Teksts

Saeimas Prezidijam

Saeimas Prezidijam

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu, Pilsonības likuma izpildes komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu 2004.gada 5.februāra Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā un nodot tikai Pilsonības likuma izpildes komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.panta 3.daļu Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz iekļaut likumprojekta “Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Pielikumā:

1) likumprojekts “Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni” (1 lpp.);

2) anotācija (4 lpp.);

3) dokumenti uz 27 lapām.

Ar cieņu,

Pilsonības likuma izpildes

komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte

Likumprojekts

Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni

Atzīt Andreju Mamuškinu (personas kods 071069-14401) par Latvijas pilsoni.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekts

“Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni”

Anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Likumprojekts ir izstrādāts, lai atzītu Andreju Mamuškinu, personas kods 071069-14401, par Latvijas pilsoni. Andrejs Mamuškins ir dzimis 1969.gada 7.oktobrī, Rīgā. No 1977.gada līdz 1985.gadam mācījās Mazsalacas vidusskolā, no 1985.gada līdz 1987.gadam - Valmieras 2. vidusskolā. 1987. gadā iestājās Harkovas Aviācijas institūta lidmašīnu būvniecības fakultātē. 1988. gadā iestājās Harkovas raķešu karaspēka komandas inženieru augstākajā karaskolā, kuru pabeidza 1993.gada 20.jūnijā. Pēc karaskolas absolvēšanas A.Mamuškins atvaļinājās no dienesta Ukrainas armijā, saņemot rezerves virsnieka apliecību, jo vēlējās turpināt dienestu Latvijā. Lai varētu legāli atgriezties Latvijā, A.Mamuškins bija spiests saņemt Ukrainā ārzemju pasi un Latvijas vīzu. Pasē tika automātiski norādīta Ukrainas pilsonība, ko A.Mamuškins nebija pieprasījis. 1994.gada 2.maijā A.Mamuškins iesniedza lūgumu LR Aizsardzības ministrijā uzņemt viņu dienestā LR Aizsardzības spēkos. No 1994.gada 29.jūnija viņš dien Latvijas armijā. Sākumā LR Aizsardzības spēku Izlūkdesanta bataljonā, vēlāk Izlūkdesanta Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljonā un no 2000.gada rudens Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona (LATBAT) rotas komandiera amatā. Tā kā A.Mamuškins nav Latvijas pilsonis, viņam tika liegta pieeja slepeniem dokumentiem un viņš nevarēja turpināt dienēt ieņemamajā amatā. 2003.gada 1.februārī viņu pārcēla dienesta turpināšanai uz NBS Cēsu Instruktoru skolu. A.Mamuškins ir nodevis Latvijas karavīra zvērestu. 2002.gada 25.janvārī viņam ir piešķirta kapteiņa dienesta pakāpe. A.Mamuškins apbalvots ar bataljona galvas segu “bereti”, bataljona Goda zīmi, bataljona “bronza”, “sudraba” un “zelta” izpletņlēcēja krūšu nozīmītēm, NBS komandiera atzinības rakstu par teicamu dienestu. 2000.gada maijā A.Mamuškins iesniedza lūgumu 7.Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijai uzņemt viņu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Atbalstu Latvijas pilsonības iegūšanai A.Mamuškinam izteica Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis un NBS komandieris R.Graube.
	7.Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija 2000.gada 30.maija sēdē atbalstīja A.Mamuškina uzņemšanu Latvijas pilsonībā pēc Ukrainas ekspatriācijas atļaujas saņemšanas. Komisija informēja Ukrainas vēstniecību Latvijā par Saeimas apņēmību uzņemt A.Mamuškinu Latvijas pilsonībā pēc ekspatriācijas apliecības saņemšanas. A.Mamuškins vairākkārt ir vērsies Ukrainas vēstniecībā ar lūgumu atbrīvot viņu no Ukrainas pilsonības. Līdz pat šim laikam ekspatriācijas atļauja netiek izsniegta. Neskatoties uz to, ka A.Mamuškins, dienot Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, ir pārkāpis Ukrainas pilsonības likumu un pilsonība viņam saskaņā ar šā likuma noteikumiem būtu jāatņem, Ukrainas Prezidenta komisija pilsonības jautājumos ir atlikusi jautājuma izskatīšanu uz nenoteiktu laiku. Nav izdibināms, kāpēc Ukrainas puses komisija iesaka A.Mamuškinam no jauna noformēt dokumentus par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un atkārtoti iesniegt vēstniecībā dokumentus par atteikšanos no Ukrainas pilsonības. Vēl A.Mamuškinam esot jāiesniedz arī apliecinājums par Latvijas pilsonības iegūšanu vai garantijas vēstuli, ka LR pilsonība viņam tiks piešķirta. A.Mamuškins patlaban uzturas Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju (TUA), kuras derīguma termiņš ir 2004.gada 15.jūnijs. Imigrācijas likums A.Mamuškina gadījumā neparedz pagarināt uzturēšanās atļauju, līdz ar to viņam pēc TUA termiņa beigām Latvijas teritorija būtu jāatstāj. A.Mamuškins savu nākotni saista ar Latviju un to pauž arī savā autobiogrāfijā. Iegūstot Latvijas pilsonību A.Mamuškinam būs likumīgs pamats prasīt izslēgt viņu no Ukrainas pilsonības, kā to paredz Ukrainas likumdošana, ja ir iegūta kādas citas valsts pilsonība. Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē A.Mamuškins apliecināja savu gatavību to darīt uzreiz pēc atzīšanas par Latvijas pilsoni. 2004.gada 28.janvāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Rasnačs un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji – NBS štāba Personāla departamenta priekšnieks Z.Balodis un NBS Instruktoru skolas komandieris I.Lejiņš, kā arī 8.Saeimas deputāts, bijušais NBS komandieris J.Dalbiņš lūdza atbalstīt Latvijas pilsonības atzīšanu A.Mamuškinam. Pilsonības likuma izpildes komisija vienbalsīgi atbalstīja A.Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni.
2. Normatīvā akta projekta būtība			Likumprojekts paredz atzīt Andreju Mamuškinu, personas kods 070169-14401, par Latvijas Republikas pilsoni.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi			Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums			Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi			Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
			Tūkst. Ls
Rādītāji			Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1			2	3	4	5	6
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme			Likumprojekts šo jomu neskar
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins			Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.			Likumprojekts šo jomu neskar
2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Atbilstības izvērtējuma tabula	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Pasākumi nav veikti
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
4.Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likuma tekstu publicēs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Cita informācija