Likumprojekts

Likumprojekts

Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu tiesības uz izdienas pensiju un reglamentēt kārtību, kādā tā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta.

2.pants. Tiesības uz izdienas pensiju

(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir Satversmes aizsardzības biroja
(turpmāk – birojs) amatpersonai:

  1. kura sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie trīs gadi nostrādāti biroja amatpersonas statusā;
  2. kura neatkarīgi no vecuma ir atbrīvota no amata veselības stāvokļa dēļ vai amatpersonu skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantā minētajiem nosacījumiem nav mazāks par 20 gadiem;
  3. kura sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzinātais stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem, no kuriem ne mazāk kā 12 gadi un seši mēneši ir nodienēti (nostrādāti) Latvijas Republikas valsts drošības iestādēs.

(2) Uz izdienas pensiju nav tiesību amatpersonām, kas saņem citas valsts pensiju, kā arī amatpersonām, kuras atbrīvotas no dienesta (darba) notiesājoša tiesas sprieduma par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai disciplinārsoda dēļ.

3.pants. Izdienas stāža aprēķināšana

Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:

  1. dienesta (darba) laiku biroja vai citu Latvijas Republikas valsts drošības iestāžu amatpersonas statusā;
  2. laiku, ko biroja amatpersona nodienējusi Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs;
  3. obligātā aktīvā militārā dienesta laiku un profesionālā militārā dienesta laiku Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā (Aizsardzības spēkos un Zemessardzes ierindas dienestā), kā arī dienesta laiku Latvijas Republikas Augstākās Padomes Apsardzes dienestā un Latvijas Republikas Drošības dienestā;
  4. laiku, kas nostrādāts Latvijas Republikas prokuratūras iestādēs prokurora amatos (vai prokuratūras atestēto darbinieku amatos, kādi bija noteikti prokuratūras iestādēs līdz 1994.gada 1.oktobrim) vai tiesā tiesneša amatos, ja birojā amatpersona nodienējusi (nostrādājusi) vismaz trīs gadus, bet biroja amatpersonām, kuras dienestu (darbu) sākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, – ja birojā nodienēti (nostrādāti) vismaz 10 gadi;
  5. laiku, kas nostrādāts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas statusā;
  6. 80 procentus no citās iestādēs, komercsabiedrībās un organizācijās nostrādātā laika, ja birojā nodienēti (nostrādāti) vismaz 10 gadi, bet amatpersonām, kuras dienestu (darbu) uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, – ja birojā nodienēti (nostrādāti) vismaz 15 gadi.

4.pants. Izdienas stāžā palielinātā apmērā ieskaitāmais dienesta (darba) laiks

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, papildus ieskaita:

  1. dienesta (darba) laiku, kad veikta izlūkošana vai pretizlūkošana ārvalstīs, palielina šādā apmērā:
      1. vienu dienu, kad veikta vispārēja rakstura izlūkošana vai pretizlūkošana, ieskaita par divām darba dienām,
      2. vienu dienu, kad veikta vadības noteikta konkrēta un mērķtiecīga izlūkošanas vai pretizlūkošanas operācija, ieskaita par trim darba dienām;

  2. dienesta (darba) laiku, kad veikta vadības noteikta īpaši svarīga izlūkošanas vai pretizlūkošanas operācija (arī sadarbībā ar ārvalstu partneru speciālajiem dienestiem), palielina, vienu dienu ieskaitot par piecām darba dienām.

(2) Izdienas stāžā palielinātā apmērā ieskaitāmo dienesta (darba) laiku katrā konkrētajā gadījumā pēc izlūkošanas vai pretizlūkošanas pasākumu vai operāciju veikšanas un lēmuma pieņemšanas par iegūto rezultātu izmantošanu nosaka biroja direktors.

(3) Ja amatpersona vienlaikus iegūst tiesības uz izdienas stāža palielināšanu saskaņā ar vairākiem šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem, izdienas stāžu palielina, ņemot vērā tikai vienu no tiem. Ja viens nosacījums paredz lielāku izdienas stāža palielinājumu, izdienas stāžu aprēķina atbilstoši šim nosacījumam.

5.pants. Izdienas pensijas aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensijas izmaksai

(1) Amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu, izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu. Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

(2) Amatpersonai, kura neatkarīgi no vecuma atbrīvota no amata veselības stāvokļa dēļ vai amatpersonu skaita samazināšanas dēļ, vai tādēļ, ka izbeidzies uz noteiktu laiku noslēgtā dienesta (darba) līguma termiņš, un kuras izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu nav mazāks par 20 gadiem, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

(3) Amatpersonai, kuras dienesta (darba) laiks birojā pārsniedz 12 gadus un sešus mēnešus, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 12 gadiem un sešiem mēnešiem izdienas pensijas apmēru palielina par 1,5 procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

(4) Maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

(5) Minimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

(6) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti birojam saskaņā ar likuma par valsts budžetu kārtējam gadam apropriāciju.

(7) Izdienas pensijas saņēmējam valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". Ar dienu, kad sasniegts likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno. Izdienas pensiju samazina par piešķirtās vecuma pensijas apmēru.

6.pants. Darba samaksa, no kuras aprēķina izdienas pensiju

(1) Izdienas pensiju aprēķina no biroja amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem trim gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta (darba) un atbrīvošanas no amata.

(2) Darba samaksā ietilpst amatalga, piemaksa par izdienas stāžu, prēmijas un citas piemaksas, no kurām ir maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

(3) Amatpersonai, kurai saskaņā ar šā likuma 4.pantu nosaka izdienas stāžu palielinātā apmērā, darba samaksā, no kuras aprēķina izdienas pensiju, iekļauj dienesta (darba) samaksu, kāda viņai noteikta pamata dienesta (darba) vietā Latvijā pirms amatpersonas nosūtīšanas dienestā (darbā ) ārvalstīs.

7.pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi

(1) Izdienas pensiju var piešķirt ne vēlāk kā piecus gadus pēc amatpersonas atvaļināšanas no dienesta (darba) un atbrīvošanas no amata, ja ir saņemts pieprasījums par izdienas pensijas piešķiršanu.

(2) Izdienas pensiju piešķir ar to dienu, kad amatpersona atvaļināta no dienesta (darba) un atbrīvota no amata.

8.pants. Izdienas pensijas apmēra palielināšana

(1) Izdienas pensijas apmērs pārskatāms katru gadu, ņemot vērā valstī noteiktās patēriņa cenu indeksa izmaiņas.

(2) Izdienas pensijas apmēru pārskata kārtībā, kāda noteikta valsts pensiju indeksācijai, kuras piešķirtas saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

9.pants. Izdienas pensijas pieprasīšana, piešķiršana un izmaksa

(1) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus pensijas pieprasītājs iesniedz birojā.

(2) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus biroja direktors izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas.

(3) Lēmumu par izdienas pensijas piešķiršanu biroja amatpersonām pieņem biroja direktors un paziņo pensijas pieprasītājam.

(4) Amatpersonai, kurai ir tiesības vienlaikus uz vairākām izdienas pensijām, tiek piešķirta tikai viena pensija pēc viņas izvēles.

(5) Izdienas pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt viņa izdienas pensiju, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc kārtas.

(6) Izdienas pensiju izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(7) Sūdzības izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas vai izmaksas jautājumos izdienas pensijas pieprasītājs var iesniegt biroja direktoram. Biroja direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Strīdus par šajā likumā paredzēto tiesību nodrošināšanu izskata tiesa slēgtā sēdē.

10.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana vai tās apmēra grozīšana

(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai groza pensijas apmēru šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja:

1) izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";

2) izdienas pensijas saņēmējs no jauna uzsāk dienestu (darbu) iestādēs, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir 10 dienu laikā paziņot birojam par vecuma pensijas piešķiršanu vai par dienesta (darba) uzsākšanu citā iestādē, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

11.pants. Izdienas pensijas izmaksa par pagājušo laiku

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas apmēru, ko pensijas saņēmējs nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(2) Ja aprēķinātā izdienas pensija nav laikus saņemta tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, neizmaksāto pensijas apmēru izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.

12.pants. Ieturējumi no izdienas pensijas

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:

    1. pamatojoties uz tiesas nolēmumu;
    2. saskaņā ar biroja direktora lēmumu, lai piedzītu tās izdienas pensijas summas, kuras izdienas pensijas saņēmējam pārmaksātas tādēļ, ka viņš nav ievērojis šā likuma 10.panta nosacījumus, un ja pensijas saņēmējs ir iesniedzis iesniegumu par pārmaksātās summas labprātīgu atmaksu. Šādā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas līdz brīdim, kad pārmaksātā summa ir dzēsta.

(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.

(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra.

(4) Ja izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, pirms dzēsts parāds, atlikušo parāda daļu piedzen likumos noteiktajā kārtībā.

13.pants. Sakarā ar personas nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa

(1) Izmaksai aprēķinātās izdienas pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam vai arī pirmās vai otrās pakāpes radiniekiem.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā.

 

14.pants. Izdienas pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm

Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, izdienas pensiju, kas piešķirta saskaņā ar šo likumu, izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi.

Pārejas noteikums

Līdz 2004.gada 1.jūlijam Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā biroja amatpersonām izmaksā izdienas pensiju.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

Ministru prezidents

E.Repše

 

 

 

Likumprojekta

“Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Saskaņā ar Nacionālās drošības padomes 2003.gada 29.janvāra sēdes lēmumu tika izstrādāts un akceptēts “Valsts drošības sistēmas optimizācijas projekts”.

Projekts paredz veikt grozījumus vairākos normatīvajos aktos, tai skaitā Valsts drošības iestāžu likumā, Nacionālās drošības likumā un Satversmes aizsardzības biroja likumā.

Grozījumi minētajos likumos veicami, lai īstenotu demokrātiskiem principiem atbilstošu valsts drošības iestāžu reorganizāciju ar mērķi izveidot atbildīgāku valsts drošības sistēmu un panākt Latvijas atbilstību dalībai NATO.

Vienlaicīgi nepieciešams harmonizēt valsts drošības iestāžu (VDI) darbību reglamentējošo likumdošanas aktu normas, to skaitā, normas, kas nosaka valsts drošības iestāžu darbinieku sociālās garantijas.

Valsts drošības iestāžu likuma 23. pants paredz, ka VDI amatpersonām tiek piešķirtas izdienas pensijas. Saskaņā ar šī likuma 11.panta pirmo daļu VDI kopumu veido Satversmes aizsardzības birojs (SAB), Drošības policija un Militārās pretizlūkošanas dienests. Divu pēdējo iestāžu izdienas pensiju piešķiršanas kārtību reglamentē atsevišķi likumi -“Militārpersonu izdienas pensiju likums” un likums “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”.

Likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu ar izdienas pensijām arī SAB amatpersonas un saglabātu darbā tās amatpersonas, kuras tika pārceltas darbā uz Biroju sakarā ar atsevišķas Drošības policijas struktūrvienības iekļaušanu Satversmes aizsardzības biroja sastāvā.

Pieņemot šo likumu, tiek noteikta saskaņota un vienveidīga valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas laika noteikšanas un izdienas pensiju aprēķināšanas kārtība.

Atšķirībā no citām valsts drošības iestādēm, SAB amatpersonu izdienas stāžā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā papildus var ieskaitīt laiku, kad viņas veikušas speciālus uzdevumus.

2. Normatīvā akta projekta būtība

  1. Tiek noteikta Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju noteikšanas un aprēķināšanas kārtība.
  2. Tiek noteikts, ka šo izdienas pensiju izmaksāšanas kārtību reglamentēs MK noteikumi, kuru projekts ir izstrādāts.

3. Cita informācija 

 Pēc “ Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likuma” pieņemšanas, nepieciešamie MK noteikumi par šo pensiju izmaksas kārtību tiks pieņemti Ministru kabinetā.

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts vērsts uz sociālo garantiju nodrošināšanu Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām, kas līdz šim bija noteikts Valsts drošības iestāžu likuma 23. pantā, bet netika realizēts, jo nebija izstrādāts likums par izdienas pensiju aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību.

Šī likumprojekta pieņemšana tiešā veidā pozitīvi ietekmēs iespējas nokomplektēt Satversmes aizsardzības biroja personālsastāvu ar speciālistiem, veicinās viņu profesionālo izaugsmi un samazinās kadru maiņu, kas valsts drošības iestādēs ir kaitīga.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
tūkst.Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

  

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

  

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Tikai sākot ar 2007. gadu izdevumi nepārsniegs Ls.18.000 gadā.

3. Finansiālā ietekme

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Ietekme tikai sākot ar 2007. gadu

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2.punktā minētie aprēķini balstās uz esošo SAB amatpersonu vecuma un speciālā darba stāža struktūras analīzi.

Cita informācija:

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Likuma ietekme būs pozitīva, jo bez papildus finansējuma patreiz ir iespējams Satversmes aizsardzības birojā iesaistīt un saglabāt bijušos Drošības policijas un NBS darbiniekus un militārpersonas, kuri pēc tās reorganizācijas strādā Birojā. _______

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā), norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Sešu mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā jāpieņem Ministru kabineta noteikumi par Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju izmaksāšanas kārtību.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta) 

 Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

 Likumprojekts izstrādāts, lai harmonizētu valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju noteikšanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību. Vienlaicīgi ir ievērota SAB darbības specifika ārvalstīs un nodrošinātas šajā darbībā iesaistīto amatpersonu sociālās garantijas.

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcija

Normatīvā akta izpildei jaunas institūcijas netiks veidotas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiesību akta projekts tiks ievietots Ministru kabineta mājas lapā, kā arī likums tiks publicēts oficiālajos laikrakstos.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts indivīda tiesības neierobežo, bet tieši otrādi – nodrošina minētajām amatpersonām tiesības un iespējas saņemt izdienas pensiju. Ir paredzēta noteikta strīdu izšķiršanas kārtība, to skaitā, arī ar prasību tiesā.

4. Cita informācija

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

Ministru prezidents E.Repše