Teksts

Līgums latviešu valodā

Likumprojekts

Par Latvijas Republikas valdības un Austrālijas valdības nolīguma par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību denonsēšanu

1.pants. Denonsēt 1993.gada 23.novembrī Kanberā parakstīto Latvijas Republikas valdības un Austrālijas valdības nolīgumu par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 24.nr.).

2.pants. Līgums zaudē spēku tā 10.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Ekonomikas ministrs

J.Lujāns

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN
AUSTRĀLIJAS VALDĪBAS
NOLĪGUMS
par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību

Latvijas Republikas Valdība un Austrālijas Valdība (tālāk tekstā - "Līgumslēdzējas Puses"), vēloties tālāk attīstīt un paplašināt abpusēji izdevīgu tirdzniecību un ekonomisko sadarbību starp abām valstīm uz vienlīdzības un nediskriminācijas pamatiem, atsaucoties uz vislielākās labvēlības statusu, kas Austrālijai uz savstarpības pamatiem tika piešķirts 1923.gada 22.jūnijā Londonā noslēgtajā tirdzniecības un kuģniecības līgumā starp Latviju un Lielbritāniju, ievērojot abu valstu attiecīgās starptautiskās tiesības un pienākumus, vienojas par sekojošo:

1.pants

Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanas aktiem un noteikumiem veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu, nostiprinātu un dažādotu tirdzniecību savu valstu starpā gan tradicionālā, gan potenciālā eksporta jomā, tai skaitā tirdzniecību ar pakalpojumiem, ar nolūku panākt nepārtrauktu savstarpēji izdevīgas tirdzniecības paplašināšanos.

2.pants

Lai sasniegtu 1.pantā nospraustos mērķus, Līgumslēdzējas Puses sekmēs un, ja nepieciešams, atvieglos:

(a) sarunas par kontraktu noslēgšanu tirdzniecībā starp attiecīgajiem abu valstu komercuzņēmumiem un organizācijām;

(b) rūpnieciskās un tehniskās sadarbības attīstību starp attiecīgajiem abu valstu komercuzņēmumiem un organizācijām;

(d) gadatirgus, komercizstādes un citus reklāmas pasākumus tirdzniecības un tehnoloģijas jomā, ko vienas Līgumslēdzējas Puses uzņēmumi un organizācijas rīkos otras Līgumslēdzējas Puses valstī, un piedalīšanos tajos;

(e) tirdzniecības pārstāvniecību atvēršanu, pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma, otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

Lai veicinātu un atvieglotu 2.pantā minētās darbības, Puses centīsies atbalstīt juridiskās un fiziskās personas jautājumos, kas skar intelektuālā īpašuma aizsardzību to noslēgtajos komerciālajos līgumos.

3.pants

Līgumslēdzējas Puses piešķirs viena otrai vislielākās labvēlības statusu visos jautājumos, kas saistīti ar muitas nodevām, iekšējiem nodokļiem vai citiem maksājumiem, ar kuriem tiek apliktas importa preces vai kuri attiecas uz tām, kā arī muitas jautājumos un ar tiem saistītajās formalitātēs, noteikumos un procedūrās, importa un eksporta licenču izsniegšanā un ar to saistītās valūtas apmaiņas nodrošināšanā.

4.pants

3.panta noteikumi neattiecas uz atvieglojumiem vai privilēģijām, ko viena vai otra no Līgumslēdzējām Pusēm piešķir saskaņā ar noteikto atvieglojumu sistēmu vai saskaņā ar jebkuru nolīgumu vai pasākumu brīvās tirdzniecības zonas vai muitas savienības ietvaros vai kas noved pie šādas zonas vai savienības nodibināšanas, vai arī kas piešķirti citām valstīm, lai atvieglotu pierobežas tirdzniecību.

5.pants

Līgumslēdzējas puses saskaņā ar attiecīgās savas valsts likumdošanas aktiem un noteikumiem atbrīvos no importa nodevu un nodokļu maksāšanas izstrādājumus, kas paredzēti izstādīšanai gadatirgos un izstādēs, kā arī preču paraugus, kas ievesti no otras Līgumslēdzējas Puses valsts reklāmas nolūkā. Šos izstrādājumus un paraugus nevar realizēt valstī, kurā tie ievesti, bez kompetentu šīs valsts iestāžu iepriekšējas piekrišanas un attiecīga importa nodevu un nodokļu nomaksas, ja tas ir nepieciešams.

6.pants

Visi maksājumi Latvijas Republikas un Austrālijas tirdzniecībā tiks izdarīti abpusēji pieņemamā konvertējamā valūtā, kas pakļauta ārzemju valūtas maiņas noteikumiem, kuri ir spēkā Līgumslēdzēju Pušu valstīs laikā, kad šie maksājumi tiek kārtoti. Tas netraucē Latvijas Republikas un Austrālijas juridiskajām un fiziskajām personām uz savstarpējas saskaņas pamata vienoties par citiem maksājumu veidiem.

7.pants

Līgumslēdzējas Puses veicina mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību sadarbībā tirdzniecības un rūpniecības jomā.

8.pants

Visi strīdi, kas rastos starp Līgumslēdzējām Pusēm jautājumos par šī Nolīguma interpretēšanu vai realizēšanu, tiks atrisināti iespējami drīzāk draudzīgu konsultāciju un sarunu ceļā.

Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar savā valstī spēkā esošo likumdošanu veicinās alternatīvas strīdu noregulēšanas procedūras, tai skaitā arbitrāžu, lai atrisinātu strīdus, kas radušies sakarā ar tirdzniecības kontraktiem, kuri noslēgti starp attiecīgo valstu komercuzņēmumiem.

9.pants

Līgumslēdzējas Puses pēc abpusējas vienošanās var izveidot Apvienoto Komisiju, kas atvieglotu šī Nolīguma realizēšanu.

Apvienotās Komisijas sēdes notiks abpusēji saskaņotos laikos un vietās.

10.pants

Šis Nolīgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un paliek spēkā sākotnēji piecus gadus. Pēc tam tas būs spēkā tikmēr, kamēr nebūs pagājušas deviņdesmit dienas kopš brīža, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm saņēmusi rakstisku otras Līgumslēdzējas Puses paziņojumu par tās vēlēšanos izbeigt šī Nolīguma darbību.

Grozījumi šajā Nolīgumā vai tā darbības izbeigšanās nekādi neietekmēs Līgumslēdzēju Pušu uzņēmumu starpā iepriekš noslēgtos kontraktus.

Apliecinot augšminēto, attiecīgi pilnvaroti Līgumslēdzēju Pušu pārstāvji parakstīja šo Nolīgumu.

Nolīgums noslēgts Kanberā 1993.gada 23.novembrī divos eksemplāros angļu valodā.

Latvijas Republikas Austrālijas

Valdības vārdā Valdības vārdā

Likumprojekta

Par Latvijas Republikas valdības un Austrālijas valdības nolīguma par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību denonsēšanu

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Latvijas Republikas valdība tirdzniecības attiecību veicināšanai ar Austrāliju 1993.gadā Kanberā noslēdza Latvijas Republikas valdības un Austrālijas valdības nolīgumu par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību. Nolīgums stājās spēkā 1993.gada 23.novembrī. 2002.gada 6.novembrī Ministru kabinetā ar Rīkojumu nr.638 tika apstiprinātas Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības politikas vadlīnijas līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā. Saskaņā ar MK Rīkojuma nr.638 4. punktu ar Ministru prezidenta 2002.gada 23.decembra rīkojumu nr.398 tika izveidota darba grupa par pievienošanos Eiropas Savienības līgumiem ar trešajām valstīm. Darba grupas sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Ārlietu, Ekonomikas, Finanšu, Tieslietu, Satiksmes, Zemkopības ministrijām, kā arī no Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes, Centrālās statistikas pārvaldes. Saskaņā ar Ministru prezidenta rīkojuma 2.2. punktu darba grupai tika uzdots izvērtēt Latvijas Republikas noslēgto tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumu atbilstību Eiropas Kopienas tiesību un pienākumu kopumam (acquis communautaire) un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu. Darba grupa izvērtēja Latvijas Republikas spēkā esošos tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumus un konstatēja, ka saskaņā ar Konsolidētā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IX sadaļas “Kopējā tirdzniecības politika” (131.-134.pants) Latvijas tirdzniecības attiecības ar trešajām valstīm, pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, nonāk ekskluzīvā Eiropas Kopienu kopējās tirdzniecības politikas kompetencē (Eiropas Justīcijas tiesas 1975.gada 11.novembra viedoklis 1/75). Līgumi, kuros ir noteikts vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā ar trešajām valstīm, pāriet Komisijas kopējā tirdzniecības politikas kompetencē, jo tie nosaka tarifu likmes tirdzniecībā ar šīm valstīm. Konsolidētā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 133.panta 1.daļa nosaka, ka kopējās tirdzniecības politikas pamatā ir vienādi principi, jo īpaši attiecībā uz pārmaiņām tarifu likmēs, uz tarifu un tirdzniecības nolīgumu slēgšanu. Pēc Latvijas kļūšanas par ES dalībvalsti, līdzšinējo Latvijas piemēroto ārējās tirdzniecības tarifu likmju vietā, spēkā stāsies ES piemērotā vislielākās labvēlības likme tirdzniecībā ar trešajām valstīm. Denonsēto līgumu vietā Latvijā no iestāšanās brīža, saskaņā ar Pievienošanās līguma Akta 2.un 6.pantu spēkā stāsies visi tie līgumi, kurus Eiropas Kopienas un tās dalībvalstis ir noslēgušas ar trešajām valstīm, t.i., 1997.gada Apvienotā Deklarācija par Attiecībām starp Austrāliju un Eiropas Savienību (1997 Joint Declaration on Relations between Australia and the European Union). Pievienošanās Eiropas Kopienu un to dalībvalstu kopīgi slēgtajiem līgumiem ar trešajām valstīm notiek noslēdzot protokolus par jauno dalībvalstu pievienošanos. Jauno dalībvalstu vārdā sarunas par protokolu noslēgšanu vedīs Eiropas Komisija, pamatojoties uz no Padomes saņemtajiem norādījumiem un apspriežoties ar komiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji. 2000.gada beigās provizoriski tika slēgta Latvijas Republikas iestāšanās sarunu ES 26.sadaļa “Ārējās attiecības”. Sarunu laikā tika izskatīta Latvijas pievienošanās Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumiem un pieņemts lēmums, ka Latvijai nav nepieciešams pārejas periods sadaļā iekļauto līgumu pārņemšanai. Līdz ar to Latvija ir uzņēmusies saistības likvidēt visas neatbilstības “acquis communautaire” ārējās tirdzniecības likumdošanas jomā ar iestāšanās brīdi ES.
2. Normatīvā akta projekta būtība			Lai izpildītu Latvijas Republikas saistības attiecībā pret Eiropas Savienību, tai ir jāizstājas no visiem noslēgtajiem tirdzniecības līgumiem līdz iestājai ES, tai skaitā arī Latvijas Republikas valdības un Austrālijas valdības nolīguma par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību. Noslēgtais Latvijas Republikas valdības un Austrālijas valdības nolīgums par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību Latvijā ir apstiprināts ar Saeimas pieņemto likumu, tāpēc arī Saeimai ir jālemj par tā denonsēšanu. Latvijas Republikas valdības un Austrālijas valdības nolīguma par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību 10.pants paredz kārtību un laiku, kādā tas zaudē spēku. Latvijai par izstāšanos no nolīguma jāpaziņo otrai līgumslēdzējpusei. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas, Latvijas Republikas valdības un Austrālijas valdības nolīgums par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību vēl darbojas 90 dienas.
3.Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Pieņemot likumprojektā paredzētos grozījumus, netiks ietekmētas Latvijas ražotāju un eksportētāju tirdzniecības iespējas ar Austrāliju.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Latvija kļūs par kopējā Eiropas Savienības tirgus dalībnieci un uzņēmējiem būs iespēja izmantot visas tās pašas priekšrocības ko sniedz kopējais tirgus, kā arī Latvijas uzņēmējiem tiks nodrošinātas tādas pašas tirdzniecības attiecības ar Austrāliju kā pārējiem Eiropas Savienības uzņēmējiem
3. Sociālo seku izvērtējums			Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
5.Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst.latu)
Rādītāji	Kārtējais	Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3			4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojektā paredzēto grozījumu pieņemšanas rezultātā Latvijas budžets nezaudēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darījumiem.	Likumprojektā paredzēto grozījumu pieņemšanas rezultātā Latvijas budžets nezaudēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darījumiem.			Likumprojektā paredzēto grozījumu pieņemšanas rezultātā Latvijas budžets nezaudēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darījumiem.	Likumprojektā paredzēto grozījumu pieņemšanas rezultātā Latvijas budžets nezaudēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darījumiem.	Likumprojektā paredzēto grozījumu pieņemšanas rezultātā Latvijas budžets nezaudēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darījumiem.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.			Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.			Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.			Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.			Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
6.Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.			Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.				Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija				Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Latvija izpilda uzņemtās saistības, kuras nepieciešamas Eiropas Savienības kopējā tirgus atbilstošas funkcionēšanas nodrošināšanai.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar “Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” projekta (apstiprināts MK 2003.gada 14.aprīlī ar Rīkojumu nr.220 un parakstīts 16.aprīlī) Akta 6.panta 10.daļu.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)	Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.			Likumprojekts šo jomu neskar.	Nav
5.Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Ekonomikas ministrija 2003.gada pavasarī organizēja 6 informatīvās sanāksmes asociāciju pārstāvjiem un uzņēmējiem nozaru griezumā, lai informētu par ārējās tirdzniecības režīma maiņu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Informatīvās sanāksmes tika organizētas: Metālapstrādes un mašīnbūves, elektronikas un elektrotehnikas nozaru pārstāvjiem; Ķīmijas un farmācijas, zāļu ražotāju nozaru pārstāvjiem; Būvmateriālu ražošanas nozares pārstāvjiem; Vieglās rūpniecības nozares pārstāvjiem; Kokrūpniecības nozares pārstāvjiem; Papīra rūpniecības, iepakojuma, poligrāfijas un izdevējdarbības nozaru pārstāvjiem. Papildus šīm sanāksmēm, atsaucoties uz uzņēmēju lūgumu, tika organizēta specifiska sanāksme par kvantitatīvajiem ierobežojumiem tērauda importam, kā arī dubultās kontroles sistēmas ieviešanu. Sanāksmju laikā tika sniegta arī informācija par Latvijas noslēgto brīvās tirdzniecības un tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumu denonsēšanu, kā arī par to kādi līgumi stāsies spēkā denonsēto līgumu vietā un kādas tarifu likmes tiks piemērotas ar trešajām valstīm. Visa informatīvajās sanāksmēs sniegtā informācija ir ievietota arī Ekonomikas ministrijas interneta mājas lapā.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Likumprojekts šo jomu neskar.
5.Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Ārlietu ministrija sagatavos notu par Latvijas Republikas valdības un Austrālijas valdības nolīguma par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību denonsēšanu un iesniegs to pretējai pusei saskaņā ar nolīguma 10.panta nosacījumiem.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds var griezties tiesā Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

23.10.2003. 11:19

1514

K. Laskejeviča

7013221, Ksenija.Laskejevica@em.gov.lv