Iekšlietu ministrs

Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Gulbis

K.Trautmanis

M.Rāzna

T.Stragova

A.Zamozdika

I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Kļūšana par Eiropola dalībvalsti ir viena no Latvijas iekšlietu prioritātēm.

Saskaņā ar Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, (Eiropola konvencija) 46.pantu šai konvencijai var pievienoties jebkura valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti.

Ar Ministru prezidenta 2003.gada 25.jūlija rīkojumu Nr. 346 tika izveidota darba grupa tiesību aktu projektu izstrādei, kas nepieciešami, lai pievienotos Eiropola konvencijai un tās protokoliem. Tika apzināti normatīvie akti, kuros nepieciešams veikt grozījumus, lai tie pilnībā atbilstu Eiropola konvencijas un tās protokolu noteikumiem, kā arī apzināts jautājums par tādu grozījumu izdarīšanu, kas atvieglotu vai veicinātu šīs konvencijas īstenošanu.

Eiropola konvencija paredz, ka katrai dalībvalstij ir jāizveido nacionālā vienība un jānosaka kompetentās iestādes, kuras sadarbosies ar Eiropolu. Informācijas apmaiņa starp Eiropolu un Latviju principā notiks tikai caur nacionālo vienību (Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes Eiropola nacionālais birojs), kas tālāk saņemto informāciju nosūtīs attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Tomēr atsevišķos gadījumos Eiropolam ir tiesības informāciju nosūtīt pa tiešo kompetentajām iestādēm un otrādi.

Uz šo brīdi Robežsardzes likums paredz iespēju Valsts robežsardzei sadarboties ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) noteikta veida jautājumos – valsts robežas apsardzības un kontroles jautājumos, kā arī jautājumos, kas saistīti ar ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli. Pastāv iespēja sadarboties ar kaimiņvalstu attiecīgajiem dienestiem profesionālos jautājumos. Tādējādi ir nepieciešams izdarīt grozījumus šajā pantā, paredzot iespēju Valsts robežsardzei sadarboties arī ar starptautiskām organizācijām un savienībām savas kompetences jautājumos.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Grozījumi saskaņo likumā lietotos terminus (uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) un ārvalstnieks) ar Komerclikumu (komersants) un Imigrācijas likumu (ārzemnieks).

Vienlaicīgi tiek paredzēta iespēja Valsts robežsardzei sadarboties dažādos savas kompetences jautājumos ar starptautiskām organizācijām, savienībām un kopienām pa tiešo, kā to paredz Eiropola konvencija.

3. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu būtiski neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu būtiski neskar.

Pieņemot grozījumus Robežsardzes likumā, tiks veicināta Valsts robežsardzes kā kompetentās iestādes sadarbība ar Eiropolu, kas savukārt pastarpināti uzlabos dalībvalstu sadarbību cīņā pret terorismu, narkotisko vielu nelegālu apriti un citiem starptautiskās organizētās noziedzības veidiem. Tādējādi ir iespējams, ka valstī uzlabosies kriminogēnā situācija, kas varētu veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Normatīvā akta projekts šo jomu būtiski neskar.

Pieņemot grozījumus Robežsardzes likumā, tiks veicināta Valsts robežsardzes kā kompetentās iestādes sadarbība ar Eiropolu, kas pastarpināti uzlabos dalībvalstu sadarbību cīņā pret terorismu, narkotisko vielu nelegālu apriti un citiem starptautiskās organizētās noziedzības veidiem, tādējādi ir iespējams, ka valstī uzlabosies kriminogēnā situācija, kas varētu veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību, kas savukārt varētu radīt jaunas darba vietas.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

2004

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Vienlaicīgi ar šo likumprojektu izskatīšanai tiek iesniegti šādi likumprojekti:

1. Par 1995.gada 26.jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, 1996.gada 23.jūlija Protokolu par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Justīcijas tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, un 1997.gada 19.jūnija Protokolu par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti;

2. Par Protokolu par grozījumiem Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi 2.pantā un tās pielikumā, pamatojoties uz minētās konvencijas 43.panta 1.punktu (ar kuru tiek ratificēts 2000.gada 30.novembra protokols);

3) Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi un Protokolā par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti (ar kuru tiek ratificēts 2002.gada 28.novembra protokols);

4) Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi, pamatojoties uz minētās konvencijas 43.panta 1.punktu (ar kuru tiek ratificēts 2003.gada 28.novembra protokols).

2. Cita informācija.

Eiropola konvencijas pielikumā ir uzskaitīti vairāki noziedzīgi nodarījumi, kuru novēršana un apkarošana ir Eiropola kompetencē. Dalībvalstīm nav pienākums kriminalizēt savos normatīvajos aktos minētos nodarījumus, tomēr katrai valstij ir jāizvērtē, vai konkrētais nodarījums nerada tādas sekas, ka būtu nepieciešams šo nodarījumu kriminalizēt.

Attiecībā uz hormonu un augšanas veicinātāju nelegālu apriti tika rīkota sanāksme, kuras laikā pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas un Sporta medicīnas centra vienojās, ka ir nepieciešams paredzēt Krimināllikumā normu par humāno hormonu un augšanas stimulatoru nelegālu apriti. Tika panākta vienošanās, ka Veselības ministrija izveidos darba grupu, kuras uzdevums būs izstrādāt attiecīgu likumprojektu par šīm vielām, uz kura pamata tiks izstrādāti grozījumi Krimināllikumā.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Šī likumprojekta pieņemšana veicinās Eiropola konvencijas un tās protokolu īstenošanu, bet šo dokumentu noteikumi nesatur pienākumu izstrādāt šādus grozījumus.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas un normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo resursu ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un informācija par to tiks ievietota Iekšlietu ministrijas mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

K.Trautmanis

M.Rāzna

T.Stragova

A.Zamozdika