Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu, Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz grozīt 22. janvāra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” un izskatīt jautājumu par tā nodošanu komisijai.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, iekļaujot to 22. janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā kā 17. darba kārtības jautājumu.

Pielikumā: likumprojekts un anotācija uz 2 lp.

Komisijas priekšsēdētājs Ē.Jēkabsons

Likumprojekts

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2003, 180., 183.nr.; 2004, 8. nr.) šādu grozījumu:

Izslēgt 271. pantu.

1. Pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošās krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 271.panta, izbeigt ar procesa virzītāja lēmumu, pamatojoties uz Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 5.panta pirmās daļas 2.punktu.

2. Krimināllietas par šo pārejas noteikumu 1.punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, kuras izbeigtas, apsūdzēto nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 5.4 pants), izbeigt ar prokurora lēmumu, pamatojoties uz Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 5.panta pirmās daļas 2.punktu.

3. Tiesu lietvedībā esošās krimināllietas par šo pārejas noteikumu 1.punktā minēto noziedzīgo nodarījumu izbeigt ar tiesas lēmumu rīcības sēdē saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 236.panta pirmo daļu vai taisīt attaisnojošu spriedumu saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 304.panta ceturto daļu.

4. Atbrīvot no soda izciešanas personas, kuras līdz 2004.gada 1.februārim notiesātas par šo pārejas noteikumu 1.punktā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

5. Spriedumu izpildošai iestādei iesniegt rajona (pilsētas) tiesai pēc soda izciešanas vietas iesniegumu par personas atbrīvošanu no soda izciešanas, kuru tiesa izskata Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 374.panta kārtībā.

6. Grozīt spriedumus personām, kuras notiesātas par šo pārejas noteikumu 1.punktā minēto un arī citiem noziedzīgiem nodarījumiem, ņemot vērā, ka šīs personas atbrīvojamas no visu veidu sodu izciešanas, kas tām noteikti par šo pārejas noteikumu 1.punktā minēto noziedzīgo nodarījumu.

7. Lietas par sprieduma grozīšanu personām, kuras notiesātas par šo pārejas noteikumu 1.punktā minēto un arī citiem noziedzīgiem nodarījumiem, izskata tā tiesa, kura taisījusi spriedumu, vai attiecīgi vienāda nosaukuma (rajona (pilsētas), apgabala) tiesa šo pārejas noteikumu 5.punktā noteiktajā kārtībā.

8. Noņemt sodāmību personām, kuras atbrīvotas no soda izciešanas saskaņā ar šo pārejas noteikumu 1.punktu, kā arī personām, kuras jau izcietušas sodu vai atbrīvotas pirms termiņa, ja tās bijušas notiesātas par šo pārejas noteikumu 1.punktā minēto noziedzīgo nodarījumu un ja tām sodāmība nav dzēsta, var tiesa uz šo personu iesnieguma pamata.

Likums stājas spēkā 2004. gada 1. februārī.

Pašreiz Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par varas pārstāvju un citu valsts amatpersonu goda un cieņas aizskaršanu sakarā ar šīm personām uzlikto pienākumu pildīšanu. Nodarījuma objekts šajā gadījumā ir varas pārstāvju un citu valsts amatpersonu gods un cieņa, kā arī pārvaldes kārtība. Vienlaikus atbildība par nodarījumiem, kuru objekts ir personas gods un cieņa ir paredzēta citos Krimināllikuma pantos (156., 157. un 158. pantā). Šādā situācijā nav lietderīgi saglabāt specifisku kriminālatbildības iestāšanās gadījumu, proti, kad cietušais (persona, kuras gods un cieņa ir aizskārti) ir varas pārstāvis vai cita valsts amatpersona.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Grozījumi citos likumos nav jāizdara.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Ar Saeimas Juridisko biroju, LR Prokuratūru, Tieslietu ministriju.

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo valsts institūciju un to kompetences ietvaros likumdošanā noteiktajā kārtībā.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas

priekšsēdētājs Ē.Jēkabsons