Teksts

Likumprojekts

Grozījumi Darba likumā

Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 14.panta ceturtajā daļā vārdus "Nodarbinātības valsts dienestu" ar vārdiem "Valsts robežsardzi un Valsts darba inspekciju".

2. Izslēgt 35.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus "(pasi vai dzimšanas apliecību, ja viņš ir jaunāks par 16 gadiem)".

3. Izteikt 37.panta astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai ar darba atļauju, izņemot Imigrācijas likumā noteiktos gadījumus."

4. Izteikt 44.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) bezdarbniekam paredzētu algotu pagaidu sabiedrisko vai citu darbu saistībā ar viņa dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos vai darbu, kas saistīts ar aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu."

5. 82.pantā:

aizstāt vārdus "ar infekcijas slimību" ar vārdiem "kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, sedz darba devējs."

6. Izteikt 100.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Darbiniekam, kurš nodarbināts algotā pagaidu sabiedriskajā vai citā darbā saistībā ar viņa dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu dienu iepriekš."

7. Papildināt 101.panta ceturto daļu pēc vārdiem "pirmās daļas" ar skaitli "6.".

8. Aizstāt 106.panta ceturtajā daļā vārdus "Nodarbinātības valsts dienests" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Nodarbinātības valsts aģentūra" (attiecīgā locījumā).

9. Aizstāt 107.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus "Nodarbinātības valsts dienests" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Nodarbinātības valsts aģentūra" (attiecīgā locījumā).

10. Papildināt 109.panta otro daļu pēc vārdiem "šā likuma" ar vārdiem "47.panta pirmajā daļā un".

11. Papildināt 27.nodaļu ar 116.1 pantu šādā redakcijā:

"116.1 pants. Kriminālsoda piespriešana darbiniekam

(1) Darba tiesiskās attiecības izbeidzas ar brīdi, kad ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums, ar kuru darbiniekam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespriesta brīvības atņemšana vai arests, kas noteikts uz 30 dienām vai ilgāk, izņemot gadījumu, ja darbinieks notiesāts nosacīti.

(2) Tiesai aizstājot piespriesto naudas sodu ar arestu, darba tiesiskās attiecības izbeidzas (ja arests noteikts uz 30 dienām vai ilgāk) ar tiesas lēmuma pieņemšanas brīdi."

12. Izteikt 137.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, tajā skaitā nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienā nostrādātās stundas."

13. Izteikt 145.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrām ar pusi stundām."

14. Izteikt 146.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pārtraukumus bērna barošanai ieskaita darba laikā, saglabājot par šo laiku darba samaksu. Darbiniekiem, kuriem noteikta akorda alga, par šo laiku tiek izmaksāta vidējā izpeļņa."

15. Izteikt pārejas noteikumu 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Ja darba līgums uzteikts šā likuma 100.panta piektajā daļā, 101.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9. vai 10.punktā noteiktajos gadījumos un darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, līdz 2005.gada 1.janvārim darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā."

Labklājības ministre

D.Staķe

Likumprojekta

“Grozījumi Darba likumā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2001.gada 20.jūnijā Saeimā tika pieņemts Darba likums, kas stājās spēkā 2002.gada 1.jūnijā. Darba likums regulē darba tiesiskās attiecības un ir saistošs visiem darba devējiem un darbiniekiem.

Likumam stājoties spēkā, ir atklājušās atsevišķas nepilnības, kas radušās atbilstoši jaunākajiem saistītajiem normatīvajiem aktiem, kas pieņemti un stājušies spēkā pēc Darba likuma spēkā stāšanās. Bez tam, piemērojot likumu, izvirzījušies arī citi problēmjautājumi, kuriem nepieciešams risinājums. Starp tiem minami atsevišķu normu interpretācijas jautājumi, Eiropas Savienības normatīvo aktu prasību ieviešana un redakcionāla rakstura precizējumi.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta projekts izstrādāts, lai regulētu sekojošus jautājumus:

1)ārzemnieku nodarbināšana Latvijā atbilstoši Imigrācijas likuma prasībām:

Šobrīd likuma 37.panta astotā daļa paredz, ka ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, drīkst nodarbināt tikai tad, ja viņi saņēmuši darba atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētais regulējums neatbilst Imigrācijas likumam, kas Saeimā pieņemts 2002.gada 31.oktobrī un spēkā stājies 2003.gada 1.maijā, un kurš nosaka, ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā sakarā ar viņa nodarbinātību, darba atļauja viņam nav nepieciešama visos gadījumos (9.pants). 2003.gada 8.jūlijā Saeimā pieņemtajā, likumā “Grozījumi Imigrācijas likumā” ir noteikti izņēmumi, kuros ārzemniekam nav nepieciešama darba atļauja;

2) likuma normu precizēšana atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam:

Likuma 44.panta pirmajā daļā uzskaitītajos darbu veidos, kuros pieļaujama darba līguma noslēgšanu uz noteiktu laiku, ir ietverti arī bezdarbniekam paredzētie algotie pagaidu sabiedriskie darbi un darbi, kas saistīti ar bezdarbnieka profesionālo apmācību un pārkvalificēšanu. Ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma pieņemšanu, kas stājies spēkā 2002.gada 1.jūlijā, ir noteikts aktīvo nodarbinātības pasākumu loks un tas ir plašāks, nekā tas ir uzskaitīts Darba likumā, līdz ar ko nepieciešams panākt abu minēto likumu tiesību normu saskaņojumu. Attiecīgi grozījumi izdarīti arī 100.panta otrajā daļā;

3) likuma normu precizēšana atbilstoši Personu apliecinošo dokumentu likumam

Likuma 35.pants kā darba līguma sagatavošanai nepieciešamos dokumentus nosaka uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, t.i., pasi vai dzimšanas apliecību, ja persona ir jaunāka par 16 gadiem.. Minētā norma daļēji neatbilst Personu apliecinošo dokumentu likumam, kas stājies spēkā 2002.gada 1.jūlijā, un saskaņā ar kuru par personu apliecinošiem dokumentiem uzskatāmi personas apliecība un pase;

4) jauna darba tiesisko attiecību izbeigšanās pamata paredzēšana, ja darbiniekam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespriesta brīvības atņemšana vai arests;

5) noteikts, ka izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudi, jāsedz darba devējam;

6) ierobežotas iespējas darba devējam uzteikt darbu darbiniekam, kuram nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai. Darba devējam jārod iespēja šo darbinieku nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā;

7) atcelts aizliegums darba devējam uzteikt darba līgumu pārbaudes laikā darbiniekam , kurš atzīts par invalīdu;

8) precizēts darba devējam pienākums uzskaitīt arī darbinieka nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienā nostrādātās stundas un virsstundas;

9) izslēgts noteikums, ka pārtraukumus ieskaita darba laikā, ja noteikta summētā darba laika uzskaite;

10) noteikta pārtraukumu bērna barošanai apmaksas kārtība;

11) Eiropas Savienības normatīvo aktu prasību ieviešana attiecībā uz jauniešu darba aizsardzību;

12) redakcionāla rakstura grozījumi.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Pārtraukumu apmaksas atcelšana darbiniekiem, kuriem noteikta summētā darba laika uzskaite, samazinās darba devēju izdevumus.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbību (it īpaši pasažieru pārvadāšanas nozari) izslēgtais noteikums, ka pārtraukumus ieskaita darba laikā, ja noteikta summētā darba laika uzskaite. Administratīvās procedūras sarežģīs normatīvā akta projekta 1.pantā paredzētais grozījums. Turpmāk darba devējam, kurš nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, par to būs jāinformē divas valsts iestādes.
3. Sociālo seku izvērtējums		Tiks uzlaboti darba apstākļi pusaudžiem, jo viņiem būs tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir vismaz četras ar pusi stundas. Tiks noteikts, ka veselības pārbaudes izdevumus sedz darba devējs, ja viņš ir šīs pārbaudes iniciators, tādējādi uzlabojot darbinieku sociālo aizsardzību. Paredzot, ka darba tiesiskās attiecības izbeigsies automātiski ar brīvības atņemšanas vai aresta piespriešanu,, uzlabosies darbaspēka aprite un kvalitāte. Precizējot darba samaksas sistēmu gadījumos, kad tiek piešķirti pārtraukumi bērna barošanai, tiks veicināta taisnīgas darba samaksas nodrošināšana, tādējādi palielinot strādājošo vecāku sociālo aizsardzību. Pozitīva ietekme būs panākta darba vides un darbinieku aizsardzības jomā, jo darba devējam būs pienākums uzskaitīt arī nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienā nostrādātās stundas, kā rezultātā darbinieki varēs saņemt likumā noteiktās piemaksas. Paredzot, ka pārbaudes laikā iespējams uzteikt darbu invalīdam, tiks panākta netieša, bet pozitīva ietekme uz darba devēju attieksmi pret invalīdu nodarbināšanu. Ja darba devējam būs tiesības invalīdam uzteikt darbu tāpat kā jebkuram darbiniekam (ja pārbaudes laikā tiks konstatēts, ka darbinieks nespēj veikt darbu pienācīgā kārtā un kvalitātē) darba devēji iespējams neizvairīsies pieņemt darbā invalīdus, kā tas ir šobrīd likumā noteiktā uzteikuma aizlieguma dēļ.
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts atbilst Eiropas līguma par Asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm no vienas puses un Latvijas Republiku no otras puses, kas Saeimā apstiprināts ar 1995.gada 31.augusta likumu, nosacījumiem, kas paredz arī Latvijas darba attiecības reglamentējošo normatīvo aktu tuvināšanu Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Normatīvā akta projekts pārņem Eiropas Savienības Padomes 1994. gada 22. jūnija Direktīvas 94/33/EC par jaunu cilvēku darba aizsardzību prasības.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

					2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe	Komentāri
Likumprojekta 14.pants	Eiropas Savienības Padomes 1994. gada 22. jūnija Direktīvas 94/33/EC par jaunu cilvēku darba aizsardzību 12.pants.		Atbilst.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Normatīvā akta projekta izstrādāšanā piedalījās pārstāvji no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Tika atbalstīti visi priekšlikumi, kurus iesniedza Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Ieinteresētajiem masu medijiem tika sniegta informācija par gaidāmajiem grozījumiem Darba likumā.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas attiecībā uz Eiropas Savienības direktīvu prasību ieviešanu notikušas ar Eiropas Komisijas Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāta vadītāju O.Kantēnu viņas vizītes laikā Latvijā.
5. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta projekta normu izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta projekta normu ievērošanu uzraudzīs Valsts darba inspekcija.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Ikviens savas aizskartās tiesības un intereses var aizstāvēt saskaņā ar vispārējo normatīvajos aktos noteikto kārtību.
4. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Labklājības ministre D. Staķe

29.09.2003 14:35

1342

Sanita Skripka

7021570, Sanita.Skripka@lm.gov.lv

Valsts sekretāre	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Juridiskā dienesta vadītājs	Atbildīgā amatpersona

B.Paševica	Z.Uzuliņa	M.Badovskis	S.Skripka