1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijas Republikas tirdzniecības attiecības ar Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm (Islandes Republiku, Lihtenšteinas Lielhercogisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju) regulē 1995.gada 7.decemrī Cermatā parakstītais Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līgums. Līgums stājās spēkā 1996.gada 1.jūnijā. Par līguma administrēšanu ir atbildīga Ekonomikas ministrija.

2002.gada 6.novembrī Ministru kabinetā ar Rīkojumu nr.638 tika apstiprinātas Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības politikas vadlīnijas līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā. Saskaņā ar MK Rīkojuma nr.638 3.punktu Ekonomikas ministrija ir noteikta par atbildīgo brīvās tirdzniecības līgumu denonsēšanai līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar “Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” projekta (apstiprināts MK 2003.gada 14.aprīlī ar Rīkojumu nr.220 un parakstīts 16.aprīlī) Akta 6.panta 10.daļu jaunās dalībvalstis apņemas no iestāšanās brīža pārtraukt dalību jebkādos brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp Centrāleiropas brīvās tirdzniecības līgumā.

Latvijas tirdzniecības attiecības ar trešajām valstīm, pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, nonāk ekskluzīvā Eiropas Kopienu kopējās tirdzniecības politikas kompetencē.

Pēc Latvijas kļūšanas par ES dalībvalsti, līdzšinējo Latvijas piemēroto ārējās tirdzniecības tarifu likmju vietā, spēkā stāsies ES piemērotā likme tirdzniecībā ar trešajām valstīm.

Denonsēto līgumu vietā Latvijā no iestāšanās brīža, saskaņā ar Pievienošanās līguma Akta 2.un 6.pantu spēkā stāsies visi tie līgumi, kurus Eiropas Kopienas un tās dalībvalstis ir noslēgušas ar trešajām valstīm, t.i., Eiropas Ekonomikas zonas līgums un ES - Šveices attiecīgie divpusējie līgumi. Pievienošanās Eiropas Kopienu un to dalībvalstu kopīgi slēgtajiem līgumiem ar trešajām valstīm notiek noslēdzot protokolus par jauno dalībvalstu pievienošanos. Šos protokolus jauno dalībvalstu vārdā slēdz Komisija, pamatojoties uz no Padomes saņemtajiem norādījumiem un apspriežoties ar komiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji.

2003.gada 8.janvārī ar Ministru kabineta Rīkojumu Nr.8 tika apstiprināta Latvijas Republikas pozīcija sarunām par pievienošanos Eiropas Ekonomikas zonas līgumam, kurš ir noslēgts starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm no vienas puses un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm no otras puses. Patreiz līgums par Latvijas pievienošanos šim līgumam ir parafēts. Ministru kabinets to akceptēja 2003.gada 7.oktobrī, un 14.oktobrī tas tika parakstīts.

2000.gada beigās provizoriski tika slēgta Latvijas Republikas iestāšanās sarunu ES 26.sadaļa “Ārējās attiecības”. Sarunu laikā tika izskatīta Latvijas pievienošanās Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumiem un pieņemts lēmums, ka Latvijai nav nepieciešams pārejas periods sadaļā iekļauto līgumu pārņemšanai. Līdz ar to Latvija ir uzņēmusies saistības likvidēt visas neatbilstības “acquis communautaire” ārējās tirdzniecības likumdošanas jomā ar iestāšanās brīdi ES.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Lai izpildītu Latvijas Republikas saistības attiecībā pret Eiropas Savienību, tai ir jāizstājas no visiem noslēgtajiem tirdzniecības līgumiem līdz iestājai ES, tai skaitā arī Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma.

Noslēgtie brīvās tirdzniecības līgumi Latvijā ir apstiprināti ar Saeimas pieņemtiem likumiem, tāpēc arī Saeimai ir jālemj par to denonsēšanu.

Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma 37.pants paredz kārtību un laiku, kādā tas zaudē spēku. Latvijai par izstāšanos no brīvās tirdzniecības līguma jāpaziņo otrai līgumslēdzējpusei. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas, Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līgums vēl darbojas 6 mēnešus.

3.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Pieņemot likumprojektā paredzētos grozījumus, netiks ietekmētas Latvijas ražotāju un eksportētāju tirdzniecības iespējas ar Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Latvija kļūs par kopējā Eiropas Savienības tirgus dalībnieci un uzņēmējiem būs iespēja izmantot visas tās pašas priekšrocības ko sniedz kopējais tirgus. Latvija, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti arī pievienosies Eiropas Ekonomikas zonai, kas uzņēmējiem nodrošina labvēlīgākas tirdzniecības iespējas.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst.latu)

Rādītāji

Kārtējais

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumpro

jektā paredzēto

grozījumu pieņemša

nas rezultātā Lat-vijas budžets nezaudēs ienākumus no ārējās tirdzniecī

bas darīju

miem.

Likum

projektā paredzē

to

grozīju

mu pieņem

šanas rezultā

tā Lat-vijas budžets nezau

dēs ienāku

mus no ārējās tirdznie

cības darīju

miem.

Likum

Projek-tā pare

dzēto

grozījumu pieņemšanas rezultātā Lat-vijas bu

džets nezau

dēs ienākumus no ārējās tirdz

niecī

bas darījumiem.

Likumprojek-tā pare

dzēto

grozījumu pieņemšanas rezultātā Lat-vijas bu

džets nezau

dēs ienākumus no ārējās tirdz

niecī

bas darījumiem.

Likumprojek-tā pare

dzēto

grozījumu pieņemšanas rezultātā Lat-vijas bu

džets nezau

dēs ienākumus no ārējās tirdz

niecī

bas darījumiem.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likumpro

jekts šo jomu neskar.

Likumpro

jekts šo jomu neskar.

Likumpro

jekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likumpro

jekts šo jomu neskar.

Likumpro

jekts šo jomu neskar.

Likumpro

jekts šo jomu neskar.

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likumpro

jekts šo jomu neskar.

Likumpro

jekts šo jomu neskar.

Likumpro

jekts šo jomu neskar.

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likumpro

jekts šo jomu neskar.

Likumpro

jekts šo jomu neskar.

Likumpro

jekts šo jomu neskar.

6.Cita informācija

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likumpro

jekts šo jomu neskar.

Likumpro

jekts šo jomu neskar.

Likumpro

jekts šo jomu neskar.

ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Latvija izpilda uzņemtās saistības, kuras nepieciešamas Eiropas Savienības kopējā tirgus atbilstošas funkcionēšanas nodrošināšanai.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma denonsēšana ir jānotificē Pasaules tirdzniecības organizācijā.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar “Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” projekta (apstiprināts MK 2003.gada 14.aprīlī ar Rīkojumu nr.220 un parakstīts 16.aprīlī) Akta 6.panta 10.daļu, ar kuru jaunās dalībvalstis apņemas no iestāšanās brīža pārtraukt dalību jebkādos brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp Centrāleiropas brīvās tirdzniecības līgumā.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma

(attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Nav

5.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Ekonomikas ministrija 2003.gada pavasarī organizēja 6 informatīvās sanāksmes asociāciju pārstāvjiem un uzņēmējiem nozaru griezumā, lai informētu par ārējās tirdzniecības režīma maiņu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Informatīvās sanāksmes tika organizētas:

1. Metālapstrādes un mašīnbūves, elektronikas un elektrotehnikas nozaru pārstāvjiem;
2. Ķīmijas un farmācijas, zāļu ražotāju nozaru pārstāvjiem;
3. Būvmateriālu ražošanas nozares pārstāvjiem;
4. Vieglās rūpniecības nozares pārstāvjiem;
5. Kokrūpniecības nozares pārstāvjiem;
6. Papīra rūpniecības, iepakojuma, poligrāfijas un izdevējdarbības nozaru pārstāvjiem.

Papildus šīm sanāksmēm, atsaucoties uz uzņēmēju lūgumu, tika organizēta specifiska sanāksme par kvantitatīvajiem ierobežojumiem tērauda importam, kā arī dubultās kontroles sistēmas ieviešanu.

Sanāksmju laikā tika sniegta arī informācija par Latvijas noslēgto brīvās tirdzniecības un tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumu denonsēšanu, kā arī par to kādi līgumi stāsies spēkā denonsēto līgumu vietā un kādas tarifu likmes tiks piemērotas ar trešajām valstīm.

Visa informatīvajās sanāksmēs sniegtā informācija ir ievietota arī Ekonomikas ministrijas interneta mājas lapā.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Ārlietu ministrija sagatavos notu par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma denonsēšanu un iesniegs to pretējai pusei saskaņā ar līguma 37.panta nosacījumiem.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var griezties tiesā Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.