Likumprojekts

Likumprojekts

DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes

izveidošanas un izmantošanas likums

I. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bioloģiskais materiāls – cilvēka audu vai orgānu daļas un organisma šķidrumi, kas satur šūnas, kuru kodolos ir DNS (asinis, siekalas, sperma, sviedri, urīns, mīkstie audi (piemēram, muskuļi), kauli, mati ar to sīpoliņu maksts ārējiem apvalkiem);

2) bioloģiskas izcelsmes pēdas – bioloģiskais materiāls, kas izņemts notikuma vietā, pazudušas personas dzīvesvietā, no cietušas vai aizdomās turētas personas vai tās apģērba, līķa, kā arī no cita veida lietiskajiem pierādījumiem;

3) bezvēsts pazudušas personas DNS profils – DNS ģenētiskās izpētes rezultāts, kas noteikts, izmeklējot bioloģiskas izcelsmes pēdas uz bezvēsts pazudušas personas personīgajām mantām, un salīdzināts ar bezvēsts pazudušo personu bērnu vai bioloģisko vecāku (turpmāk – bioloģiski tuvi radinieki) DNS ģenētiskās izpētes rezultātu;

4) DNS – dezoksiribonukleīnskābes molekulas daļa, kas norāda uz cilvēku atšķirīgo pazīmju ģenētisko informāciju;

5) DNS nacionālā datu bāze – DNS profili un ziņas par personām, kuras turētas aizdomās, apsūdzētas, tiesājamas vai notiesātas, par neatpazītiem līķiem, kā arī par Latvijas Republikā bezvēsts pazudušām personām un par bioloģiskas izcelsmes pēdām, kuras izņemtas notikuma vietas apskatē;

6) DNS profils – datorlasāms DNS analīzes jeb ģenētiskās izpētes rezultāts;

7) DNS analīze jeb ģenētiskā izpēte – bioloģiskā materiāla zinātniska izpēte, lai noteiktu izmeklējamo paraugu DNS profilu;

8) paraugi salīdzinošai DNS izpētei (salīdzināmie paraugi) – bioloģiskais materiāls, kas ņemts no cietušām, aizdomās turētām, apsūdzētām, tiesājamām vai notiesātām personām, no neatpazītiem līķiem, no bezvēsts pazudušo personu bioloģiski tuviem radiniekiem, lai noskaidrotu bioloģiskas izcelsmes pēdu avotu, identificētu bezvēsts pazudušo personu vai neatpazīto līķi;

9) ziņas – personas vārds, uzvārds, personas kods, krimināllietas vai notikuma žurnāla reģistrācijas numurs, iestādes nosaukums un bioloģisko materiālu skaits un veids.

2.pants. Likuma mērķis ir izveidot DNS nacionālo datu bāzi, kas izmantojama noziedzīgu nodarījumu atklāšanā, kā arī noteikt un regulēt DNS analīžu rezultātu apmaiņu ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām.

3.pants. (1) Aizliegta jebkāda personas diskriminācija saistībā ar tās DNS izcelšanos un jebkuriem citiem DNS izpētes rezultātā iegūtiem datiem.

(2) Salīdzināmo paraugu un bioloģiskas izcelsmes pēdu izpēti veic valsts ekspertīžu iestāžu sertificēti eksperti, kuriem ir zināšanas un vismaz gadu ilga pieredze attiecīgajā jomā.

(3) Salīdzināmo paraugu un bioloģiskas izcelsmes pēdu izpēte ir atļauta tikai, lai iegūtu zinātniski pamatotu informāciju.

4.pants. DNS nacionālajā datu bāzē apkopo un glabā informāciju par DNS profilu un ziņas par personām, kuras turētas aizdomās, apsūdzētas, tiesājamas vai notiesātas, par neatpazītiem līķiem, par Latvijas Republikā bezvēsts pazudušām personām un par bioloģiskas izcelsmes pēdām.

5.pants. DNS nacionālās datu bāzes tehnisko resursu turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

6.pants. DNS nacionālās datu bāzes sistēmas pārzinis un informācijas resursu turētājs ir Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde (turpmāk - Kriminālistikas pārvalde).

7.pants. DNS nacionālās datu bāzes uzturēšanu, izmantošanu un pilnveidošanu finansē no valsts budžetā šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem.

8.pants. Informāciju par DNS profilu un ziņas par ārvalstīs sodītajiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, Latvijā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušajiem ārzemniekiem, bezvalstniekiem un bēgļiem DNS nacionālajā datu bāzē iekļauj saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

II. DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamie

DNS profili un informācija

9.pants. Ja notikuma vietā izņemtas bioloģiskās izcelsmes pēdas, DNS nacionālajā datu bāzē iekļauj šādu informāciju:

1) notikumu uzskaites reģistrācijas numurs vai krimināllietas numurs;

2) datums, kad izdarīts noziedzīgs nodarījums;

3) iestādes nosaukums, kura reģistrējusi krimināllietu un kuras lietvedībā tā atrodas;

4) bioloģiskas izcelsmes pēdu skaits un to veids;

5) DNS profils.

10.pants. Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanā aizdomās turamo, apsūdzēto, tiesājamo vai notiesāto personu DNS nacionālajā datu bāzē iekļauj šādu informāciju:

1) personas vārds (vārdi) un uzvārds;

2) personas kods (ārzemniekiem norāda dzimšanas datumu);

3) valstiskā piederība un veids;

4) krimināllietas numurs (numuri);

5) tās iestādes nosaukums, kurā izņemts salīdzināmais paraugs, un parauga veids;

6) tās personas vārds (vārdi) un uzvārds, kura izņēmusi salīdzināmo paraugu;

7) DNS profils.

11.pants. Par neatpazītu līķi (līķa materiālu) DNS nacionālajā datu bāzē iekļauj šādu informāciju:

1) notikumu uzskaites reģistrācijas numurs vai operatīvās uzskaites lietas vai krimināllietas numurs;

2) datums, kad atrasts neatpazīts līķis;

3) iestādes nosaukums, kuras lietvedībā atrodas operatīvās uzskaites lieta vai krimināllieta;

4) bioloģiskā materiāla veids (asinis, siekalas, sperma, sviedri, urīns, mīkstie audi (piemēram, muskuļi), kauli, mati ar to sīpoliņu maksts ārējiem apvalkiem);

5) DNS profils.

12.pants. (1) Par bezvēsts pazudušu personu DNS nacionālajā datu bāzē iekļauj šādu informāciju:

1) bezvēsts pazudušās personas bioloģiski tuvu radinieku vārds (vārdi), uzvārds (uzvārdi) un personas kods;

2) operatīvās uzskaites lietas vai krimināllietas numurs;

3) iestādes nosaukums, kuras lietvedībā atrodas operatīvās uzskaites lieta vai krimināllieta;

4) bezvēsts pazudušās personas bioloģiski tuvu radinieku DNS profili.

(2) Ja nav iespējams noskaidrot bezvēsts pazudušās personas bioloģiski tuvus radiniekus, DNS nacionālajā datu bāzē iekļauj šādu informāciju:

1) operatīvās uzskaites lietas vai krimināllietas numurs;

2) iestādes nosaukums, kuras lietvedībā atrodas operatīvās uzskaites lieta vai krimināllieta;

3) to bezvēsts pazudušas personas personīgo mantu uzskaitījums, no kurām iegūts bioloģiskais materiāls;

4) bioloģiskā materiāla veids (asinis, siekalas, sperma, sviedri, urīns, mīkstie audi (piemēram, muskuļi), kauli, mati ar to sīpoliņu maksts ārējiem apvalkiem);

5) DNS profils.

(3) Bezvēsts pazudušu personu tuvi radinieki DNS profilus un ziņas iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē sniedz labprātīgi, dodot rakstisku piekrišanu datu apstrādei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

13.pants. (1) Bioloģiskā materiāla, bioloģiskas izcelsmes pēdu, kā arī ziņu sniegšanu Kriminālistikas pārvaldei iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina:

1) izziņas iestādes;

2) Ieslodzījuma vietu pārvalde;

3) prokuratūras iestādes;

4) tiesas;

5) ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās iestādes un personas ir atbildīgas par bioloģiskā materiāla, bioloģiskas izcelsmes pēdu un ziņu savlaicīgu sniegšanu un to atbilstību apliecinošiem dokumentiem.

14.pants. Kriminālistikas pārvalde ir tiesīga pieprasīt un bez maksas saņemt bioloģiskos materiālus, bioloģiskas izcelsmes pēdas, DNS profilus un ziņas no valsts un pašvaldību iestādēm.

III. DNS nacionālajā datu bāzē iekļautās informācijas sniegšana

15.pants. DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamie DNS profili un ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija.

16.pants. (1) Tiesības saņemt informāciju no DNS nacionālās datu bāzes ir izziņas iestādēm (ar prokurora piekrišanu), prokuratūras iestādēm un tiesām pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai, lietu izskatīšanai un iztiesāšanai.

(2) Lai saņemtu informāciju no DNS nacionālās datu bāzes, pieprasījumā norādāms informācijas nepieciešamības pamatojums.

(3) Pieprasījumā un tā pamatojumā iekļaujamo informāciju, kā arī pieprasījuma izskatīšanas un informācijas izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

17.pants. (1) DNS nacionālajā datu bāzē iekļautās informācijas sniegšana ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm pieļaujama gadījumos un kārtībā, ko paredz Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi.

(2) DNS profiliem un ziņām, kuras saņemtas no ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, nodrošina tulkojumu valsts valodā.

 

IV. DNS nacionālajā datu bāzē iekļauto
DNS profilu un ziņu glabāšanas termiņi

18.pants.  (1) DNS profilus un ziņas no DNS nacionālās datu bāzes iznīcina un par to sastāda aktu, ja persona ar tiesas spriedumu attaisnota vai ja krimināllietu izbeidz, pamatojoties uz reabilitējošiem apstākļiem.

(2) DNS profilus un ziņas par personām DNS nacionālajā datu bāzē glabā 75 gadus.

(3) Pēc glabāšanas termiņa beigām DNS profilus un ziņas iznīcina un par to sastāda aktu.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju Kriminālistikas pārvalde saņem no Sodu reģistra.

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs

Ē.Jēkabsons

 

 

 

 

 

Normatīvā akta

“DNS (dezoksiribonukleīnskābes) Nacionālās datu bāzes izveidošanas

un izmantošanas likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējā situācija

Veicot bioloģiskās ekspertīzes, Valsts policijas Ekspertīžu centrā 1999.gadā uzsāka izmantot dezoksiribonukleīnskābes (turpmāk – DNS) metodi, lai varētu precīzi identificēt aizdomās turēto pēc bioloģiska rakstura pēdām sakarā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Minētā ekspertīze tiek veikta pamatojoties uz Latvijas Kriminālprocesa kodeksa normām.

Lai varētu efektīvi izmantot bioloģiskajās ekspertīzēs ar DNS noteikšanas metodi iegūtos rezultātus noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un saskaņā ar Eiropas Savienības prasību Dalībvalstīm izveidot un atbilstoši sakārtot DNS datu bāzi, ir nepieciešams Valsts policijas Ekspertīžu centrā izveidot DNS datu bāzi, kurā iekļautu bioloģiskās ekspertīzes laikā iegūto informāciju.

Lai varētu izveidot un izmantot DNS datu bāzi, ir nepieciešams izstrādāt normatīvo aktu, kas noteiktu šādas datu bāzes izveidošanu un tajā iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvas akts paredz, ka tiek izveidota DNS Nacionālā datu bāze, kā arī nosaka, kādu personu informācija par DNS profilu tiek apkopota un glabāta minētajā datu bāzē; informācijas no DNS datu bāzes izsniegšanas kārtību un informācijas glabāšanas termiņus. Normatīvais akts nosaka arī kārtību, kādā DNS datu bāzē glabājamā informācija sniedzama ārvalsts tiesībaizsardzības iestādēm.

3. Cita informācija

 

Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz Ministru kabineta 2002.gada 27.augusta sēdē (prot.nr.36, 28.§) akceptēto koncepciju par nacionālās dezoksiribonukleīnskābes (DNS) datu bāzes izveidošanu un izmantošanu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldības budžetiem

 

(tūkst.latu)

Rādītāji

Kārtējais

gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji

piecu

gadu

laikā

pēc

kārtējā

gada

1

2004

2005

2006

2007

6

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

0

0

0

0

0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

0

0

0

0

0

3. Finansu ietekme

0

0

0

0

0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

2005.gads

Nepieciešamie izdevumi kopā – Ls 45 062, t.sk.,

Uzturēšanas izdevumi – Ls 4 932

1) atalgojums - Ls 303 (1 štata vieta mēnesī: Ls 220 - amatalga, Ls 30 - piemaksa par speciālo dienesta pakāpi,

Ls 10 – piemaksa par izdienu, Ls 43 - pārējās piemaksas) x 12 mēneši = Ls 3 636

2) VSAOI – Ls 876 (24,09% no Ls 3 636)

3) uzturdevas kompensācija naudā – Ls 420 (Ls 35 x 12)

Kapitālie izdevumi - Ls 40 130

speciālās datortehnikas (serveris datu glabāšanai, dators datu ievadei un apstrādei) un programmatūras iegāde – Ls 28 130 amplifikatoru un cita aprīkojuma iegāde, kas nepieciešama sakarā ar DNS analīžu apjoma pieaugšanu – Ls 12 000.

2006.gads un turpmāk ik gadus

Nepieciešamie izdevumi kopā – Ls 15 932, t.sk.,

Uzturēšanas izdevumi – Ls 4 932

1) atalgojums - Ls 303 (1 štata vieta mēnesī: Ls 220 - amatalga, Ls 30 - piemaksa par speciālo dienesta pakāpi,

Ls 10 – piemaksa par izdienu, Ls 43 - pārējās piemaksas) x 12 mēneši = Ls 3 636

2) VSAOI – Ls 876 (24,09% no Ls 3 636)

3) uzturdevas kompensācija naudā – Ls 420 (Ls 35 x 12);

4) iekārtas apkope pēc garantijas laika beigām Ls 1 000 gadā;

5) papildu reaģentu, pipešu, mēģeņu, medikamentu, ķīmikāliju un citu laboratorijas preču iegāde - Ls 10 000.

 

 

0

 

 

0

 

 

0

 

 

0

 

 

0

6. Cita informācija

Likumprojekts tiks realizēts piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus jāizdod šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks kārtību, kādā bezvēsts pazudušu personu tuvi radinieki sniegs DNS profilus un ziņas iekļaušanai DNS datu bāzē;

2) Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks kārtību, kādā izziņas iestādes, Ieslodzījumu vietu pārvalde, prokuratūras iestādes, tiesa, ārstniecības iestādes un ārstniecības persona nodrošinās DNS profilu un ziņu iekļaušanu DNS datu bāzē;

3) Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks informāciju, kāda iekļaujama pieprasījumā un tā pamatojumā ziņu saņemšanai no DNS datu bāzes.

Minētos noteikumus paredzēts izstrādāt Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” 217. un 219.punkta noteiktajā kārtībā un termiņā.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

V. Kādam Latvijas starptautiskajām saistībām

atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām pret Eiropas Savienību un sagatavots, lai nodrošinātu Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstību Eiropas Savienības Acquis Communataire prasībām policijas sadarbības jomā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām pret Eiropas Padomi.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

–

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

  1. 1981.gada 28.janvāra Eiropas Padomes Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi, Latvijas Vēstnesis, 12.04.2001 Nr.59;
  2. 31997Y0624 Padomes 1997.gada 9.jūnija rezolūcija par DNS analīžu rezultātu apmaiņu, OJ C 193 24.06.1997;
  3. 32001G0703(01) Padomes 2001.gada 25.jūnija rezolūcija par DNS analīžu rezultātu apmaiņu, OJ C 187 03.07.2001;

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības

Pakāpe

(atbilst/

neatbilst)

Komentāri

2.pants – likuma mērķis

31997Y0624, 1.1. – 1.3.punkts, 4.1. – 4.4.punkts;

32001G0703(01), 3.3.punkts

Atbilst

 

3.pants – personu diskriminācijas aizliegums un DNS izpētē iegūstamo ziņu nolūks

32001G0703(01), 3.1., 3.2.punkts

Atbilst

 

15.pants – DNS datu bāzē iekļauto DNS profilu un ziņu pieejamība un izpaušana

31997Y0624, 3.2., 3.3.punkts;

32001G0703(01), 3.1., 3.3.punkts;

Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi 5., 6.pants

Atbilst

 

16.pants – subjektu loks, kam ir tiesības saņemt ziņas no DNS datu bāzes

31997Y0624, 4.1. – 4.4.punkts

32001G0703(01), 3.3.punkts

Atbilst

 

5. Cita informācija

–

VI. Kādas konsultācijas notikušas,

sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kādi ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

Konsultācijas nav notikušas

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiks paplašinātas Valsts policijas Ekspertīžu centra funkcijas – minētai iestādei tiks piešķirtas tiesības izveidot un izmantot noziedzīgu nodarījumu atklāšanai DNS datu bāzi.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Tiks sagatavota informācija Iekšlietu ministrijas interneta mājas lapā, normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt līdzšinējā kārtībā.

4. Cita informācija

 

–

 

 

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

 

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

     

J.Rekšņa

M.Rāzna

T.Stragova

A.Lapiņš

       

 

18.03.2004. 14:50

1191

Z.Kozlovska

Zane.Kozlovska@iem.gov.lv

7219179