Teksts

Līgums angļu valodā

Likumprojekts

Par Ziemeļatlantijas līgumu

1.pants. 1949.gada 4.aprīļa Ziemeļatlantijas līgums (turpmāk – Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

3.pants. Līgums stājas spēkā tā 10.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu ir izsludināms Līgums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Ārlietu ministre

S.Kalniete

THE NORTH ATLANTIC TREATY

WASHINGTON D.C. – 4 APRIL 1949

The Parties to this Treaty reaffirm their faith in the purposes and principles of the Charter of the United Nations and their desire to live in peace with all peoples and all governments.

They are determined to safeguard the freedom, common heritage and civilization of their peoples, founded on the principles of democracy, individual liberty and the rule of law.

They seek to promote stability and well-being in the North Atlantic area.

They are resolved to unite their efforts for collective defence and for the preservation of peace and security.

They therefore agree to this North Atlantic Treaty:

Article 1

The Parties undertake, as set forth in the Charter of the United Nations, to settle any international dispute in which they may be involved by peaceful means in such a manner that international peace and security and justice are not endangered, and to refrain in their international relations from the threat or use of force in any manner inconsistent with the purposes of the United Nations.

Article 2

The Parties will contribute toward the further development of peaceful and friendly international relations by strengthening their free institutions, by bringing about a better understanding of the principles upon which these institutions are founded, and by promoting conditions of stability and well-being. They will seek to eliminate conflict in their international economic policies and will encourage economic collaboration between any or all of them.

Article 3

In order more effectively to achieve the objectives of this Treaty, the Parties, separately and jointly, by means of continuous and effective self-help and mutual aid, will maintain and develop their individual and collective capacity to resist armed attack.

Article 4

The Parties will consult together whenever, in the opinion of any of them, the territorial integrity, political independence or security of any of the Parties is threatened.

Article 5

The Parties agree that armed attack against one or more of them in Europe or North America shall be considered an attack against them all and consequently they agree that, if such an armed attack occurs, each of them, in exercise of the right of individual or collective self-defence recognized by Article 51 of the Charter of the United Nations, will assist the Party or Parties so attacked by taking forthwith, individually and in concert with the other Parties, such action as it deems necessary, including the use of armed force, to restore and maintain the security of the North Atlantic area.

Any such armed attack and all measures taken as a result thereof shall immediately be reported to the Security Council. Such measures shall be terminated when the Security Council has taken the measures necessary to restore and maintain international peace and security.

Article 6

For the purpose of Article 5, an armed attack on one or more of the Parties is deemed to include an armed attack:

on the territory of any of the Parties in Europe or North America, on the Algerian Departments of France, on the territory of or on the Islands under the jurisdiction of any of the Parties in the North Atlantic area north of the Tropic of Cancer;

on the forces, vessels, or aircraft of any of the Parties, when in or over these territories or any other area in Europe in which occupation forces of any of the Parties were stationed on the date when the Treaty entered into force or the Mediterranean Sea or the North Atlantic area of the Tropic Cancer.

Article 7

This Treaty does not affect, and shall not be interpreted as affecting in any way the rights and obligations under the Charter of the Parties which are members of the United Nations, or the primary responsibility of the Security Council for the maintenance of international peace and security.

Article 8

Each Party declares that none of the international engagements now in force between it and any other of the Parties or any third State is in conflict with the provisions of this Treaty, and undertakes not to enter into any international engagement in conflict with this Treaty.

Article 9

The Parties hereby establish a Council, on which each of them shall be represented, to consider matters concerning the implementation of this Treaty. The Council shall be so organized as to be able to meet promptly at any time. The Council shall set up such subsidiary bodies as may be necessary; in particular it shall establish immediately a defence committee which shall recommend measures for the implementation of Article 3 and 5.

Article 10

The Parties may, by unanimous agreement, invite any other European State in a position to further the principles of this Treaty and to contribute to the security of the North Atlantic area to accede to this Treaty. Any State so invited may become a Party to the Treaty by depositing its instrument of accession with the Government of the United States of America. The Government of the United States of America will inform each of the Parties of the deposit of each such instrument of accession.

Article 11

This Treaty shall be ratified and its provisions carried out by the Parties in accordance with their respective constitutional processes. The instruments of ratification shall be deposited as soon as possible with the Government of the United States of America, which will notify all the other signatories of each deposit. The Treaty shall enter into force between the States which have ratified it as soon as the ratifications of the majority of the signatories, including the ratifications of Belgium, Canada, France, Luxembourg, the Netherlands, the United Kingdom and the United States, have been deposited and shall come into effect with respect to other States on the date of the deposit of their ratifications.

Article 12

After the Treaty has been in force for ten years, or at any time thereafter, the Parties shall, if any of them so requests, consult together for the purpose of reviewing the Treaty, having regard for the factors then affecting peace and security in the North Atlantic area, including the development of universal as well as regional arrangements under the Charter of the United Nations for the maintenance of international peace and security.

Article 13

After the Treaty has been in force for twenty years, any Party may cease to be a Party one year after its notice of denunciation has been given to the Government of the United States of America, which will inform the Governments of the other Parties of the deposit of each notice of denunciation.

Article 14

This Treaty, of which the English and French texts are equally authentic, shall be deposited in the archives of the Government of the United States of America. Duly certified copies will be transmitted by that Government to the Governments of the signatories.

ZIEMEĻATLANTIJAS LĪGUMS

1949. GADA 4. APRĪLĪ VAŠINGTONĀ

Līgumslēdzējas puses apstiprina savu uzticību Apvienoto Nāciju Organizācijas hartas mērķiem un principiem un savu vēlēšanos dzīvot mierā ar visām tautām un valdībām.

Tās ir apņēmušās sargāt savu tautu brīvību, kopējo mantojumu un civilizāciju, kas dibināta uz demokrātijas, personas brīvības un likuma varas principiem.

Tās meklē iespējas stabilitātes un labklājības veicināšanai Ziemeļatlantijas reģionā.

Tās ir apņēmības pilnas apvienot savus centienus kolektīvajai aizsardzībai un miera un drošības saglabāšanai.

Tādēļ tās piekrīt šim Ziemeļatlantijas līgumam:

pants

Puses apņemas, kā to paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas harta, atrisināt jebkuru starptautisku konfliktu, kurā tās varētu būt iesaistītas, ar mierīgiem paņēmieniem veidā, kas neapdraud starptautisko mieru, drošību un taisnīgumu, un starptautiskajās attiecībās izvairīsies no jebkāda veida draudiem vai spēka lietošanas, kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem.

pants

Puses sekmēs mierīgu un draudzīgu starptautisko attiecību attīstību, stiprinot savas brīvās institūcijas, veicinot labāku izpratni par principiem, uz kuru pamata šīs institūcijas ir nodibinātas, un veicinot nosacījumus stabilitātei un labklājībai. Tās centīsies izskaust konfliktus to starptautiskās ekonomikas politikās un iedrošinās ekonomisko sadarbību starp jebkurām no tām vai starp tām visām.

pants

Lai pēc iespējas efektīvāk izpildītu Līguma mērķus, Puses, katra atsevišķi vai visas kopā, ar ilgstošiem un efektīviem pašu centieniem un savstarpējo palīdzību uzturēs un attīstīs savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam.

pants

Puses kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras Puses uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras Puses teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

pants

Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kolektīvās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību. Par jebkādu šādu bruņotu uzbrukumu un visiem pasākumiem, kas tā rezultātā ir veikti, nekavējoties jāziņo Drošības Padomei. Šie pasākumi jāpārtrauc, kad Drošības Padome ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu un saglabātu starptautisku mieru un drošību.

pants

Par 5. pantā minēto bruņoto uzbrukumu vienai vai vairākām Pusēm uzskata bruņotu uzbrukumu, kas iever bruņotu uzbrukumu:

jebkuras Puses teritorijai Eiropā vai Ziemeļamerikā, Francijas Alžīrijas departamentiem, Turcijas teritorijai vai salām, kas atrodas kādas Puses jurisdikcijā Ziemeļatlantijas telpā uz ziemeļiem no ziemeļu saulgriecu loka.

jebkuras Puses bruņotajiem spēkiem, kuģiem vai lidaparātiem, kas atrodas šajās teritorijās vai virs tām, vai jebkurā vietā Eiropā, kurā jebkuras Puses spēki atradās dienā, kad šis Līgums stājās spēkā, vai Vidusjūrā vai Ziemeļatlantijas telpā uz ziemeļiem no ziemeļu saulgriežu loka.

pants

Līgums nekādā veidā neietekmē un arī nedrīkst tikt skaidrots kā tāds, kas jebkādā veidā ietekmē Pušu, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis, tiesības un saistības, kuras tām ir saskaņā ar hartu, vai Drošības Padomes galveno pienākumu starptautiskā miera un drošības saglabāšanā.

pants

Katra puse apstiprina, ka neviena no šobrīd spēkā esošām starptautiskām saistībām starp to un jebkuru citu Pusi vai jebkuru trešo valsti nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem, un tā apņemas neuzņemties jebkādas starptautiskās saistības, kas ir pretrunā ar šo Līgumu.

pants

Ar šo puses izveido Padomi, kurā ikviena no tām ir pārstāvēta, lai apspriestu jautājumus par šī Līguma īstenošanu. Padome organizējama tā, lai tā būtu spējīga nekavējoties sanākt kopā jebkurā laikā. Padomei jāizveido tādas pakļautas struktūras, kādas varētu būt nepieciešamas, it īpaši tai nekavējoties jāizveido aizsardzības komiteja, kas rekomendēs pasākumus 3. un 5. panta īstenošanai.

pants

Puses, vienprātīgi vienojoties, var uzaicināt jebkuru citu Eiropas valsti, kas ir spējīga sekmēt šī Līguma principus un veicināt Ziemeļatlantijas telpas drošību, pievienojoties šim Līgumam. Jebkura valsts, kas tiek aicināta, var kļūt par Līguma pusi, deponējot tās pievienošanās dokumentus Amerikas Savienoto Valstu valdībai. Amerikas Savienoto Valstu valdība informēs katru Pusi par katru deponēto pievienošanās dokumentu.

pants

Šis Līgums ir jāratificē katrai Pusei, un no tā izrietošie nosacījumi tai ir jārealizē saskaņā ar tās attiecīgo konstitucionālo procesu. Ratifikācijas dokumenti ir jādeponē pēc iespējas ātrāk Amerikas Savienoto Valstu valdībai, kas paziņos visām pārējām parakstītājvalstīm par katru deponējumu. Līgums stājas spēkā starp valstīm, kas ir to ratificējušas , tiklīdz lielākā daļa parakstītājvalstu, ieskaitot Beļģijas, Francijas, Kanādas, Apvienotās Karalistes, Luksemburgas, Nīderlandes un Amerikas Savienoto Valstu, ratifikācijas ir deponētas, un attiecībā pret citām valstīm tās stājas spēkā dienā, kad tās deponē savu ratifikāciju.

pants

Tad, kad Līgums ir bijis spēkā desmit gadus, vai jebkurā laikā pēc tam Puses, ja kāda no tām to prasa, var kopīgi apspriesties ar nodomu pārskatīt Līgumu, ņemot vērā apstākļus, kas šajā laikā ietekmē mieru un drošību Ziemeļatlantijas telpā, ieskaitot vispasaules un reģionālus pasākumus Apvienoto Nāciju Organizācijas hartas ietvaros, lai uzturētu starptautisko mieru un drošību.

pants

Pēc tam, kad Līgums ir bijis spēkā divdesmit gadus, jebkura no Pusēm var pārtraukt dalību Līgumā gadu pēc tās denonsēšanas paziņojuma iesniegšanas Amerikas Savienoto Valstu valdībai, kas informēs citu Pušu valdības par katru denonsēšanas paziņojuma deponēšanu.

pants

Šo Līgumu, kura teksti angļu un franču valodās ir vienlīdz autentiski, deponē Amerikas Savienot Valstu valdības arhīvos. Šī valdība iesniegs pienācīgi apstiprinātas kopijas pārējo parakstītājvalstu valdībām.

842 vārdi

19.01.2004; 10.00

Lolita Lenkeviča

7016378; lolita.lenkevica@mfa.gov.lv

Likumprojekta Par Ziemeļatlantijas līgumu anotācija

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Līdz ar pievienošanos 1949. gadā Vašingtonā parakstītajam Ziemeļatlantijas līgumam, Latvijas Republika kļūs par Ziemeļatlantijas līguma (NATO) dalībvalsti, tādējādi iegūstot drošības garantijas, ko tai sniedz dalība NATO kolektīvās aizsardzības un drošības sistēmā. Aktīvu sadarbību ar NATO Latvija uzsāka jau tūlīt pēc neatkarības atgūšanas, piedaloties Ziemeļatlantijas līguma Sadarbības Padomē (NACC) un 1994. gada janvārī izveidotajā “Partnerattiecības mieram” programmā. 1994. gada 14. februārī Latvijas Republika parakstīja programmas “Partnerattiecības mieram” dibināšanas dokumentu, kas veicināja tās iesaisti politiskajā un militārajā sadarbībā ar NATO, kā arī noteica konkrētus praktiskās sagatavošanās pasākumus integrācijai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Dalība Partnerattiecības mieram programmā kalpojis kā efektīvākais veids, lai sasniegtu praktisko militāro sagatavotību atbilstoši NATO standartiem. Latvijas iekļaušanās transatlantiskajās struktūrās jau kopš neatkarības atgūšanas ir bijusi visu Saeimu un valdību prioritāte. 1995. gadā pieņemtajos “Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005. gadam” teikts: “Latvijas Republikas ārpolitikas uzdevums ir izmantot visas iespējas, lai mērķtiecīgi sagatavotos integrācijai ES, Rietumeiropas Savienībā un NATO, kas apvieno valstis, ar kurām Latvijai ir kopīgas galvenās drošības intereses, kultūras orientācija un vērtību sistēma. Latvija izmantos jebkuras iespējas, lai kļūtu par NATO dalībvalsti.” Pilntiesīga dalība NATO kā viena no Latvijas ārpolitikas un drošības politikas prioritātēm ir oficiāli noteikta “Latvijas Republikas Ārpolitikas koncepcijā”(apstiprināta Saeimā 1995. gada 7. aprīlī), “Latvijas Republikas Nacionālajā Drošības koncepcijā”(apstiprināta Saeimā 2002. gada 24. janvārī) un “Valsts Aizsardzības koncepcijā”(apstiprināta Saeimā 2001. gada 20. septembrī). Kopš 1999. gada, kad Vašingtonas Ziemeļatlantijas padomes galotņu sanāksmē Latvija tika oficiāli atzīta par NATO kandidātvalsti, Latvija iesaistījās Rīcības Plāna dalībai NATO procesā. RPDN procesa mērķis ir palīdzēt kandidātvalstīm sasniegt gatavību uzņemties sabiedrotā pienākumus. RPDN process nodrošina ikgadēju prioritāru uzdevumu izvirzīšanu visās NATO integrācijas jomās, kā arī kontroles mehānismu no NATO puses. Kopš iesaistīšanās RPDN procesā, Latvija ir izstrādājusi 5 RPDN ikgadējos plānus, ko ik gadus sagatavojušas Ārlietu un Aizsardzības ministrijas un apstiprinājusi valdība. Sekmīgu Latvijas dalību RPDN procesā nodrošināja 1998. gada izveidotā NATO integrācijas Padome Ministru Prezidenta vadībā un tai pakļautā Vecāko amatpersonu komiteja. Lai arī NATO paplašināšanās lēmums ir politisks, sekmīga dalība Rīcības Plāna dalībai NATO procesā ir bijis nozīmīgs priekšnoteikums Latvijas Republikas uzaicinājumam dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. 2002. gada 21. novembrī NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Prāgā Latvija saņēma uzaicinājumu uzsākt iestāšanās sarunas. Sarunu process ilga no 2002. gada decembra līdz 2003. gada martam un noslēdzās ar Reformu ieviešanas plāna dalībai NATO izstrādi no Latvijas puses. Plānā noteikti konkrēti uzdevumi un to izpildes termiņi, pamatojoties uz pievienošanās sarunu laikā apspriestajiem jautājumiem. Reformu ieviešanas plāns dalībai NATO tika apstiprināts LR MK 2003. gada 4. martā un kopā ar ārlietu ministres vēstuli, kurā pausta Latvijas gatavība un vēlēšanās uzņemties dalībvalsts saistības, iesniegta NATO. 2003. gada 26. martā Briselē NATO dalībvalstis parakstīja Ziemeļatlantijas līguma papildus protokolu par Latvijas Republikas pievienošanos.
2. Likuma projekta būtība		Likuma projekts paredz 1949. gada 4. aprīlī parakstītā Ziemeļatlantijas līguma apstiprināšanu.
3. Cita informācija		Saskaņā ar 2003. gada 26. martā NATO dalībvalstu parakstīto Ziemeļatlantijas līguma papildus protokola par Latvijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijai 1. pantu, pēc Protokola stāšanās spēkā Ziemeļatlantijas līguma organizācija izteiks Latvijas valdībai ielūgumu pievienoties minētajam līgumam. Saskaņā ar Protokola 2. pantu, tas stājas spēkā dienā, kad visas dalībvalstis to ir ratificējušas. Saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 10. pantu Latvijas Republika kļūs par šīs organizācijas dalībvalsti dienā, kad iesniegs savu Līguma pievienošanās instrumentu Amerikas Savienoto valstu valdībai..
II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Lai gan likumprojekta tieša ietekme nav paredzama, Latvijas dalība NATO to ietekmēs pozitīvi. Pirmām kārtām, ietekmi uz makroekonomisko vidi varētu skatīt saistībā ar potenciālu investoru uzticības un līdz ar to arī investīciju plūsmas pieaugumu. Līdz ar dalību NATO, Latvija iesaistīsies NATO drošības investīciju programmās, kā rezultātā Latvijai būs pieejami papildus finanšu līdzekļi no NATO.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekta tieša ietekme nav paredzama. Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā varētu kalpot potenciālajiem investoriem kā papildus stabilitātes garants un tādējādi veicināt investīciju piesaisti.
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojekts tieši šo jomu neskar, tomēr skatot Latvijas dalību NATO kā Latvijas ekonomikai investīciju piesaisti veicinošu faktoru, un izrietoši prognozējot ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, prognozējams arī darba vietu skaita pieaugums un iedzīvotāju dzīves līmeņa pakāpeniska celšanās.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar
5.Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar
III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji		Kārtējais gads 2004	Trīs nākamie gadi 2005 2006 2007			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		sk. III sadalas 5. punktu - -				-
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		sk. III sadaļas 172,0 172,0 172,0 5.punktu				172,0
3. Finansiālā ietekme		- 172,0 -172,0 -172,0				- 172,0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Nav plānoti
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins Saskaņā ar NATO vērtējumu, iemaksas NATO civilajā budžetā neatbilst aizsardzības izdevumu definīcijai, (dalībvalstis pamatā šīs iemaksas sedz no Ārlietu ministriju budžetiem). Latvijas iemaksu daļa ir 0,14% no kopējā NATO civilā budžeta, kas 2004.gadam apstiprināts 171 600 000 EUR apmērā. Tādējādi Latvijas daļa sastāda 240 240 EUR. Latvijai jāsāk veikt iemaksas no faktiskā iestāšanās brīža (pievienošanās instrumenta deponēšanas datuma), kas tiek prognozēts š.g. aprīlis, tātad par 2004.gadu Latvijas iemaksas daļa sastāda 180 180 EUR (123 000 LVL). Ārlietu ministrijas 2004. gada budžetam pieprasītie līdzekļi iemaksas civilajā budžetā segšanai nav piešķirti. Ņemot vērā to, ka iemaksa civilajā budžetā būs veicama jau 2004. gadā, minēto summu būtu nepieciešams iekļaut budžeta grozījumos. Turpmākajos gados orientējoši jāmaksā 252 000 EUR.		172,0 172,0 172,0				172,0
6. Cita informācija		Dalībvalsts iemaksas NATO sastāda iemaksas civilajā, militārajā budžetā un NATO drošības investīciju programmā, no kuras savukārt tiek apmaksāti Latvijas ierosinātie un NATO apstiprinātie investīciju projekti. Latvijas iemaksu daļa kopīgajos budžetos ir noteikta 0,14%; tajās programmās, kurās nepiedalās Francija – 0,1625% no attiecīgā budžeta kopīgās summas. Lai atbilstoši sagatavotos uzņemties pilntiesīgas dalībvalsts saistības, Latvija apņēmusies nodrošināt 2% no IKP aizsardzības vajadzībām. Saskaņā ar NATO vērtējumu, iemaksas civilajā budžetā neatbilst aizsardzības izdevumu definīcijai, tādēļ lielākā daļa NATO dalībvalstu šīs iemaksas sedz no Ārlietu ministriju budžetiem. Iemaksas NATO militārajā budžetā un NATO Drošības investīciju programmā (NSIP)segšanai 2004. gadā valsts budžeta ietvaros Aizsardzības ministrijai 13.00.00 programmā “Iemaksas starptautiskajās organizācijās” ir noteikts 500 000 Ls. 2004. gadam apstiprinātais NATO civilais budžets ir 171 600 000 EUR; militārais budžets 593 199 556 EUR ; NATO Drošības investīciju programmas budžets 645 000 000 EUR. Plānojot izdevumus nākamajiem trīs gadiem šiem mērķiem, jāņem vērā, ka sakarā ar paplašināšanos un jauno NATO spēju attīstību kopīgo budžetu apjoms varētu pieaugt.
IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Likumprojekts šo jomu neskar
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri


4. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Lai gan likumprojekta sagatavošanas procesā konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav veiktas, jāatzīmē Latvijas Transatlantiskās organizācijasc(LATO) sadarbība ar LR Ārlietu un Aizsardzības ministrijām NATO paplašināšanās diskusijas veicināšanā, kā arī šīs nevalstiskās organizācijas ieguldījums Latvijas sabiedrības informēšanā par NATO. LATO ir devusi ieguldījumu organizējot Latvijā starptautiskus seminārus un konferences par drošības tēmu, kā ATA (Atlantic Treaty Association) locekle piedalījusies/rīkojusi starptautiskos semināros un ikgadējos jaunatnes pasākumus (vasaras nometnes, konkursi jauniešiem), piedalījusies informatīvu materiālu par NATO publicēšanā un izplatīšanā. Īpašs ieguldījums ir LATO organizētā informatīvā kampaņa visā Latvijas teritorijā pirms Latvijas uzaicinājuma kļūt par NATO dalībvalsti: reklāmas klips televīzijā, reklāmas kampaņa “Nosargāsim savu nākotni” un “NATO džips”, izbraucieni kopā ar Ārlietu un Aizsardzības ministriem, ministriju pārstāvjiem uz rajoniem un tikšanās ar iedzīvotājiem, lekcijas rajonu skolotājiem.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Apzinoties sabiedrības atbalsta nozīmi valdības realizētajai NATO integrācijas politikai, valsts pārvaldes institūcijas ir veikušas regulāru darbu sabiedrības informēšanai par Ziemeļatlantijas līguma organizāciju un Latvijas veiktajām aktivitātēm, lai kļūtu par šīs organizācijas pilntiesīgu dalībvalsti. Aizsardzības un ārlietu ministrijas aktīvu sabiedrības informēšanu par NATO uzsāka jau 1998. gadā. 2001. gada 6.g jūnijā NATO integrācijas padomē tika apstiprināta starpinstitūciju darba grupa sabiedrības informēšanai par NATO, kuras uzdevums bija izstrādāt un implementēt sabiedrības informēšanas politikas stratēģiju Latvijā, kā arī plānot un koordinēt pasākumus, lai informētu NATO dalībvalstis par Latvijas gatavību dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Darba grupā bez valdības institūciju un parlamenta pārstāvjiem piedalījās arī Latvijas transatlantiskās organizācijas (LATO) pārstāvji, tādējādi iesaistot sabiedrības informēšanas politikas izstrādē un realizācijā arī nevalstiskās organizācijas. Sabiedrības informēšanas par Latvijas dalību NATO politika ir orientēta uz to, lai informāciju saņemtu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks – gan dažādu vecuma grupu, gan tautību, gan dažādu valsts reģionu iedzīvotāji. Saturiski valdības realizēto informācijas nosacīti ir iedalīta divos posmos: pirms uzaicinājuma dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un pēc tā saņemšanas. Laika posmā pirms uzaicinājuma saņemšanas valdības realizētā informācijas politika galvenokārt tika orientēta uz to, lai skaidrotu, kādēļ Latvijai būtu jāstājas NATO. Pēc uzaicinājuma saņemšanas uzmanība tiek koncentrēta uz Latvijas kā Alianses sabiedrotās saistību skaidrošanu. Informācijas aktivitātes galvenokārt ir vērstas uz sadarbību ar masu mēdijiem, starptautisku semināru, veltītu drošības jautājumiem, organizēšanu, valsts pārvaldes dažāda līmeņa amatpersonu vizītēm Latvijas reģionos, izglītojošu pasākumu rīkošanu Latvijas skolotājiem, informatīvu bukletu izdošanu gan latviešu, gan krievu valodās. Tika pētīts dažādu iedzīvotāju grupu (vecuma, sociālo, reģionu iedzīvotāju u.t.t.) viedoklis attiecībā par Latvijas dalību NATO un iegūtie rezultāti izmantoti informācijas stratēģijas izstrādē, kā arī sagatavojot nepieciešamos informatīvos materiālus. Pēdējā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta Latvijas – NATO tēmas pasniegšanai mūsdienīgā un atraktīvā veidā Latvijas skolās - LR Ārlietu ministrija sagatavojusi Latvijas NATO integrācijas kalendāru, iesaistot skolniekus projektā, kas aicina sekot Latvijas integrācijas NATO procesam, sagatavots mācību palīglīdzeklis NATO un Latvijas drošība latviešu un krievu valodā. Kopš 2000. gada regulāri tiek pētīts sabiedrības viedoklis par Latvijas dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Sadarbībā ar sociālo pētījumu un tirgus analīze uzņēmumiem Valsts kanceleja, Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija veica un turpina veikt regulārus sabiedriskās domas pētījumus. 2003. gada decembrī firmas “Latvijas fakti” veiktajā aptaujā 68.7% respondentu atbildējuši, ka atbalsta Latvijas dalību NATO, bet 23.1% uzskata, ka Latvijas dalība NATO nav nepieciešama. Salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju 2003. gada jūnijā nedaudz palielinājies Latvijas dalību NATO atbalstītāju skaits (par 1.3%) un samazinājies negatīvi pret Latvijas dalību NATO noskaņoto respondentu skaits (par 2.9%). 2002. – 2003. gada sabiedriskās domas aptaujas rezultāti uzrāda, ka samazinās to respondentu skaits, kas uzskata, ka viņiem trūkst informācijas par Latvijas integrāciju NATO. 2003. gada decembrī šādi uzskatīja tikai 9.9% respondentu.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Likumprojekta sagatavošanas procesā nav veiktas konsultācijas ar starptautisko konsultantu kompānijām. LR Aizsardzības ministrija ir saņēmusi konsultācijas gatavošanās dalībai NATO procesā. Dimensions International - nodrošina stratēģiska līmeņa (ministrs, valsts sekretārs, NBS komandieris) konsultāciju un padomu sniegšanu. Ir palīdzējuši izstrādāt NBS spēku struktūru, piedalījās Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādāšanā. Team Latvia – ASV ekspertu grupa, kas nodrošina konsultāciju nu padomu sniegšanu operatīvajā līmenī: sakaru, personāla, apmācības, apgādes jautājumu atbilstības nodrošināšana attiecīgajām NATO prasībām.
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar
VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Kļūstot par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, Latvijas institūcijām būs jāiesaistās NATO lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesos, kā arī jānodrošina to saistību izpilde, kuras tā uzņēmusies līdz ar iekļaušanos kolektīvās aizsardzības aliansē. Šī mērķa realizācijai valstī jaunas institūcijas netiks radītas, bet galvenokārt tiks pielāgotas esošo institūciju struktūras un kapacitātes. Būtisks darba apjoma pieaugums ir paredzēts Latvijas pārstāvniecībā NATO, kas prasa cilvēku resursu pieaugumu. Pārstāvniecības personāla sastāva plāns tika izstrādāts starpministriju darba grupā un apstiprināts NATO integrācijas padomē. Ņemot vērā to, ka jau līdz ar uzaicinātās valsts statusa iegūšanu Latvijai ir iespēja iesaistīties daudzu NATO komiteju darbā, Ārlietu, Aizsardzības ministrijas un NBS ir palielinājušas diplomātisko un militāro pārstāvju skaitu jau 2003. gadā. Pārstāvniecība nodrošināta ar nepieciešamo personālu informācijas drošības nodrošināšanai. Lai nodrošinātu atbalstu sadarbībai ar NATO komitejām un sekmīgi realizētu Latvijas dalību NATO lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesos, tika veiktas izmaiņas Ārlietu ministrijas struktūrā. Drošības politikas departamentā izveidotas NATO politikas un Starptautisko operāciju un krīžu noregulējuma nodaļas, departaments nodrošināts ar personālu, kas būs atbildīgs par darbu ar NATO dokumentiem atbilstoši NATO informācijas drošības standartiem. Arī Aizsardzības ministrijas struktūra reorganizēta, lai atbilstošā kapacitātē nodrošinātu ar Latvijas dalības NATO saistīto jautājumu risināšanu. Plānu un NATO integrācijas departamenta vietā, kas līdz šim koordinēja NATO integrācijas jautājumus, izveidoti Aizsardzības un politikas plānošanas departaments un Integrācijas departaments. Minētajiem departamentiem būs jāuzņemas atbildība par Latvijas aizsardzības plānošanas sistēmas integrāciju NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, spēku struktūru plānošanu, LR institūciju iesaistes NATO komiteju un struktūru darbībā koordināciju, standartizācijas jautājumu koordināciju, kā arī jāpiedalās NATO lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesos. NATO drošības investīciju programmas (NSIP) nodaļas izveide bija nepieciešama NSIP projektu realizācijai caur sadarbības nodrošināšanu ar NATO operacionālo vadību, starptautisko štābu, NATO komitejām. Šobrīd NSIP nodaļa analizē Latvijas likumdošanu, lai nodrošinātu nacionālo prasību atbilstību NATO prasībā NSIP jomā. Līdz ar dalībvalsts statusu Latvijai būs jānodrošina informācijas drošība atbilstoši NATO standartiem. Satversmes Aizsardzības birojam būs jāuzņemas atbildība par NATO klasificētās informācijas drošību, jānodrošina droši elektroniskie kā arī cita veida sakari valstī un ar ārvalstīm, jāveic detalizēta personāla, kas strādā ar NATO klasificēto informāciju, pārbaude saskaņā ar NATO noteiktajiem standartiem. Vienlaicīgi SAB veic Nacionālās drošības iestādes funkcijas, darbojoties kā NATO drošības biroja akreditēta drošības institūcija Latvijā. Lai nodrošinātu sekmīgu Latvijas darbību NATO komitejās, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar citām LR pārvaldes institūcijām ir izstrādājusi LR institūciju atbildības sadales sarakstu. LR institūcijām būs jāiesaistās attiecīgā NATO struktūru/ komiteju darbā apmeklējot komiteju sēdes, izstrādājot un iesniedzot NATO pieprasīto informāciju u.c. Sadarbībai ar NATO komitejām noteiktas 10 galvenās atbildīgās institūcijas: Aizsardzības ministrija un tai pakļautībā esošās struktūras (241 komiteja), Ārlietu ministrija (29), Satversmes aizsardzības birojs (22), Satiksmes ministrija un tai pakļautībā esošās struktūras (19). Latvijas Zinātņu akadēmija (11), Iekšlietu ministrija un tai pakļautībā esošās struktūras (5), Ekonomikas ministrija (2), Zemkopības ministrija (2), Krīzes kontroles centrs (2), Latvijas Zinātnes padome (1). Papildus minētajām institūcijām sadarbībā ar komitejām un aģentūrām tiks iesaistītas arī Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā arī ministriju pakļautībā esošās struktūras.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Sabiedrība tiks informēta, publicējot likumprojektu pēc tā izsludināšanas likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar

Ārlietu ministre S. Kalniete

Ārlietu ministre

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

S.Kalniete

M.Riekstiņš

R.Jansons

E.Vijupe

L.Lenkeviča

2462 vārdi

05.02.2004; 16.10

L.Lenkeviča

7016378; lolita.lenkevica@mfa.gov.lv