Teksts LP0186_0 Latvijas Republikas

Latvijas Republikas

Saeimas Prezidijam

2003.gada 28.februārī

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79. pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Pielikumā

1. Likumprojekts uz vienas lapas.

2. Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” anotācija.

 

 

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

 

Izdarīt likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15.nr.; 2001, 17.nr.; 2002, 94.nr.) šādus grozījumus:

    1. Izteikt 25.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Aģentūras darbību kontrolē Ministru kabineta iecelta padome, kuras sastāvā tiek iekļauti labklājības ministra ieteiktie pārstāvji.

(2) Aģentūras padomes priekšsēdētājs ir labklājības ministrs, kas ir valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis Aģentūrā.”

2. Izteikt VI nodaļu šādā redakcijā:

“VI nodaļa. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

24.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevumi un darbības virzieni

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – aģentūra) realizē valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā.

(2) Aģentūras darbības virzieni ir speciālo budžetu administrēšana, kā arī sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu, kas saskaņā ar tiesību aktiem nodoti aģentūras kompetencē, administrēšana.

25.pants. Aģentūras darbības finansēšana

Aģentūra tiek finansēta no speciālā budžeta īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumiem, no ziedojumiem un dāvinājumiem, no ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļiem, kā arī no pašu ieņēmumiem.”

    1. Papildināt pārejas noteikumus ar 24. un 25.punktu šādā redakcijā:

“24. Grozījumi 25.panta pirmajā un otrajā daļā ir spēkā līdz 2003.gada 31.decembrim.

25. Grozījumi VI nodaļā attiecībā uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.”

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts

sociālo apdrošināšanu”“ anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosaka, ka valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rīkotāja ir bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra”, kā arī nosaka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras organizatorisko struktūru, darbības kontroli un tās darbības finansēšanu.

Atbilstoši Publisko aģentūru likumam plānotais Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras juridiskais statuss ir valsts aģentūra, ņemot vērā sekojošus kritērijus:

1. Potenciālais klientu loks – visi Latvijas iedzīvotāji, kuriem tiek piešķirti sociālās apdrošināšanas pakalpojumi (pensijas un pabalsti), kā arī valsts sociālie pabalsti (piem., ģimenes valsts pabalsts, bērna piedzimšanas pabalsts, sociālā nodrošinājuma pabalsts).

2. Funkcijas izpildes rezultātu raksturojošie kvalitatīvie un kvantatīvie rādītāji.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras funkcijas:

  • sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu administrēšana;
  • valsts sociālo pakalpojumu administrēšana, kas saskaņā ar tiesību aktiem nodota aģentūras kompetencē.

Kvalitatīvie rādītāji:

  • klientu apmierinātības līmenis;
  • klientu informētības līmenis;
  • klientu pamatoto sūdzību skaits;
  • iespēja ātri realizēt klienta tiesības;
  • klientu datu drošība un aizsardzība;
  • pakalpojumu administrēšanas izmaksas.

Kvantatīvie rādītāji - bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” speciālais budžets 2003.gadā tiek plānots sekojošs:

- ieņēmumi Ls 13 006 673, ko veido no valsts speciālajiem budžetiem ieskaitītie līdzekļi valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu administrēšanai, dotācijas no valsts pamatbudžeta valsts sociālo pabalstu administrēšanai, kompensāciju nacisma režīma upuriem izmaksu administrēšanai

un investīcijām projekta “Labklājības sistēmas reforma” īstenošanai un aģentūras pašu ieņēmumi;

- izdevumi Ls 13 829 419, kas paredzēti darbības nodrošināšanai, ieskaitot izdevumus ilgtermiņa ieguldījumiem, saimnieciskās darbības izmaksām un aizdevuma saistību finansēšanai.

3. Vadītāja pastāvīgās rīcības darbības resursu un darbības procesa plānošanā pamatojums.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram atbilstoši Publisko aģentūru likumam, nolikumam un pārvaldes līgumam jānosaka pastāvīga rīcība darbības resursu un darbības procesa plānošanā, tai skaitā nosakot aģentūras darbības rezultātu sasniegšanai nepieciešamo darbinieku skaitu, profilu un atalgojuma līmeni, ja nepieciešams, pārvietojot līdzekļus starp izdevumu pozīcijām, nemainot likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktās apropriācijas, kā arī ieviešot jaunas uzlabotas darbības procedūras (jauno tehnoloģisko procesu), kas paredz pārmaiņas iekšējā darba organizācijā vai pārmaiņas sadarbībā ar aģentūras līgumpartneriem.

Šobrīd atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem:

- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektors pārstāv aģentūras intereses valsts un pašvaldību iestādēs, citās institūcijās un organizācijās, kā arī uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), rīkojas ar aģentūras mantu un naudas līdzekļiem, slēdz saimnieciskos, darba un citus līgumus, izsniedz pilnvaras, atver bankās norēķinu kontus un citus kontus, izdod pavēles un dod norādījumus jautājumos, kas ietilpsts viņa kompetencē un kas ir obligāti visiem aģentūras darbiniekiem, pieņem darbā un atlaiž no darba aģentūras darbiniekus, pieaicina ekspertus un nosaka to atalgojumu;

- pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora priekšlikuma ar programmas vadītāja atļauju iespējams pārvietot finansu resursus šādu budžeta izdevumu ekononomisko klasifikācijas kodu ietvaros “dotācijas iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem” un “dotācijas iedzīvotājiem”.

4. Ministrijai ir atbilstoši administratīvie resursi valsts aģentūras pārraudzības nodrošināšanai.

Labklājības ministrijas rīcībā šobrīd ir atbilstoši administratīvie resursi aģentūras pārraudzības nodrošināšanai likumā noteiktajā kārtībā, tai skaitā aģentūras darba rezultātu, resursu izlietošanas pamatotības un darbības efektivitātes izvērtēšanai un tiesiskuma kontrolei.

5. Funkciju izpildes saistība ar augsti specializētu jomu.

Aģentūras darba specifika nosaka augsti kvalificētu speciālistu piesaisti sociālās apdrošināšanas, informācijas tehnoloģiju un starptautisku projektu vadības jomā.

Pamatojums

Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma Pārejas noteikumu 1.punktu par valsts aģentūrām pārveidojamie bezpeļņas organizācijas formā valsts nodibinātie uzņēmumi reorganizējami līdz 2003.gada 31.decembrim. Šajā laikā, lai veiktu BOVAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” (turpmāk – VSAA) pārveidi, saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.16 “Kārtība, kādā valsts (pašvaldību) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) pārveidojami par valsts (pašvaldību) aģentūrām” nepieciešams izpildīt noteiktus juridiskus priekšnoteikumus.

Saskaņā ar augstāk minēto Ministru kabineta noteikumu 9.punktu, ja valsts uzņēmuma statuss ir noteikts likumā, lēmums par tā pārveidošanu par valsts aģentūru tiek pieņemts pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas likumā. Šajā gadījumā VSAA pārveide nevar tikt uzsākta pirms nav veikti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas ir obligāts priekšnoteikums jebkādas reorganizācijas darbības uzsākšanai.

Pēc šo grozījumu veikšanas labklājības ministram ir jāizveido reorganizācijas komisija, kurai jāveic noteikumu 12.punktā noteiktās funkcijas – jāizstrādā reorganizācijas plāns, jāsagatavo valsts aģentūras sākuma bilance, jāizstrādā valsts aģentūras nolikuma projekts utt. Bez tam, saskaņā ar noteikumu 8.punktu, lai valsts uzņēmumu pārveidotu par valsts aģnentūru, ministrijai nepieciešams izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par VSAA pārveidi par valsts aģentūru.

Līdz ar to šo darbu uzsākšanai nepieciešams veikt grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

2. Tiesību akta projekta būtība

 

 

No 2004.gada 1.janvāra tiek noteikta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras juridiskā statusa maiņa no bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības uz valsts aģentūru.

Tā kā līdz VSAA reorganizācijai par publisko aģentūru, t.i., līdz 01.01.2004, uz to ir attiecināmas likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” normas (spēkā no 2003.gada 1.janvāra), likumprojektā tiek regulēti arī VSAA padomes izveides un darbības pamatprincipi pārejas posmā atbilstoši iepriekš minētajā likumā noteiktajam.

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

(2003.gads)

Trīs nākamie gadi

 

 

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

papildus līdzekļi nav nepieciešami

papildus līdzekļi nav nepiecie-šami

papildus līdzekļi nav nepiecie-šami

papildus līdzekļi nav nepiecie-šami

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

papildus līdzekļi nav nepieciešami

papildus līdzekļi nav nepiecie-šami

papildus līdzekļi nav nepiecie-šami

papildus līdzekļi nav nepiecie-šami

3. Finansiālā ietekme

 

 

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras juridiskā statusa maiņu iespējams nodrošināt esošā budžeta ietvaros.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Papildus izdevumi saistībā ar juridiskā statusa maiņu tiks kompensēti, mainot pašreizējo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras organizatorisko struktūru.

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Tā kā papildus finansējums nav nepieciešams, detalizēts finansiālais pamatojums netiek pievienots.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Papildus jāizdod Ministru kabineta noteikumi par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nolikumu, pamatojoties uz Publisko aģentūru likuma 8.panta trešo daļu (līdz 2003.gada beigām).

Nepieciešams veikt grozījumus šādos tiesību aktos, lai aizstātu vārdus “valde” un “valdes priekšsēdētājs” ar vārdu “direktors”, kā arī vārdu “valsts pilnvarnieks” ar vārdu “labklājības ministrs”:

  1. 2001.gada 12.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.254 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību”;
  2. 2001.gada 12.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.235 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbības pārskatu”.

Nepieciešams atzīt par spēku zaudējušiem šādus tiesību aktus (līdz 2003.gada beigām):

1) 1997.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumi nr.436 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” statūti”;

2) 1997.gada 24.decembra Ministru kabineta rīkojums nr.659 “Par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra”“.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

   

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

       
       
       

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Likumprojekts neskar nevalstiskās organizācijas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

-

 

 

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas notikušas ar Pasaules Bankas ekspertiem.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo institūciju funkciju paplašināšana nav nepieciešama.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts negroza esošo kārtību, t.i., jebkuram indivīdam ir tiesības Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu pārsūdzēt tiesā.