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē, ja bērna veselības stāvokļa dēļ vecāki nevar bērnu aprūpēt."

15. Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Vecākiem ir pienākums samaksāt par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem. Ministru kabinets nosaka ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru. Šis pienākums ir arī tiem vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības. Ja vecākiem nav ienākumu vai mantas, no kā segt ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu izdevumus, pašvaldība viņiem uzliek par pienākumu veikt sabiedriskos darbus. Sabiedrisko darbu kārtību nosaka pašvaldība."

 

16. 33.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "viņa atrašanās vietu" ar vārdiem "vai pieņemt lēmumu par satikšanās tiesību aizliegšanu";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "devusi rakstveida piekrišanu" ar vārdiem "pieņēmusi par to lēmumu";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Bērnu aprūpes iestāde noslēdz ar vecākiem rakstisku vienošanos. Minētajā dokumentā vecāki apņemas nodrošināt bērnam uzraudzību, mājokli, uzturu, veselības aprūpi vai kopšanu, ja tas nepieciešams. Vienošanās nosaka arī laiku, kad bērns atgriezīsies aprūpes iestādē."

17. Papildināt 35.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par aizbildņa iecelšanu, aizbildnim jānoklausās aizbildņa apmācības programma. Aizbildņa apmācību nodrošina pašvaldība no sava budžeta. Aizbildņa apmācības programmas paraugu apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs."

18. 37.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdu "vispārējā" (attiecīgā locījumā);

izslēgt pirmo daļu;

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Bērnu aprūpes iestādē bāreni un bez vecāku gādības palikušu bērnu ievieto ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu, bet šā likuma 29.panta trešajā daļā minētajā gadījumā normatīvajos aktos noteiktajā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtībā.

(4) Bērnu aprūpes iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē (līdz trijiem mēnešiem) pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāja vienpersoniska lēmuma, pēc policijas rīkojuma vai sociālā dienesta atzinuma. Ja bērnu aprūpes iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē pēc policijas rīkojuma, iestādes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) un pašvaldības sociālo dienestu.

(5) Bērnu aprūpes iestādē bērnu nedrīkst atteikties pieņemt īslaicīgā aprūpē, ja pēc palīdzības griežas viņš pats vai viņa uzņemšanu prasa persona, kas konstatējusi, ka bērns palicis bez aprūpes. Par bērna uzņemšanu bērnu aprūpes iestādē iestādes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) un pašvaldības sociālo dienestu.";

izslēgt sesto daļu;

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Bērnu aprūpes iestāde var veidot grupu dzīvokļus (mājas) bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu."

19. 38.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"38.pants. Bērnu sociālās korekcijas izglītības un profilakses iestādes";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir iestādes, kurās tiek ievietoti bērni ar sociālās uzvedības novirzēm un kurās, ja nepieciešams, tiek piemēroti ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļi. Bērns ievietojams sociālās korekcijas iestādē, ja viņa sociālās uzvedības korekcija, viņam uzturoties dzīvesvietā, bijusi nesekmīga vai arī viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pirms 14 gadu vecuma sasniegðanas.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Profilakses centrs bērniem ir Valsts policijas struktūrvienība, kurā policija īslaicīgi (ne ilgāk kā piecas darbdienas) ievieto bērnu šā likuma 60.pantā noteiktajos gadījumos."

20. Izteikt 40.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja bērnu aprūpes iestādes vadītājam, aizbildnim vai audžuģimenei ir pamatotas aizdomas, ka bērnam ir alkohols, narkotiskās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, kā arī priekšmeti un vielas, kas apdraud paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, bērnu atļauts pārmeklēt."

21. 42.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "ja bērnam ir jāpabeidz izglītības iestāde vai ārstēšanās kurss" ar vārdiem "līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos sešus mēnešus pirms iestādes atstāšanas iestādes vadītājs bērnam rakstveidā sniedz informāciju par likumā noteiktajām garantijām, arī par tiesībām saņemt dzīvojamo platību."

22. Papildināt 43.panta pirmo daļu pēc vārdiem "paredzēto sociālo palīdzību" ar vārdiem "un sociālos pakalpojumus".

23. 45.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdus "vai privātā bērnu iestādē" (attiecīgā locījumā);

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē netiek pienācīgi aprūpēts, pašvaldība nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar sociālo dienestu lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi."

24. Izteikt 48.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Aizliegts pārdot bērnam alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus.

(4) Par bērna iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā vainīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. Par bērna iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā uzskatāma arī alkoholisko dzērienu nodošana bērna rīcībā vai tādu apstākļu radīšana, ka alkoholiskie dzērieni kļuvuši bērnam brīvi pieejami lietoðanai."

25. 49.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"49.pants. Bērna aizsardzība no narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošo vielu lietošanas";

papildināt pirmo daļu pēc vārda "narkotisko" ar vārdu "psihotropo";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu nodošanu bērna rīcībā vai tādu apstākļu radīšanu, ka šīs vielas kļuvušas bērnam brīvi pieejamas, par bērna pamudināšanu lietot narkotiskās, psihotropās, toksiskās vai citas apreibinošas vielas, bērna iesaistīšanu šādu vielu lietošanā vai izplatīšanā vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības."

 

26. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

"50.pants. Bērns un spēles, filmas, plašsaziņas līdzekļi

(1) Aizliegts bērnam demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, datorspēles, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kurās propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuras rada draudus bērna garīgajai attīstībai.

(2) Lai aizsargātu bērna tiesības, ierobežojumus radio un televīzijas programmās nosaka Radio un televīzijas likums.

(3) Bērnam aizliegts atrasties vietās, kur izgatavo vai demonstrē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus.

(4) Bērnu aizliegts iesaistīt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā, izplatīšanā un demonstrēšanā.

(5) Erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas un reklāmas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

(6) Bērnam nedrīkst būt pieejama šā panta pirmajā daļā minētā informācija neatkarīgi no tās izpausmes veida, pārraidīšanas ierīces un atrašanās vietas. Par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

(7) Bērnam aizliegts atrasties interneta salonos un citās sabiedriskās vietās, kur pieejams internets, mācību laikā un laikā no plkst. 23.00 līdz 6.00. Pašvaldība ir tiesīga noteikt papildu ierobežojumus interneta pakalpojumu sniegšanā bērniem.

(8) Bērnam nedrīkst būt pieejami spēļu automāti, un bērns nedrīkst piedalīties spēlēs un izlozēs, kas ir saistītas ar naudas ieguvi."

27. Izteikt 55.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts un pašvaldība palīdz bērnam ar īpašām vajadzībām iekļauties sabiedrībā un nodrošina viņam izglītību, medicīniskos un sociālos pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem.

(3) Bērns ar īpašām vajadzībām, kura aprūpi ģimene nevar nodrošināt, uz vecāku vai aizbildņa iesnieguma pamata normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ņemams pilnā valsts vai pašvaldības aprūpē."

28. Papildināt 57.panta otro daļu ar šāda satura tekstu:

"Katram bērnam ir tiesības vērsties ar iesniegumu bērna tiesību aizsardzības institūcijās. Šī sarakste nav cenzējama. Iestādes vadītājam jānodrošina iesnieguma nosūtīšana."

29. Aizstāt 59.panta pirmās daļas 5.punktā skaitli "15" ar skaitli "16".

30. 60.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus "3.–6.punktā" ar vārdiem "pirmajā daļā";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja triju stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, viņu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, policija:

1) šā likuma 59.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, ja bērnam kā drošības līdzekli nepiemēro apcietinājumu, un šā likuma 59.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos bērnu ievieto Profilakses centrā bērniem un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā ziņo par to bāriņtiesai (pagasttiesai);

2) šā likuma 59.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minētajos gadījumos bērnu ievieto kādā no bērnu aprūpes iestādēm vai audžuģimenēm un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā ziņo par to bāriņtiesai (pagasttiesai).";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja policijā nogādātajam bērnam nepieciešama medicīniskā palīdzība, policija organizē bērna nogādāšanu ārstniecības iestādē un pārliecinās, ka bērns tajā tiek uzņemts vai viņam tiek sniegta ambulatorā ārstnieciskā palīdzība."

31. Papildināt 61.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) apstiprina programmu b ērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu."

32. Izteikt 64.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju nodrošina programmas projekta izstrādāšanu triju gadu periodam bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu un koordinē tās īstenošanu;".

 

33. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

"65.pants. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un bērnu un ģimenes lietu ministra kompetence

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrs:

1) apstiprina ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai;

2) koordinē valsts un pašvaldību institūciju sadarbību to kompetencē esošajos bērna tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību jautājumos;

3) atbilstoši savai kompetencei nodrošina bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitātes novērtēšanu, analīzi un priekšlikumu sagatavošanu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos;

4) nodrošina ikgadējā pārskata sagatavošanu par bērnu stāvokli valstī un iesniedz to Saeimā un Ministru kabinetā;

5) atbilstoši savai kompetencei atbild par valdības apstiprināto programmu īstenošanu;

6) atbilstoši savai kompetencei bez īpaša pilnvarojuma ved sarunas par starptautisku līgumu noslēgšanu un saskaņo to tekstu;

7) vada Ministru kabineta izveidotās bērna tiesību aizsardzības komisijas darbu.

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija:

1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju, citām valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

2) piedalās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas projekta izstrādāšanā bērna un ģimenes tiesību jomā;

3) piedalās bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu alternatīvās aprūpes politikas projekta izstrādāšanā;

4) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nodrošina programmas projekta izstrādāšanu triju gadu periodam bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu un koordinē tās īstenošanu;

5) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērna tiesību aizsardzības jomā un atbilstoši savai kompetencei izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību;

6) pārrauga un metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību aizsardzības jomā;

7) pārrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas likuma "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" VII un
VIII nodaļā);

8) administrē adopcijas pabalsta un bērna aprūpes pabalsta piešķiršanu un izmaksu;

9) sniedz metodisku palīdzību bērna tiesību aizsardzības speciālistiem pašvaldībās;

10) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai."

34. Izteikt 65.1 panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, inspektors dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, atbilstoši savai kompetencei sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, uzliek administratīvo sodu vai ierosina, lai kompetentā institūcija vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības."

35. Papildināt likumu ar 65.2 pantu šādā redakcijā:

"65.2 pants. Valsts cilvēktiesību biroja kompetence

Valsts cilvēktiesību birojs:

1) informē sabiedrību par bērna tiesībām;

2) izskata sūdzības par bērna tiesību pārkāpumiem, īpašu uzmanību pievēršot valsts vai pašvaldību iestāžu un to darbinieku izdarītiem pārkāpumiem;

3) iesniedz priekšlikumus, kas veicina bērna tiesību ievērošanu."

36. 67.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lēmumus par bērnu pieņem tās pašvaldības institūcijas, kuras teritorijā reģistrēta vai deklarēta vecāku dzīvesvieta.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Pašvaldību savstarpējo norēķinu principus par sociālo pakalpojumu sniegšanu gadījumos, kas paredzēti šā panta ceturtajā un piektajā daļā, nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums."

37. 71.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Aizliegts izplatīt personiski iegūto informāciju par bērnu, kurš kļuvis par nozieguma upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, kā arī tādu informāciju, kura bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Aizliegts intervēt bērnu un izplatīt presē un citos plašsaziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par prettiesiskas darbības upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, izņemot gadījumu, ja bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai, tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumīgie pārstāvji un neiebilst procesa virzītājs attiecīgajā kriminālprocesā."

38. Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

"72.pants. Bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildība

(1) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas, kā arī citu tādu iestāžu vadītāji un darbinieki, kurās uzturas bērni, un bērnu pasākumu organizatori ir atbildīgi par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas viņa tiesības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas par izdarītajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās vai administratīvās atbildības.

(3) Par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas, kā arī citu tādu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kurās uzturas bērni, nevar strādāt personas:

1) kuras pieļāvušas šā likuma vai citu bērna tiesību aizsardzības jomā pieņemto normatīvo aktu pārkāpumus;

2) kuras pieļāvušas amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;

3) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;

4) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;

5) pret kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

(4) Pieņemot darbā šā panta pirmajā daļā minētās personas, pieprasāma informācija par viņu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi.

(5) Pieņemot darbā šā panta pirmajā daļā minētās personas, darba devēja pienākums ir obligāti pieprasīt no Sodu reģistra izziņu par sodāmību.

 

(6) Darbinieks vai institūcijas vadītājs, pildot savus pienākumus, ir atbildīgs par bērna tiesību ievērošanu. Ja ir pamatotas aizdomas par to, ka šā panta pirmajā daļā minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus, darba devējs minētos darbiniekus atstādina no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai. Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku vai institūcijas vadītāju, ja to uz pamatotu aizdomu pamata par bērna tiesību iespējamiem pārkāpumiem pieprasa bērnu un ģimenes lietu ministrs."

39. Izteikt 73.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai (pagasttiesai) vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu, viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērna īpašumā ir vielas, priekšmeti vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību."

40. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10. Šā likuma 65.panta otrās daļas 8.punkts ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim."

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Bērnu tiesību aizsardzības likuma uzdevums ir noteikt bērna tiesības, brīvības un to aizsardzību, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība, bet likuma patreizējā redakcija pilnībā negarantē šī uzdevuma izpildi. Likums neregulē vai nepilnīgi regulē:

  • vecāku atbildību par pirmsskolas vecuma bērna atstāšanu bez uzraudzības;

  • esošās prasības aizbildņiem, kā arī valsts un pašvaldību speciālistiem, līdz ar to likums negarantē kvalitatīvu un efektīvu bērnu tiesību aizsardzību;

  • patlaban nav noteiktas bērna, kurš atrodas brīvības atņemšanas vietā, tiesības konfidenciāli sazināties ar bērnu tiesību aizsardzības institūcijām;

  • patlaban nav pietiekoši noteikti ierobežojumi interneta pakalpojumu sniegšanai bērniem;

  • nav pietiekami nodrošinātas bērna tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu un tiesības uzaugt ģimenē;

  • nav pietiekoši regulēta bērna aizsardzība no prettiesiskām darbībām;

  • nav pietiekoši skaidri noteikta bērna ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtība, ko veic bērna vecāki.

Lai risinātu šos jautājumus, ar Ministru prezidenta E.Repšes 2003.gada 4.aprīļa rīkojumu Nr.148 tika izveidota darba grupa, kurai uzdots līdz 2003.gada 30.novembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Darba grupā tika iekļauti pašvaldību, valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

2. Tiesību akta 

projekta būtība

Likumprojekts novērš likumā konstatētās nepilnības, t.sk. paredz:

  • pastiprināt vecāku atbildību, nosakot, ka vecākiem ir pienākums bērnus līdz 7 gadu vecumam neatstāt bez uzraudzības;

  • uzlabot bērnu tiesību aizsardzību, izvirzot augstākas prasības valsts un pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem, aizbildņiem;

  • nostiprināt bērna tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu un tiesības uzaugt ģimenē, nosakot, ka ģimenes izlikšana no dzīvojamām telpām nedrīkst būt par iemeslu bērna šķiršanai no vecākiem;

  • likumprojekts precizē ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu apmaksas procedūru bērna ārpusģimenes aprūpes institūcijās.

4. Cita informācija

Likumprojekts stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts ðo jomu neskar.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts ðo jomu neskar.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojektā iestrādātās normas uzlabos bērnu tiesību aizsardzību, nosakot vecāku atbildību par pirmsskolas vecuma bērnu atstāšanu bez uzraudzības, kā rezultātā mazināsies bērnu traumatisms.

 

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts ðo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

Likumprojekts ðo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)

 

Rādītāji

Kārtējais gads

 

Trīs nākamie gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2004

2005

2006

2007

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

 

 

 

- valsts budžetā

 

 

-pašvaldības budžetā

 

 

Paredzēts, ka likum-

projekts stājas spēkā 2005.gada

1.janvārī

 

 

866,0

 

 

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

866,0

+75,9

 

 

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

+75,9

+144,5

 

 

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

+144,5

+137,3

 

 

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

+137,3

2.Izmaiņas budžeta izdevumos, no tiem:

 

 

 

 

- valsts budžetā

 

 

 

-pašvaldības budžetā

Paredzēts, ka likum-

projekts stājas spēkā 2005.gada

1.janvārī

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

3. Finansiālā ietekme

 

 

 

 

 

- valsts budžetā

 

 

 

-pašvaldības budžetā

 

Paredzēts, ka likum-

projekts stājas spēkā 2005.gada

1.janvārī

 

866,0

 

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

 

866,0

 

+75,9

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

 

+ 75,9

 

 

+144,5

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

 

+144,5

 

+137,3

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

+137,3

4. Prognozējošie kompensējo-šie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Paredzēts, ka likum-

projekts stājas spēkā 2005.gada

1.janvārī

Likum-

projekts ðo jomu neskar

Likum-

projekts ðo jomu neskar

Likum-

projekts

ðo jomu neskar

Likum-

projekts ðo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

 

 

 

izmaiņas pašvaldības budžeta izdevumos

Paredzēts, ka likum-

projekts stājas spēkā 2005.gada

1.janvārī

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

 

 

 

 

 

 

Likum-

projekts

ðo jomu neskar

 

 

 

 

 

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

izmaiņas valsts budžeta izdevumos

Likum-

projekts ðo jomu neskar

Likum-

projekts ðo jomu neskar

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

izmaiņas pašvaldības budžeta ieņēmumos

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izmaiņas valsts budžeta

ieņēmumos

No vecākiem paredzētā maksa par bērna ārpus-

ģimenes aprūpes pakalpoju-miem institūcijā:

Bērnu skaits 3007;

3007*24,-Ls* 12mēn.=

=866 016,-Ls

 

 

 

*24 - vidējais minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam, kas aprēķināts, pamatojoties uz MK noteikumiem

Nr.348 ”Par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”

 

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

 

 

 

 

 

 

Bērnu skaits 2907;

2907*27,-Ls* 12mēn.=

=941 868,-Ls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

 

 

 

Bērnu skaits

2807

2807*30, -Ls*

12mēn.=

=1 010 520,- Ls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

(866 016+

941 868+

1 010 520+

1 071 972

+

1 126 224

)/5=

1 003 320

-

866 016=

+137 304, -Ls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likum-

projekts ðo jomu neskar

6.Cita informācija

Likumprojekts ðo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 20.panta pirmās daļas izpildei nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus par bērnu tiesību aizsardzības jautājumu risināšanai nepieciešamo speciālo zināšanu apguves kārtību un speciālo zināšanu saturu. Šie noteikumi garantēs efektīvu un kvalitatīvu bērnu tiesību aizsardzību visās valsts un pašvaldību institūcijās, jo tie paredzēs speciālistu kvalifikācijas celšanu bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.

Ministru kabineta noteikumus paredzēts izstrādāt līdz 2005.gada 1.februārim.

Šā likuma 30.panta pirmās daļas izpildei nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiks samaksas apmēru un kārtību, kādā vecāki apmaksās bērna ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus bērnu aprūpes institūcijās. Šo noteikumu mērķis atbilstoši Latvijas Civillikuma Ģimenes tiesību daļā noteiktajiem vecāku pienākumiem ir uzturēt bērnus un rūpēties par tiem.

Ministru kabineta noteikumus paredzēts izstrādāt līdz 2005.gada 1. februārim.

Lai noteiktu vecāku atbildību par 7gadu vecumu nesasniegušu bērnu atstāšanu bez uzraudzības (šā likuma 24.panta sestajā daļā), nepieciešams izdarīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā. Grozījumi vērsti uz to, lai samazinātu bērnu traumatismu.

Šā likuma 50.panta piektās daļas izpildei nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā ierobežojama erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešana, izgatavošana, izplatīšana, publiska demonstrēšana un reklamēšana.

Ministru kabineta noteikumus paredzēts izstrādāt līdz 2005.gada 1.februārim.

 

Šā likuma 57.panta otrās daļas izpildei nepieciešams izdarīt grozījumus Sodu izpildes kodeksā.

Šā likuma 65.1panta izpildei nepieciešams izdarīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

2. Cita informācija

Likumprojekts ðo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts ðo jomu neskar.

 

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts ðo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts atbilst ANO Konvencijai par bērna tiesībām

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts ðo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts ðo jomu neskar.

Likumprojekts ðo jomu neskar.

Likum-projekts ðo jomu neskar.

Likum-projekts ðo jomu neskar.

 

 

5. Cita informācija

Likumprojekts ðo jomu neskar.

 

 

Likum-projekts ðo jomu neskar.

Likum-projekts ðo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Latvijas Pašvaldību savienību, organizāciju ”Glābiet bērnus”

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Pašvaldību savienība, organizācija ”Glābiet bērnus”

atbalsta likumprojekta tālāko virzību

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Likumprojektā ietvertie jautājumi seminārā tika apspriesti ar pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem.

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Likumprojekts ðo jomu neskar

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina, ka izglītības iestādēs, kur bērni iegūst pamatizglītību ir vismaz viens sociālais pedagogs

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts ''Latvijas Vēstnesis'', Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), mājas lapa: www.bm.gov.lv; informācijas sniegšana plašsaziņas līdzekļos; sabiedrības informēšanas kampaņa valsts programmas bērna un ģimenes stavokļa uzlabošanas ietvaros.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīdu tiesības.

4. Cita informācija

Likumprojekts ðo jomu neskar.

 

Bērnu un ģimenes lietu ministrs

Valsts sekretāre

Politikas un juridiskā departamenta

direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

        

A.Baðtiks

I.Zalpētere

N.Abagjana

M.Dzērve

K.Venta

 

01.07.2004. 16:00

Bērnu tiesību aizsardzības departamenta

Bērnu tiesību aizsardzības

koordinācijas un uzraudzības nodaļas vadītāja

K.Venta

7356477, kristine.venta@bm.gov.lv