Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Latvijas kriminālprocesa kodeksā

Izdarīt Latvijas kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 5.4 panta sestās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības."

2. Izteikt 305.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Nosacīti notiesājot personu, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības dēļ, tiesa ar notiesātā piekrišanu var uzlikt viņam par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības, uzdodot attiecīgajai policijas iestādei un ārstniecības iestādei kontrolēt šī pienākuma izpildi."

 

 

 

 

Veselības ministre

I.Circene

 

 

 

 

 

Likumprojekta “Grozījumi Latvijas kriminālprocesa kodeksā” anotācija

  1. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijas Republikā narkoloģiskās diagnozes tiek noteiktas saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakciju (SSK-10). SSK – 10 visas vieliskās atkarības ir ietvertas sadaļā Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F.10-F.19). Šajā klasifikatorā netiek lietoti vārdi “alkoholisms”, “narkomānija” un “toksikomānija, bet galvenais uzsvars likts uz vārdu “atkarība”.

Diagnozi “toksikomānija” lietoja agrāk, spēkā esot iepriekšējam SSK-9 īpašajam PSRS variantam. Līdz 1997.gadam diagnoze “toksikomānija” tika noteikta slimniekiem, kuriem bija konstatēta atkarība no vienas vielas vai no vairākām vielām (politoksikomānija), kuras nebija oficiālā narkotisko vielu sarakstā.

Narkoloģisko slimnieku uzskaites, ārstēšanas un dinamiskās novērošanas kārtība ir izstrādāta un darbojas saskaņā ar Ārstniecības likumu, Ministru kabineta 2002.gada 24.septembra noteikumiem Nr.429 “Alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas slimnieku ārstēšanas kārtība”, Labklājības ministrijas 1997.gada 27.februāra rīkojumu Nr.55 “Par narkoloģiskās uzskaites un dinamiskās novērošanas kārtību ārstniecības iestādēs”. Narkoloģiskās diagnozes nosaka sertificēti narkologi un saskaņā ar Narkoloģijas centra sniegto informāciju uzskaitē ir pacienti, kuriem ir atkarība no psihoaktīvām vielām, kā arī pacienti, kuri osta līmi, benzīnu un šķīdinātājus. Tādējādi jau patreiz narkoloģijas dienests ārstē personas, kurām ir atkarība gan no psihotropām, gan toksiskām vielām.

Veselības ministrija, saskaņā ar Ministru prezidenta 2003.gada 16.janvāra rīkojumu Nr.15 “Par darba grupu normatīvo aktu analīzei”, izveidoja darba grupu, tās sastāvā iekļaujot pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, BOVU “Narkoloģijas centrs”. Darba grupa veica normatīvo aktu, kuros termins “toksikomānija” lietots tādu apstākļu izpratnē, kas ierobežo tiesības vai uzliek pienākumu, analīzi.

Saskaņā ar Apvienoto nāciju organizācijas 1961.gada 30.marta Vienoto konvenciju par narkotiskām vielām un 1988.gada 20.decembra Konvenciju pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti ir izstrādāts narkotisko, psihotropo un prekursoru (vielas, no kurām ražo) saraksts un pieņemts ar Ministru kabineta 1997.gada 14.janvāra noteikumiem Nr.29 “Noteikumi par Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstiem”. Sarakstā visas ietilpstošās vielas tiek sadalītas narkotiskās, psihotropās vielās un prekursoros, ietverot sevī arī kādreiz PSRS lietoto terminu toksiskās vielas. Saskaņā ar SSK- 10 sadaļu Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ un Ministru kabineta 1997.gada 14.janvāra noteikumiem Nr.29 “Noteikumi par Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstiem” nebūtu vajadzība lietot terminu “toksikomānija”.

Darba grupa uzskatīja, ka terminu “toksikomānija” jāaizstāj ar terminu “psihotropo vai toksisko vielu atkarība”, nevis tikai ar terminu “psihotropo vielu atkarība”, līdz ar to strikti nosakot atkarības veidus, par to sagatavojot informatīvo ziņojumu (Informatīvo ziņojumu par normatīvo aktu analīzi Ministru kabinets izskatīja 2003.gada 20.maijā).

2003.gada 20.maija Ministru kabineta sēdē (sēdes protokols Nr.29, 38.§) tika pieņemts lēmums par grozījumu izstrādi normatīvajos aktos, kuros termins “toksikomānija” lietots tādu apstākļu izpratnē, kas ierobežo tiesības vai uzliek pienākumu.

Veselības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, kurš tiks iesniegts Ministru kabinetā vienlaicīgi ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas kriminālprocesa kodeksā”, konkrēti nosaka atkarības veidus: alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarība. Ārstniecības likums nosaka valsts pamatnostādni narkoloģisko slimnieku ārstēšanā, tādējādi izstrādātie grozījumi Latvijas kriminālprocesa kodeksā ir vērsti arī uz terminu vienveidīgu un konsekventu lietojuma nodrošinājumu normatīvo dokumentu tekstos.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta “Grozījumi Latvijas kriminālprocesa kodeksā” izdošanas mērķis ir nodrošināt normatīvā akta terminoloģijas atbilstību narkoloģiskajā dienestā lietotajai Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcijai, kurā visas vieliskās atkarības ir ietvertas sadaļā Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ. Klasifikatorā netiek lietoti vārdi “alkoholisms”, “narkomānija” un “toksikomānija, bet galvenais uzsvars likts uz vārdu “atkarība”.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas kriminālprocesa kodeksā” paredz konkrēti noteikt atkarības veidus, kā arī nodrošināt terminu vienveidīgu un konsekventu lietojumu normatīvo dokumentu tekstos atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām.

Latvijas kriminālprocesa kodeksa grozījumos vārdi “alkoholisms, narkomānija”, kā arī vārdi “alkoholisms, narkomānija un toksikomānija” tiek aizstāti ar vārdiem “alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība”.

  • Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
  • 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    3. Sociālo seku izvērtējums

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    4. Ietekme uz vidi

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

  • Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
  • Rādītāji

    Kārtējais gads

    Nākamie trīs gadi

    Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

    1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    2. Izmaiņas budžeta izdevumos

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    3.Finansiālā ietekme

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

  • Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
  • Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

    Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

    Ir sagatavoti projekti par grozījumiem sekojošos normatīvajos aktos:

    Krimināllikumā;

    likumā “Par policiju”;

    likumā “Par valsts noslēpumu”;

    Ieroču aprites likumā;

    likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem”;

    likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”;

    likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”;

    Ārstniecības likumā.

    Iepriekšminēto likumprojektu un likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” izdošanas mērķis ir nodrošināt likumu terminoloģijas atbilstību narkoloģiskajā dienestā lietotajai Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcijai un terminu vienveidīgu un konsekventu lietojumu normatīvo dokumentu tekstos atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, tādējādi minētie likumprojekti būtu skatāmi vienotā paketē.

  • Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
  • 1. Saistības pret Eiropas Savienību

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    4. Atbilstības izvērtējums.

    1.tabula

    Attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

     

    2.tabula

    Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

    Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

    Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

    Komentāri

           

  • Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
  • 1. Ar kurām nevalstiskām organizācijām ir notikušas konsultācijas

    Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām nav notikušas.

    2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

    Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām nav notikušas.

    3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

    Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

    4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

    Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

  • Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
  • 1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

    Jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo paplašināšana nav nepieciešama.

    Likumprojekts izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

    2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

    Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informatīvajā sistēmā (NAIS) un Veselības ministrijas “Interneta mājas lapā”.

    3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo

    Attiecībā uz tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, piemērojami vispārējās tiesvedības noteikumi.

     

    Veselības ministre I.Circene

     

    Valsts sekretārs

    Juridiskā dienesta vadītāja

    Par kontroli atbildīgā persona

    Atbildīgā amatpersona

    U. Līkops

    A.Vembre

    M. Briede

    D.Mūrmane - Umbraško

    09.01.04 14:46

    1249

    D.Mūrmane- Umbraško, 7021595

    daina_murmane@vm.gov.lv