Likumprojekts

Likuma mērķis ir noteikt Latvijas nacionālās kompetences jautājumus muitas lietu jomā. Likums ir spēkā, ciktāl attiecīgos jautājumus neregulē Eiropas Savienības normatīvie akti.

Latvijas Republikas muitas teritorija ir visa Latvijas Republikas valsts teritorija, ko veido sauszeme, teritoriālie un iekšējie ūdeņi, gaisa telpa, kā arī mākslīgo salu un būvju teritorijas.

Kārtība, kādā preces pārvieto pāri robežai, to aplikšana ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli (turpmāk – muitas nodokļi), un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, kurus administrē muitas iestādes, muitošana, muitas kontrole, kā arī citi līdzekļi un darbības, ar kuru palīdzību tiek īstenota muitas politika, ir muitas lietas.

Valsts ieņēmumu dienests administrē muitas lietas Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja nav noteikts citādi, un nosaka muitas kontroles un muitošanas metodiku. Muitas kontroles un muitošanas metodiku publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(1) Latvijas muitas iestāžu emblēmu veido divi dzelteni diagonāli krustoti Merkura zižļi, virs kuriem ir mazais Latvijas valsts ģerbonis. Latvijas muitas iestāžu vienkāršoto emblēmu veido divi dzelteni diagonāli krustoti Merkura zižļi. Vienkāršoto emblēmu izmanto kopā ar Latvijas Republikas valsts karogu vai uzrakstu "LATVIJAS MUITA".

(2) Muitas iestāžu rīcībā esošo sauszemes un gaisa transportlīdzekļu pazīšanas zīmi veido uz melna pamata izvietota apaļa Latvijas muitas iestāžu emblēma, zem kuras ir uzraksts "LATVIJAS MUITA".

(3) Muitas iestādēm un to rīcībā esošajiem jūras un upju kuģiem ir karogs, bet sauszemes un gaisa transportlīdzekļiem ir pazīšanas zīme. Muitas iestāžu un to rīcībā esošo jūras un upju kuģu karogs ir Latvijas Republikas valsts karogs, kura augšējā sarkanā svītra pie kāta 1/3 garumā ir pārtraukta. Uz balta pamata sarkanās svītras platumā izvietota muitas iestāžu vienkāršotā emblēma.

(1) Stājoties muitas dienestā, amatpersonas sola uzticību Latvijas Republikai.

(2) Solījuma teksts: "Stājoties Latvijas Republikas muitas dienestā, apzinos savu atbildību Latvijas Republikas likumu priekšā, apsolos nelokāmi sargāt Latvijas valsts suverenitāti un aizstāvēt tās likumīgās intereses, pēc labākās sirdsapziņas veikt savus dienesta pienākumus un pakļauties muitas darba disciplīnai."

(3) Solījuma ceremonijas kārtību nosaka Valsts ieņēmumu dienesta instrukcija.

(1) Atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei muitas amatpersonu pieņemtie lēmumi, dotie rīkojumi vai izvirzītās prasības ir obligāti jāizpilda visām muitas kontrolei pakļautajām personām.

(2) Muitas amatpersonas goda aizskaršana, pret to vērsti draudi vai vardarbība, tās dzīvības vai veselības apdraudējums dienesta pildīšanas laikā, kā arī rīcība, kas kavē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

(3) Policijas, Valsts robežsardzes, Zemessardzes un citu valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas atbilstoši kompetencei sniedz muitas amatpersonām nepieciešamo palīdzību.

Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pāri muitas robežai pārvietojamo preču muitošanu var pabeigt tikai pēc to obligātās veterinārās, fitosanitārās un citas normatīvajos aktos paredzētās kontroles.

Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktora pilnvarotām muitas amatpersonām, pamatojoties uz muitas iestāžu rīcībā esošo atbilstoša satura informāciju, ir tiesības Latvijas Republikas teritorijā apturēt transportlīdzekļus un veikt muitas kontroli.

Valsts ieņēmumu dienests, noslēdzot attiecīgu līgumu, atsevišķu muitas iestāžu funkciju veikšanu var deleģēt Valsts robežsardzei.

(1) Precēm, komerciālajiem transportlīdzekļiem, telpām un citām vietām, kurās atrodas preces, kas pakļautas muitas kontrolei, muitas iestādes var uzlikt plombas, zīmogus un citus muitas nodrošinājumus.

(2) Muitas nodrošinājumus drīkst noņemt, mainīt vai iznīcināt tikai muitas iestādes vai ar to atļauju.

(3) Muitas nodrošinājumu izmantošanas kārtību nosaka Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde.

(1) Garantiju muitas iestādes pieprasa gadījumos, ja rodas vai var rasties muitas parāds.

(2) Persona iegūst garantētāja statusu Eiropas Savienības normatīvo aktu muitas lietās izpratnē, ja tā ar Valsts ieņēmumu dienestu noslēdz līgumu, kurā ir noteikti personas pienākumi un tiesības attiecībā uz muitas parāda samaksu.

(1) Lai veiktu muitas kontroli, Valsts ieņēmumu dienests nosaka muitas kontroles zonas.

(2) Preču, personu un transportlīdzekļu pārvietošana pāri muitas kontroles zonu robežām notiek tikai ar muitas iestāžu atļauju un to kontrolē.

(3) Citu valsts kontroles dienestu atrašanās un darbība muitas kontroles zonā jāsaskaņo ar Valsts ieņēmumu dienestu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(4) Uzņēmējdarbības veikšanai muitas kontroles zonā nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta atļauja, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(1) Valsts ieņēmumu dienests, informējot vietējās pašvaldības, var noteikt muitas kontroles zonas un piemērot tām noteikto režīmu šādās teritorijās:

1) robežkontroles punktos, robežpārejas punktos un muitas kontroles punktos;

2) divus kilometrus platā joslā gar valsts sauszemes robežu, Baltijas jūras krastu un Rīgas jūras līča krastu;

3) muitas iestāžu teritorijās, kurās tiek uzrādītas muitošanai paredzētās preces (neiekļaujot administratīvās telpas un teritorijas);

4) uz sliežu ceļiem un 10 metrus platā joslā gar sliežu ceļiem dzelzceļa robežstacijās;

5) muitas noliktavu teritorijās;

6) brīvajās zonās un brīvajās noliktavās;

7) citās teritorijās.

(2) Muitas kontroles zonu robežas (atsevišķos gadījumos – arī muitas iestāžu robežas) tiek apzīmētas ar Valsts ieņēmumu dienesta noteikta parauga informācijas zīmēm.

(3) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos muitas kontroles zonu noteikšanu saskaņo ar Valsts robežsardzi.

(1) Personas apskati kā muitas kontroles izņēmuma formu var izdarīt saskaņā ar muitas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotās amatpersonas rakstisku lēmumu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona slēpj pie sevis preces, kuru pārvietošana pāri robežai ir aizliegta vai kuras tiek ievestas komerciāliem nolūkiem.

(2) Personas apskati var izdarīt tam pilnvarota ar apskatāmo personu viena dzimuma muitas amatpersona divu tā paša dzimuma pieaicināto personu (kas nav muitas amatpersonas) klātbūtnē. Apskate izdarāma izolētā telpā, kas atbilst sanitārajām un higiēniskajām prasībām. Personas ķermeņa izmeklēšanu var izdarīt tikai ārstniecības persona.

(1) Pamatojoties uz muitas amatpersonas dienesta ziņojumu par personas apskates nepieciešamību, rakstisku lēmumu par personas apskati pieņem muitas iestādes vadītājs vai muitas iestādes vadītāja pilnvarota amatpersona. Lēmumā par personas apskati norāda tās amatpersonas uzvārdu, kura ir pilnvarota izdarīt personas apskati.

(2) Lēmumu par personas apskati var noformēt rezolūcijas veidā uz personas muitas deklarācijas, norādot tās amatpersonas uzvārdu, kura ir pilnvarota izdarīt personas apskati.

(3) Lēmumu par personas apskati pieņem pēc tam, kad attiecīgā persona ir aizpildījusi muitas deklarāciju un to pēc personas bagāžā esošo mantu (preču) kontroles pabeigšanas ar personīgo zīmogu ir apstiprinājusi attiecīgā muitas amatpersona.

(1) Pirms personas apskates muitas amatpersona:

1) iepazīstina personu ar lēmumu par personas apskati;

2) iepazīstina personu ar tās tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar personas apskati;

3) piedāvā personai labprātīgi uzrādīt paslēptās preces.

(2) Nepilngadīgas personas apskatei jānotiek tās likumiskā pārstāvja klātbūtnē vai citas personas klātbūtnē, kuras pavadībā nepilngadīgā persona šķērso muitas robežu.

(1) Par katru personas apskati neatkarīgi no tās rezultātiem sastāda personas apskates protokolu vismaz divos eksemplāros. Viens eksemplārs paliek muitas iestādē, bet otru iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajā muitas pārvaldē.

(2) Personas apskates protokolā ieraksta visas personas apskates veicēja darbības tādā secībā un veidā, kādā tās veiktas, kā arī personas apskatē noskaidroto. Personas apskates protokolā norāda visus personas apskatē izņemtos priekšmetus, minot to nosaukumu un daudzumu (skaitu vai svaru).

(3) Personas apskates protokolu paraksta:

1) muitas amatpersona, kas izdarījusi personas apskati;

2) personas apskatei pakļautā persona;

3) personas apskatei pieaicinātās personas;

4) ārstniecības persona (ja notikusi personas ķermeņa apskate);

5) nepilngadīgās personas likumiskais pārstāvis vai cita persona, kuras pavadībā nepilngadīgā persona šķērso muitas robežu (ja personas apskate izdarīta nepilngadīgai personai).

(4) Ja personas apskatei pakļautā persona atsakās parakstīt personas apskates protokolu, muitas amatpersona, kas izdarījusi attiecīgās personas apskati, atzīmē to personas apskates protokolā.

(5) Personas apskatei pakļautajai personai ir tiesības ierakstīt personas apskates protokolā piezīmes un sūdzības par apskates veikšanas gaitu.

(6) Personas apskates protokolam pievieno tās muitas amatpersonas dienesta ziņojumu, kura sniegusi pamatojumu personas apskates izdarīšanai, un lēmuma par personas apskati kopiju, kā arī personas muitas deklarāciju.

(7) Muitas iestādes uzskaita un reģistrē personas apskates protokolus Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes noteiktajā kārtībā.

(1) Atteikšanos no precēm par labu valstij piemēro saskaņā ar muitas iestādes lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz personas rakstisku iesniegumu.

(2) Preces, kurām piemērota atteikšanās no precēm par labu valstij, muito tajā muitas iestādē, kuras kontrolē atrodas minētās preces.

(3) Muitas iestāde par precēm, kurām piemērota atteikšanās par labu valstij, sastāda Valsts ieņēmumu dienesta noteikta parauga pirmreizējo preču apraksta un novērtējuma aktu un kopā ar attiecīgajām precēm un lēmumu par atteikšanās no precēm par labu valstij piemērošanu iesniedz to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē.

Iesniegumā par atteikšanos no precēm par labu valstij norāda šādu informāciju:

1) preču īpašnieka vārds, uzvārds un personas kods (fiziskai personai) vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;

2) preču saņēmēja vārds, uzvārds un personas kods (fiziskai personai) vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;

3) preču veids un daudzums;

4) preču pārvadātāja nosaukums, adrese un tālruņa numurs.

Lai piemērotu atteikšanos no precēm par labu valstij, papildus personas iesniegumam muitas iestādē iesniedz šādus dokumentus:

1) vides aizsardzības institūciju vai citu iestāžu atļaujas, kas apliecina veterināro, fitosanitāro un cita veida kontroli (attiecībā uz precēm, kurām šāda kontrole vai atļauja ir nepieciešama) un atbilstību obligātajām nekaitīguma un drošuma prasībām;

2) preču pavaddokumentus.

(1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pārvadātājam, muitas noliktavas turētājam vai citām personām neatlīdzina izdevumus, kas radušies, rīkojoties ar precēm, kurām piemērota atteikšanās no precēm par labu valstij.

(2) Persona, kura atsakās no precēm par labu valstij, par saviem līdzekļiem nogādā attiecīgās preces muitas iestādes norādītajā vietā.

Nepreferenciālos preču izcelsmes sertifikātus izsniedz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un citas likumos noteiktās institūcijas.

Nepreferenciālos preču izcelsmes sertifikātus precēm, kuru izcelsmes valsts nav Eiropas Savienības dalībvalsts, izsniedz, ja preču izcelsme tiek apstiprināta ar atbilstošu pilnvarotas institūcijas izsniegtu izcelsmes sertifikātu vai ar citiem starptautiskā praksē izmantotiem dokumentiem, kurus akceptē sertifikātu izsniedzējiestāde.

Nepreferenciālo preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanu un iesniegšanu kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

Muitas brokeris ir persona, kurai ir tiesības uz līguma pamata pārstāvēt klientu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs. Muitas brokeris nodrošina visas paredzētās muitošanas darbības un samaksā normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus.

(1) Lai iegūtu muitas brokera statusu un uzsāktu darbību, nepieciešams saņemt Valsts ieņēmumu dienesta atļauju muitas brokera darbībai (turpmāk – atļauja).

(2) Fiziskā persona var saņemt atļauju, ja tā:

1) nav krimināli sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā un gada laikā nav atkārtoti sodīta par administratīviem pārkāpumiem muitas jomā, kas saistīti ar nodokļu apmēra samazināšanu;

2) ir saņēmusi muitas eksperta izglītību apliecinošu dokumentu;

3) līdz šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanai ir veikusi normatīvajos aktos noteiktos obligātos maksājumus un tai nav parādu valsts vai pašvaldību budžetā, kā arī ja tā iepriekšējā gada laikā ir ievērojusi nodokļu maksāšanas kārtību;

4) ir saņēmusi apliecinājumu no bankas vai apdrošināšanas sabiedrības, ka attiecīgā institūcija sniegs muitas brokera darbībai nepieciešamo garantiju iespējamā muitas parāda un citu nodokļu segšanai, ne mazāku par 50000 latiem.

(3) Juridiskā persona var saņemt atļauju, ja tā:

1) saskaņā ar statūtiem ir tiesīga sniegt muitas brokera pakalpojumus;

2) ir noslēgusi darba līgumu ar vismaz vienu fizisko personu, kura saņēmusi muitas eksperta izglītību apliecinošu dokumentu;

3) līdz šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanai ir veikusi normatīvajos aktos noteiktos obligātos maksājumus un tai nav parādu valsts vai pašvaldību budžetā, kā arī ja tā iepriekšējā gada laikā ir ievērojusi nodokļu maksāšanas kārtību;

4) ir saņēmusi apliecinājumu no bankas vai apdrošināšanas sabiedrības, ka attiecīgā institūcija sniegs muitas brokera darbībai nepieciešamo garantiju iespējamā muitas parāda un citu nodokļu segšanai, ne mazāku par 200000 latiem.

(4) Lai saņemtu atļauju, persona Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz rakstisku iesniegumu. Iesniegumā norāda ziņas par personu, kura saņēmusi muitas eksperta izglītību apliecinošu dokumentu (vārds, uzvārds un personas kods), muitas eksperta izglītību apliecinoša dokumenta numuru, izsniegšanas vietu un datumu, kā arī apliecina, ka fiziskā persona nav krimināli sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā un gada laikā nav atkārtoti sodīta par administratīviem pārkāpumiem muitas jomā, kas saistīti ar nodokļu apmēra samazināšanu. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

1) juridiskā persona – statūtu un reģistrācijas apliecības notariāli apliecinātu kopiju un tās personas personu apliecinoša dokumenta kopiju un darba līguma kopiju, kura ieguvusi muitas eksperta izglītību apliecinošu dokumentu;

2) fiziskā persona – personu apliecinoša dokumenta kopiju;

3) apliecinājumu no bankas vai apdrošināšanas sabiedrības, ka attiecīgā institūcija sniegs muitas brokera darbībai nepieciešamo garantiju iespējamā muitas parāda un citu nodokļu segšanai.

(5) Iesniegumu Valsts ieņēmumu dienests izskata un lēmumu pieņem 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(6) Ja Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju, piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski paziņo iesnieguma iesniedzējam, norādot atteikuma iemeslus.

(7) Ja Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par atļaujas izsniegšanu, to izsniedz piecu darbdienu laikā pēc tam, kad atļaujas saņēmējs samaksājis valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Atļauja stājas spēkā tās izsniegšanas dienā vai atļaujā norādītajā datumā.

(8) Atļaujā norāda:

1) izsniegšanas datumu;

2) juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu;

3) nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības numuru un tās izsniegšanas datumu.

(9) Iesniegumi un tiem pievienotie dokumenti, kā arī izsniegto atļauju kopijas glabājas Valsts ieņēmumu dienestā.

(10) Valsts ieņēmumu dienests atļauju anulē, ja tā izsniegta, pamatojoties uz nepilnīgām vai nepatiesām ziņām, kurām ir būtiska nozīme lēmuma pieņemšanā par atļaujas izsniegšanu. Lēmums par atļaujas anulēšanu ir spēkā ar tā paziņošanas dienu.

(11) Atļaujas darbību Galvenā muitas pārvalde aptur uz laiku līdz trim mēnešiem, ja muitas brokeris neievēro normatīvajos aktos noteikto kārtību. 

(12) Valsts ieņēmumu dienests atļauju anulē, ja muitas brokeris nav novērsis normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī gadījumos, ja muitas brokeris tiek atzīts par maksātnespējīgu. Lēmums par atļaujas atsaukšanu ir spēkā ar tā paziņošanas dienu.

Muitas eksperta izglītību apliecinošu dokumentu izsniedz pēc eksāmena nokārtošanas augstākajā izglītības iestādē ar akreditētu programmu muitas eksperta apmācībai.

(1) Muitas brokerim ir tiesības:

1) noteikt preču apjomu, kam tiks piemēroti konkrēti muitas režīmi vai pirmsmuitošanas darbības, un, pamatojoties uz to, aprēķināt nepieciešamās garantijas apmēru;

2) veikt visas (tehniskās, juridiskās un finanšu) darbības, kas saistītas ar preču pārvietošanu pāri muitas robežai;

3) noteikt kārtību, kādā veicami norēķini ar preču valdītāju vai viņa pilnvarotu personu;

4) savā vārdā pēc preču valdītāja vai viņa pilnvarotas personas pilnvarojuma un par viņa līdzekļiem noformēt preču apdrošināšanu;

5) izvēlēties preču uzglabāšanas un saglabāšanas veidus, ja līgumā nav noteikts citādi;

6) novietot preces pagaidu uzglabāšanā muitas iestādes norādītajās vietās;

7) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkoties ar precēm, negaidot norādījumus no preču valdītāja vai viņa pilnvarotas personas, šādos gadījumos:

a) ja tas ir nepieciešams preču stāvokļa dēļ,

b) ja preču uzglabāšanas izdevumi ir nesamērīgi lieli salīdzinājumā ar preču vērtību,

c) ja līgumā noteiktajā termiņā nav saņemti norādījumi no preču valdītāja vai viņa pilnvarotas personas.

(2) Tiesības rīkoties ar precēm muitas brokeris īsteno, ievērojot šādus nosacījumus:

1) par savu rīcību nekavējoties paziņo preču valdītājam vai viņa pilnvarotai personai;

2) iesniedz preču valdītājam vai viņa pilnvarotai personai attiecīgos dokumentus (muitas iestādes un citu kontroles dienestu apskates akti, ekspertīzes atzinums, komercakts), kas apstiprina tiesības rīkoties ar precēm, negaidot norādījumus no preču valdītāja vai viņa pilnvarotas personas;

3) pēc preču valdītāja vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma iesniedz tos maksājumus apliecinošos dokumentus, kas radušies, rīkojoties ar precēm.

Muitas brokerim ir šādi pienākumi:

1) saskaņā ar noslēgto līgumu pārstāvēt preču valdītāja vai viņa pilnvarotas personas intereses visās ar preču pārvietošanu pāri muitas robežai saistītajās iestādēs;

2) sniegt preču valdītājam vai viņa pilnvarotai personai nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu līguma izpildi;

3) pārvietojot preces pāri muitas robežai, nodrošināt visu muitas režīmā paredzēto darbību izpildi;

4) katru mēnesi līdz desmitajam datumam iesniegt Galvenajā muitas pārvaldē Valsts ieņēmumu dienesta noteikta parauga pārskatu par darbību pārskata periodā (kontroles muitas iestādei ir tiesības pagarināt pārskata iesniegšanas termiņu, bet tas nedrīkst pārsniegt mēnesi);

5) uzskaitīt, reģistrēt un uzglabāt muitojamās preces. Pēc kontroles muitas iestādes pieprasījuma sniegt informāciju par darbībām ar muitojamām precēm.

(1) Ja muitas eksperta izglītību apliecinošu dokumentu ieguvusī persona noslēdz darba līgumu ar muitas brokeri – juridisko personu – un ir muitas brokera darbinieks, minētās personas tiesības, pienākumus un atbildību nosaka darba līgumā.

(2) Muitas brokeris ir atbildīgs par darbībām, kuras muitošanas procesā veicis muitas brokeris vai viņa darbinieki.

Valsts ieņēmumu dienests veic muitas brokeru uzskaiti un nodrošina to saraksta regulāru publicēšanu oficiālos izdevumos.

Beznodokļu tirdzniecības veikals ir D tipa muitas noliktava, kurā muitas kontrolē tiek realizētas preces:

1) personām, kuras izbrauc no Eiropas Kopienas muitas teritorijas uz ārvalstīm vai kuras ierodas muitas kontroles zonā no ārvalstīm un izbrauc no tās uz ārvalstīm. Šādām precēm piemēro atbrīvojumu no muitas nodokļiem un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem nodokļiem;

2) personām, kas iebrauc vai izbrauc no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šādām precēm nepiemēro atbrīvojumu no muitas nodokļiem un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem nodokļiem.

(1) Beznodokļu tirdzniecības veikalus var izveidot tikai tajās lidostās un jūras ostās, kurās ir Ministru kabineta noteiktie Latvijas Republikas robeckontroles punkti.

(2) Beznodokļu tirdzniecības veikali starptautiskās satiksmes lidostās vai jūras ostās var atrasties tikai aiz muitas kontroles, robežkontroles un drošības kontroles punktiem. Beznodokļu tirdzniecības veikalu atvēršana jāsaskaņo ar attiecīgo Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes struktūrvienību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(1) Lai nodrošinātu beznodokļu tirdzniecības veikala darbību, beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs iekārto šādas beznodokļu tirdzniecības veikala telpas:

1) tirdzniecības zāli (tirdzniecības zāles);

2) palīgtelpas;

3) noliktavas.

(2) Beznodokļu tirdzniecības veikala telpu iekārtojumam jābūt tādam, lai nebūtu iespējams preces saņemt vai izsniegt bez muitas kontroles, būtu nodrošināta preču neaizskaramība un minētajās telpās nevarētu iekļūt nepiederošas personas.

(3) Precēm, kurām beidzies realizācijas termiņš, saskaņā ar normatīvajiem aktiem piemēro citu muitas režīmu.

(1) Ievest preces beznodokļu tirdzniecības veikala noliktavā atļauts tikai muitas pārstāvja klātbūtnē.

(2) Darbības, kas saistītas ar preču glabāšanu, veic beznodokļu tirdzniecības veikala noliktavās, bet darbības, kas saistītas ar preču sagatavošanu pārdošanai, – beznodokļu tirdzniecības veikala noliktavās vai palīgtelpās. Minētās darbības veic muitas kontrolē.

(1) Elektroniskā kases aparāta čekā, kas apliecina pirkumu, reģistrē no Latvijas Republikas izbraucošās fiziskās personas izbraukšanas dokumenta numuru un lidostas vai ostas nosaukumu, uz kuru persona dodas.

(2) Beznodokļu tirdzniecības veikalā par precēm maksā latos. Maksāt var arī ārvalstu valūtā, ja beznodokļu tirdzniecības veikalā tiek lietoti elektroniskie kases aparāti, kas nodrošina attiecīgās valūtas pārrēķinu latos.

(3) Preču pārdošana beznodokļu tirdzniecības veikala noliktavās un palīgtelpās ir aizliegta.

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Muitas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 12., 23.nr.; 1999, 19.nr.; 2001, 10.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 15., 24.nr.).

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Finanšu ministra vietā –

vides ministrs

R.Vējonis

Finanšu ministra vietā-

vides minists I.Vējonis

02.02.2004 16.05

A.Šneiders

7095558,

arturs.sneiders@fm.gov.lv