Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par tiesu varu"

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 52.panta ceturtajā daļā vārdus "Tieslietu ministrija" ar vārdiem "tieslietu ministrs".

2. Izteikt 53. un 54.pantu šādā redakcijā:

"53.pants. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāts

(1) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir vismaz trešā kvalifikācijas klase.

(2) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 10 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta, prokurora vai līdz 1994.gada 30.jūnijam prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša trešās kvalifikācijas klases eksāmenu.

54.pants. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāts

(1) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz otrā kvalifikācijas klase.

(2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša otrās kvalifikācijas klases eksāmenu."

3. Papildināt likumu ar 54.1 pantu šādā redakcijā:

"54.1 pants. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtība

Apgabaltiesas tiesneša vai Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, kurš nav tiesnesis, nosaka stažēšanās laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem. Stažēšanās kārtību nosaka tieslietu ministrs."

4. Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:

"88.pants. Tiesas piesēdētāja tiesību garantijas

(1) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu apgabaltiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu atbilstoši strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēram, kas noapaļots latos.

(2) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu rajona (pilsētas) tiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu vidējās darba algas apmērā, kurai piemērots koeficients 0,85.

(3) Tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanas laikā darba devējs piesēdētājam saglabā vidējo izpeļņu Darba likumā noteiktajā kārtībā."

5. Izteikt 94.panta 5.punktu šādā redakcijā:

"5) apstiprina tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas nolikumu."

6. Izteikt 98.pantu šādā redakcijā:

"98.pants. Tiesnešu kvalifikācijas klases

(1) Tiesnesim pēc atestācijas nokārtošanas var piešķirt piekto, ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi šādā secībā:

1) piekto kvalifikācijas klasi – pēc trim amatā nostrādātiem gadiem;

2) ceturto kvalifikācijas klasi – pēc trim amatā ar piekto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

3) trešo kvalifikācijas klasi – pēc četriem amatā ar ceturto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

4) otro kvalifikācijas klasi – pēc pieciem amatā ar trešo kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

5) pirmo kvalifikācijas klasi – pēc pieciem amatā ar otro kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem.

(2) Tiesnesim var piešķirt augstāku kvalifikācijas klasi, ja tiesnesis ar iepriekšējo kvalifikācijas klasi ir nostrādājis ne mazāk kā divas trešdaļas no šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa un ir nokārtojis nākamās kvalifikācijas klases eksāmenu.

(3) Tiesneša atestācijas, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas un kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtību nosaka tieslietu ministrs kopīgi ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

(4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto, trešo un otro kvalifikācijas klasi.

(5) Par apgabaltiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(7) Zemesgrāmatas nodaļas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto un trešo kvalifikācijas klasi.

(8) Ja tiesnesis pāriet no augstākas tiesas uz zemāka līmeņa tiesu, piešķirtā kvalifikācijas klase saglabājas."

7. Izteikt 16.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"16.nodaļa

Tiesu darbinieki".

8. Izteikt 106.pantu šādā redakcijā:

"106.pants. Tiesas darbinieka darba tiesiskās attiecības

(1) Tiesas darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina, Darba likumā noteiktajā kārtībā slēdzot darba līgumu ar tiesas priekšsēdētāju.

(2) Tiesu darbinieku darba samaksu nosaka Ministru kabinets."

9. Aizstāt 107.panta otrās daļas 9.punktā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

10. Izteikt 20.nodaļu šādā redakcijā:

"20.nodaļa

Tiesnešu darba samaksas principi

119.pants. Tiesneša darba samaksa

Tiesneša darba samaksa ietver mēneša amatalgu, piemaksu par kvalifikācijas klasi un prēmijas.

119.1 pants. Tiesneša mēneša amatalga

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, piemērojot strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai koeficientu 4,5.

(2) Apgabaltiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 20 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(3) Augstākās tiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 40 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(4) Augstākās tiesas senatora mēneša amatalga ir par 50 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

119.2 pants. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka, priekšsēdētāja, kolēģijas priekšsēdētāja, palātas un senāta priekšsēdētāja mēneša amatalga

(1) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka mēneša amatalga ir par 10 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 20 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(3) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 30 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(4) Apgabaltiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 40 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(5) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka, palātas un senāta priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 70 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(6) Augstākās tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 100 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

120.pants. Piemaksa par tiesneša kvalifikācijas klasi

Piemaksu par tiesneša kvalifikācijas klasi nosaka šādā apmērā:

1) par piekto kvalifikācijas klasi – 7 procenti no mēneša amatalgas;

2) par ceturto kvalifikācijas klasi – 14 procentu no mēneša amatalgas;

3) par trešo kvalifikācijas klasi – 21 procents no mēneša amatalgas;

4) par otro kvalifikācijas klasi – 28 procenti no mēneša amatalgas;

5) par pirmo kvalifikācijas klasi – 35 procenti no mēneša amatalgas.

120.1 pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga

(1) Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, piemērojot strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai koeficientu 2,5.

(2) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga ir par 15 procentiem lielāka nekā zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalga.

121.pants. Tiesneša prēmēšana

Lai stimulētu tiesneša darbu, tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs var prēmēt tiesnesi atbilstoši darba ieguldījumam, izmantojot finanšu līdzekļus līdz 15 procentiem no plānotā atalgojuma fonda."

11. Izteikt 123.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesnesim pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem piešķir ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu trīs kalendāra dienas. Ik pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem papildatvaļinājums tiek pagarināts par trim dienām, bet nepārsniedzot divas kalendāra nedēļas."

12. Izteikt 125.pantu šādā redakcijā:

"125.pants. Citas tiesneša sociālās garantijas

(1) Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(2) Tiesnesim, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(3) Tiesnesim izmaksā pabalstu mēneša amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(4) Tiesnesim bērna piedzimšanas gadījumā izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir tiesneši, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

(5) Ja tiesnesi atbrīvo no amata tiesnešu skaita samazināšanas dēļ, viņam izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā.

(6) Valsts obligāti apdrošina tiesneša dzīvību un veselību līdz 15 mēneša amatalgu apmēram."

13. Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

"Pārejas noteikumi

1. Līdz 2006.gadam tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja mēneša amatalgu piesaista 2001.gada strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēram, kas noapaļots latos.

2. Tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesnešus, izmaksā mēneša amatalgu:

1) 2003.gadā – 60 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas;

2) 2004.gadā – 70 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas;

3) 2005.gadā – 80 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas.

3. Līdz 2006.gadam šā likuma 120.pantā paredzētās piemaksas par kvalifikācijas klasi un šā likuma 125.pantā paredzētās sociālās garantijas izmaksā no mēneša amatalgas, kas paredzēta pārejas noteikumu 2.punktā.

4. Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu 2003.gadā, izmaksā vienreizēju pabalstu tādā mēneša amatalgas apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam.

5. Tiesnešiem saglabājas kvalifikācijas klases, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam.

6. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem, kuriem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās klases, tās tiek piešķirtas vispārīgā kārtībā.

7. Tiesnešu mēneša amatalgu pārskata reizi trijos gados, ņemot vērā strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu pret iepriekšējo gadu, koeficientam 4,5 paliekot nemainīgam."

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs

A.Aksenoks

 

 

 

 

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””

anotācija

 

  1. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2002.gada 19.decembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.706 (prot.Nr.52 13.§) tika apstiprināta “Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepcija”. Rīkojums nosaka Tieslietu ministrijai izstrādāt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

Pašreiz valstī izveidojusies situācija, kad tiesās strādājošo darba samaksa neatbilst viņu veicamajiem darba pienākumiem un atbildībai par paveikto. Zemā darba samaksa tiesnešiem ir par pamatu tam, ka nepastāv nopietnas konkurences uz tiesneša amatu, līdz ar to ir neiespējami nodrošināt augsti kvalificētu juristu iesaisti darbam tiesās. Zemais atalgojums izraisa biežu kadru mainību, kas negatīvi ietekmē kopējo tiesu darbu, tāpat arī tiek radīti apstākļi korupcijai.

 

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

Lai sekmētu stabilu tiesnešu korpusa pastāvēšanu, likumprojektā ir paredzēts, ka katra tiesneša mēneša darba samaksa attiecīgā līmeņa tiesā ir atkarīga no tiesnesim piešķirtās kvalifikācijas klases. Kvalifikācijas klašu piešķiršana ir paredzēta pēc noteikta laika perioda un tās saņemšanai ir jākārto kvalifikācijas eksāmens vai atestācija.

 

 

 

 

3. Cita informācija

-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

 

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Pieņemot likumprojektu paaugstināsies darbaspēka kvalitāte, nenotiks tik bieža kadru mainība, tādējādi, nodrošinot tiesas ar pieredzējušu darbinieku kontingentu. Darbam tiesās būs iespējams piesaistīt augsti kvalificētus juristus, celt tiesneša amata un citu tiesas darbinieku amatu prestižu.

 

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

5. Cita informācija

-

 

 

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budcetu un

pašvaldību budžetiem

(tūkst. Latu)

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

2.1.

Raj.(pils.) t., Apg.t.., Zemesgr. tiesnešiem:

līdz 30.06.2003

no 01.07.2003

2004.gadam papildus nepieciešams:

VSAi 24,09%:

Kopā:

2005.gadam papildus nepieciešams:

VSAi 24,09%:

Kopā:

2006.gadam papildus nepieciešams:

VSAi 24,09%:

Kopā:

 

Kopā:

VSAi 24,09%

Viss kopā:

 

 

 

 

 

 

 

 

1112,858

1511,428

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2624,286

632,190

3256,476

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1639,463

394,947

2034,410

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1639,463

394,947

2034,410

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1639,463

 

 

 

 

543,361

130,896

674,256

 

 

 

 

 

 

 

2182,824

525,842

2708,666

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1639,463

 

 

 

 

543,361

 

 

 

 

1098,619

264,657

1363,276

 

3281,443

790,500

4071,942

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3391,781

(tai skaitā VSAi 24,09%)

2.2. AT tiesnešiem:

līdz 30.06.2003

no 01.07.2003

2004.gadam papildus nepieciešams:

VSAi 24,09%:

Kopā:

2005.gadam papildus nepieciešams:

VSAi 24,09%:

Kopā:

2006.gadam papildus nepieciešams:

VSAi 24,09%:

Kopā:

 

Kopā:

VSAi 24,09%:

Viss kopā:

2.1. un 2.2. punktos minētie līdzekļi

pavisam kopā:

 

 

 

181,485

236,964

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

418,449

100,804

519,253

 

 

 

3775,729

 

 

 

 

 

 

 

229,129

55,197

284,326

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

229,129

55,197

284,326

 

 

 

2318,736

 

 

 

 

 

 

 

229,129

 

 

 

 

92,985

22,400

115,385

 

 

 

 

 

 

 

332,114

77,597

399,711

 

 

 

3108,377

 

 

 

 

 

 

 

229,129

 

 

 

 

92,985

 

 

 

 

147,629

35,564

183,192

 

469,742

113,161

582,903

 

 

 

4654,845

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

486,549

(tai skaitā VSAi 24,09%)

3878,330

3. Finansiālā ietekme

-3775,729

-2318,736

-3108,377

-4654,845

-3878,330

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai nav paredzēti.

 

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

1. 2003.gada tiesnešu atalgojums ir uzrādīts: līdz 30.06.2003 - 1294343 LVL un no 01.07.2003 - 1748392 LVL; Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24.09% - 732994 LVL; 2. 2004.gada tiesnešu atalgojuma palielinājums sastāda - 1868592 LVL un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24.09% - 450144 LVL;

3. 2005.gada tiesnešu atalgojuma palielinājums tiek parādīts: 2004.gada atalgojuma palielinājuma kopsumma (1868592 LVL) + 2005.gada tiesnešu atalgojuma palielinājuma kopsumma 636346 LVL un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24.09% - 603439; 4. 2006.gada tiesnešu atalgojums tiek parādīts: 2004.gada atalgojuma palielinājuma kopsumma (1868592 LVL) + 2005.gada tiesnešu atalgojuma palielinājuma kopsumma 636346 LVL + 2006.gada tiesnešu atalgojuma palielinājuma kopsumma 1246248 LVL valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24.09% - 903661.

6. Cita

informācija

1. Finansu līdzekļi tekošajam 2003.gadam jau ir paredzēti likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”.

2. Likumprojekta Anotācijā norādītie tiesnešu atalgojumam nepieciešamie līdzekļi pārsniedz “Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepcijā” norādītos nepieciešamos līdzekļus, jo sagatavojot koncepciju, netika paredzēts, ka 2003.gadā darbu uzsāks administratīvie tiesneši, kā arī tiks palielināts Rīgas apgabaltiesas tiesnešu skaits. 2003.gada budžetā tika piešķirti līdzekļi Administratīvā procesa uzsākšanai, tai skaitā 30 tiesnešiem, kā arī 15 tiesnešiem Rīgas apgabaltiesā. 2004.gada tiesnešu atalgojuma palielinājumā ir atalgojums 45 tiesnešiem, tas kopā 2004.gadā sastāda 554728 LVL.

3. Tiesnešu dzīvības un veselības apdrošināšanai nepieciešamie līdzekļi 2003.gadā ir 56800 LVL. Pēc Tieslietu ministrijas prognozēm apdrošināšanas prēmiju summa nākošajos gados būtiski nemainīsies un paliks šī gada līmenī. Gadījumā, ja tā pieaugs, Tieslietu ministrija pieprasīs līdzekļus bāzes izdevumu palielinājumam 2004.gadam.

 

4. Detalizētāks finansiālā pamatojuma aprēķins pievienots anotācijas pielikumā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Papildus jāizdara grozījumi 2002.gada 28.maija Ministru kabineta noteikumos nr.217 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem”. Grozījumu projekts tiek gatavots.

Papildus jāizdara grozījumi 2002.gada 28.maija Ministru kabineta noteikumos nr.213 “Noteikumi par valsts pārvaldes iestāžu un prokuratūras darbinieku darba samaksu”. Grozījumu projekts tiek gatavots.

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Saistošu dokumentu nav

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Saistošu dokumentu nav

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Saistošu dokumentu nav

4. Atbilstības novērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu un publikāciju

Nav

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

-

-

-

-

5. Cita informācija

-

   

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas ar Latvijas tiesnešu biedrību

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija

Latvijas tiesnešu biedrība (turpmāk LTB) uzskata, ka dažādu līmeņu tiesnešu mēneša amatalgu atšķirībai jābūt vēl izteiktākai, nekā to paredz likumprojekts. Tāpat LTB kritizē pašlaik pastāvošo tiesnešu kvalifikācijas klašu pastāvēšanu kā tādu un uzskata to par novecojušu un neatbilstošu mūsdienu pasaules praksei. LTB arī nepiekrīt likumā noteikto atsevišķo sociālo garantiju samazināšanai. Kopumā LTB neiebilst pret likumprojekta turpmāko virzību, jo atbalsta tiesnešu mēneša amatalgu paaugstināšanu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepcija uz kuras pamata ir izstrādāts šis likumprojekts ir ievietota TM mājas lapā un ar to ir varējuši iepazīties visi interesenti

4. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

 

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Komunikācijas plāns normatīvā akta ieviešanai nav izstrādāts, taču informācija par likumprojektu tiks ievietota “Latvijas vēstnesī”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Noteikumu projekts nesatur indivīda tiesības ierobežojošas normas

 

4. Cita informācija

-

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

20.05.2003 12:00

1146

V.Klušs

7505765

viesturs.kluss@tm.gov.lv

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietnieks

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

G.Kūtris

 

M.Sauļūna

 

I.Brazauska

 

V.Klušs