I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Lai īstenotu valsts politiku būvniecības jomā atbilstoši Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajiem uzdevumiem, saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 14.janvāra sēdes protokolu Nr.3 9.§, un pamatojoties uz 2003. gada 31. janvāra Ministru kabineta rīkojumu Nr.54 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas funkciju pārdali un nodošanu Ekonomikas ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai” ir noteikts, ka Ekonomikas ministrijai no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tiek nodota būvniecības politikas izstrādes un īstenošanas funkcija. Šādu Ministru kabineta lēmumu pamatā ir sekojoši argumenti: būvniecība ir vērtējama kā nozīmīga tautsaimniecības nozare (2001.gadā tās īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā veidoja 6,2%), kuru raksturo dinamiskas izaugsmes tendences (laika periodā no 1996.gada līdz 2001.gadam nozares ražošanas apjoms vidēji gadā pieauga par 8,8%). Šai nozarei ir arī būtisks eksporta potenciāls, tomēr pēdējos gados regulāri būvniecības kopējā izlaidē imports būtiski pārsniedz eksportu. Bez tam, 2002.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās ārpus Latvijas veikto būvdarbu apjoms. 2002.gada deviņos mēnešos tas bija tikai 1,5 milj. latu, kamēr iepriekšējā gadā šajā paša periodā ārpus Latvijas veikto būvdarbu darbu apjoms bija 5 milj. latu. Būvniecības politika ir realizējama kopējā tautsaimniecības attīstības kontekstā, tādēļ atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu praksei arī Latvijas gadījumā būvniecības politikas funkcijas ir nododamas Ekonomikas ministrijai. Šīs ministrijas kompetencē jau ir tādu nozaru, kā rūpniecība un enerģētika, politikas izstrādes un īstenošanas funkcija, bez tam horizontālā līmenī tiek izstrādātas un īstenotas arī tādas būvniecībai būtiskas jomas, kā: mazo un vidējo uzņēmumu politika, kvalitātes veicināšanas politika.

2. Normatīvā akta projekta būtība

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” aizstāt ar vārdiem “Ekonomikas ministrija”.
2. Svītrot 5.panta pirmajā daļā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto”
3. Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 15.punktu, nosakot, ka līdz 2002. gada 1.martam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izsniegtās licences ir derīgas līdz licencē norādītajam derīguma termiņam.”

Nododot būvniecības politikas funkciju Ekonomikas ministrijai, šī funkcija tiks īstenota kopējā tautsaimniecības attīstības kontekstā (skatīt anotācijas 1.punktu)

3. Cita informācija  

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu   

  Būvniecības politika tiks īstenota kopējās tautsaimniecības attīstības kontekstā, tādējādi tiks radīta vide šīs nozares ražošanas apjoma vēl lielākai izaugsmei, kā arī eksporta izaugsmei. Veicamo pasākumu skaitā paredzēts pilnveidot būvmateriālu atbilstības novērtēšanas un kvalitātes normatīvus (kopš 2001.gada 30.aprīļa, kad pieņemti Ministru kabineta noteikumi par būvmateriālu atbilstības novērtēšanu, šie noteikumi joprojām nedarbojas, jo nav noteikta neviena pilnvarota atbilstības novērtēšanas institūcija, kas varētu novērtēt būvmateriālus. Bez tam, līdz šim likumdošanā nav precizētas atbilstības novērtēšanas metodikas būvmateriālu novērtēšanai). Būvmateriālu tirgus uzraudzība jau tagad ir Ekonomikas ministrijas kompetencē (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs), tādēļ, nododot Valsts būvinspekciju Ekonomikas ministrijai, tikai palielināsies būvniecības nozares uzraudzības efektivitāte. Ministrijas padotībā esošā institūcija – Latvijas Attīstības aģentūra koordinē pasākuma plāna izstrādi un īstenošanu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tai skaitā, risinot ar būvniecības nozares administratīvo šķēršļu samazināšanu saistītos jautājumus.

3. Sociālo seku izvērtējums  

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi  

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija  

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos  

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos 

3. Finansiālā ietekme 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 

6. Cita informācija 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Jāizdara grozījumi sekojošos normatīvajos aktos:

1. Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”;
2. Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnija noteikumos Nr.225 “Latvijas būvniecības padomes nolikums”
3. Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumos Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi”

2. Cita informācija 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem  

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju  

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija  

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas  

 Konsultācijas ir notikušas ar būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām, pirms Ministru kabinets pieņēma attiecīgus lēmumus 14.01.2003. un 31.01.2003. (skatīt anotācijas 1.punktu)

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)  

Ministru kabinets tomēr izšķīrās par atšķirīgu lēmumu, būvniecības politikas funkciju nododot Ekonomikas ministrijai (skatīt anotācijas 1.punktu)

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

 Sabiedrības informēšanas pasākumus pirms Ministru kabineta 14.01.2003. un 31.01.2003. lēmumu pieņemšanas veica Ministru prezidenta biedrs, kā arī īpašu uzdevumu ministrs reģionālās politikas un pašvaldību lietās. Sabiedriskās domas viedoklis dalījās (daļa iestājās par funkcijas saglabāšanu VARAM, citi- par nodošanu Ekonomikas ministrijai)

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem 

 Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas  

 Jaunas valsts institūcijas netiks radītas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

 Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo  

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Cita informācija  

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

K.Gerhards

M.Līdumniece

V.Zvejs

I.Kaļupniece