Likumprojekts

Likumprojekts

Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2002

1.pants. 2002.gada 11.septembrī Rīgā parakstītais Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmums Nr.1/2002 (turpmāk – Lēmums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Lēmums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

3.pants. Lēmums stājas spēkā tā 2.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta

Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr. 1/2002

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums (BTL) ir stājies spēkā 1997. gada 1. septembrī. Latvijas un Čehijas savstarpējā tirdzniecība notiek pamatojoties uz spēkā esošā Latvijas Republikas un Čehijas Republikas BTL 3. protokolu par preču izcelsmi un administratīvās sadarbības metodēm.

ES Komisija ir pieņēmusi lēmumu ieviest jauno konsolidēto protokola par preču izcelsmes noteikumiem versiju. Tā kā preču izcelsmes noteikumi ir neatņemama visu noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu sastāvdaļa, ir nepieciešams nomainīt arī spēkā esošā Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3. protokolu par preču izcelsmi un administratīvās sadarbības metodēm ar jauno šī protokola versiju.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Izmaiņas Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3. protokolā par preču izcelsmi tiek veiktas, lai iestrādātu iepriekšējos gados veiktos grozījumus jaunajā protokolā, kas atvieglotu lietotāju un muitas darbinieku darbu, kā arī, lai veiktu tehniskus grozījumus pārstrādes noteikumos, ņemot vērā izmaiņas Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, kas stājās spēkā no 2002. gada 1. janvāra. Sakarā ar to, likumprojekts paredz izmainīt spēkā esošos preču izcelsmes noteikumus Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3. protokolā par preču izcelsmi un administratīvās sadarbības metodēm.

Valstis, kuras nebūs ieviesušas nepieciešamos grozījumus preču izcelsmes noteikumos, tiks izslēgtas no Paneiropas kumulācijas sistēmas un zaudēs brīvu piekļūšanu ES, EBTA un Eiropas asociēto valstu tirgiem, tas nozīmē, ka, Latvijas uzņēmējiem tiks liegta brīva pieeja arī Čehijas tirgum.

3.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Pieņemot likumprojektā paredzētos grozījumus, netiks ietekmētas Latvijas ražotāju un eksportētāju tirdzniecības iespējas ar Čehiju, tikts veicināta Latvijas integrācija Eiropas brīvās tirdzniecības sistēmā, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs Latvijas eksporta attīstību. 2001. gadā Latvijas eksports uz Čehijas Republiku sastādīja 0,7 % no Latvijas kopējā eksporta.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst.latu)

Rādītāji

Kārtējais

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Likumprojek-tā paredzēto

grozījumu pieņemšanas rezultātā Lat-vijas budžets nezaudēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darījumiem.

       

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

       

3. Finansiālā ietekme

 

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

       

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

       

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

       

6.Cita informācija

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

       

IV. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Ar jaunā protokola par preču izcelsmi stāšanos spēkā zaudēs spēku 1996. gada 5. jūnijā Saeimā ar likumu pieņemtā Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3. protokols, kā arī tā grozījumi - likums “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr. 2/98 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3. protokolā””, kas Saeimā pieņemts 2000. gada 21. septembrī un likums “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr. 1/1999”, kas Saeimā pieņemts 1999. gada 16. decembrī un likums “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr. 1/2000”, kas Saeimā pieņemts 2000. gada 29. decembrī.

2. Cita informācija

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām

saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

ES Komisija ir pieņēmusi lēmumu ieviest jauno konsolidēto protokola par preču izcelsmes noteikumiem versiju. Ņemot vērā to, ka preču izcelsmes noteikumi ir neatņemama visu noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu sastāvdaļa, kā arī lai Latvija iekļautos vienotā brīvās tirdzniecības telpā, kas šobrīd apvieno 30 valstis, Latvijai ir jāveic grozījumi visos noslēgtajos BTL ar ES asociētajām un EBTA valstīm.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Likumprojektā tiek ievērotas arī saistības brīvās tirdzniecības nodrošināšanai atbilstoši Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2001. gada 23. jūlija lēmuma projektu TAXUD/1095/00 0en par grozījumiem Eiropas līguma starp Eiropas Kopienas valstīm un Latvijas Republiku 3. protokolā par preču izcelsmi.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma

(attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 
 

5.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,

sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Preču izcelsmes noteikumu piemērošanu nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā Muitas pārvalde, kas veic nepieciešamos grozījumus instrukcijās muitas dienestam.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums un jaunais BTL protokols par preču izcelsmi tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var griezties tiesā Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

 

 

27.12.2002 11:00

1003

D.Klinsone

7013139, Dace.Klinsone@em.gov.lv

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS UN ČEHIJAS REPUBLIKAS

BRĪVĀS TIRDZNIECĪBAS LĪGUMA

APVIENOTĀS KOMITEJAS

LĒMUMS Nr. 1/2002

 

 

APVIENOTĀ KOMITEJA,

 

Atsaucoties uz 1996. gada 15. aprīlī Rīgā parakstīto Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu un tā 3. protokolu par “izcelsmes produkcijas ” jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm,

 

Ievērojot to, ka:

Atzīstot, ka grozījumu, kas, gadu gaitā īstenojot diagonālo kumulāciju starp Pusēm, veikti 3. protokolā, apvienošana nodrošina pienācīgu Paneiropas kumulācijas sistēmas darbību un veicina intensīvāku savstarpēji labvēlīgu tirdzniecības attiecību attīstību un sekmē integrācijas procesu Eiropā;

 

Ņemot vērā grozījumus Harmonizētajā Sistēmā, kas stājās spēkā no 2002. gada 1. janvāra, šīs izmaiņas ir jāiestrādā 3. protokola konsolidētajā tekstā;

 

 

IR NOLĒMUSI SEKOJOŠO:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.pants

3. protokols par “izcelsmes produkcijas” jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm ir jāaizstāj ar jauno 3. protokolu un tā pielikumiem, kas ir neatņemama šī Lēmuma daļa.

 

2.pants

Šis Lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā datumā, pēc pēdējās diplomātiskās notas saņemšanas, kas apliecina tā apstiprināšanu saskaņā ar katras Puses juridiskajām prasībām.

 

 

PARAKSTĪTS Rīgā 2002. gada 11. septembrī, divos oriģināleksemplāros angļu valodā, pie kam abi teksti ir pilnīgi autentiski.

 

 

 

 

Latvijas Republikas Čehijas Republikas

vārdā vārdā

 

 

Kaspars Gerhards JiYķ Maceka

Valsts sekretārs Ministra vietnieks Ekonomikas ministrija Rūpniecības un Tirdzniecības ministrija

 

 

27.12.2002 11:05

218

D.Klinsone

7013139, Dace.Klinsone@em.gov.lv

Ekonomikas ministrs

Valsts

sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

J.Lujāns

K.Gerhards

M.Līdumniece

V.Zvejs

D.Klinsone

 

3.PROTOKOLS

(attiecas uz 17. pantu)

PAR ’’IZCELSMES PRODUKCIJAS’’ JĒDZIENA DEFINĒJUMU UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODĒM

Satura rādītājs

I nodaļa Vispārējie nosacījumi

1.pants Definīcijas

II nodaļa ‘’Izcelsmes produkcijas’’ jēdziena definējums

2.pants Vispārējās prasības

3.pants Kumulācija Čehijas Republikā

4.pants Kumulācija Latvijā

5.pants Pilnībā iegūtā produkcija

6.pants Pietiekami apstrādāta vai pārstrādāta produkcija

7.pants Nepietiekamas apstrādes vai pārstrādes operācijas

8.pants Kvalifikācijas vienība

9.pants Piederumi, rezerves daļas un instrumenti

10.pants Komplekti

11.pants Neitrālie elementi

III nodaļa Teritoriālās prasības

12.pants Teritoriālais princips

13.pants Tiešie pārvadājumi

14.pants Izstādes

IV nodaļa Muitas nodokļu atmaksāšana vai atbrīvošana no tiem

15.pants Aizliegums atmaksāt muitas nodokli vai atbrīvot no tā

V nodaļa Izcelsmes apliecinājums

16.pants Vispārīgie noteikumi

17.pants EUR.1 kustības sertifikātu izsniegšanas kārtība

18.pants Retrospektīvi izsniegtie kustības sertifikāti EUR.1

19.pants EUR.1 kustības sertifikāta dublikāta izsniegšana

20.pants Kustības sertifikāta EUR.1 izsniegšana, pamatojoties uz iepriekš izdotu vai izrakstītu izcelsmes apstiprinājumu

20.a Uzskaites dalīšana (segregācija)

21.pants Rēķina - faktūras deklarācijas izrakstīšanas nosacījumi

22.pants Atzīts eksportētājs

23.pants Izcelsmes apliecinājuma derīgums

24.pants Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

25.pants Importēšana pa daļām

26.pants Izņēmumi formālajam izcelsmes apliecinājumam

27.pants Papildus dokumenti

28.pants Izcelsmes apstiprinājuma un papildus dokumentu uzglabāšana

29.pants Atšķirības un formālas kļūdas

30.pants EIRO izteiktās summas

VI nodaļa Administratīvās sadarbības pasākumi

31.pants Savstarpējā palīdzība

32.pants Izcelsmes apstiprinājumu pārbaude

33.pants Strīdu izšķiršana

34.pants Sodi

35.pants Brīvās zonas

VII nodaļa Nobeiguma nosacījumi

36.pants Muitas apakškomiteja

37.pants Pielikumi I-IV

Pielikumu saraksts

I pielikums: Ievadpiezīmes tabulai II pielikumā

II pielikums: Apstrādes vai pārstrādes operāciju saraksts, kas veicams ar neizcelsmes materiāliem, lai ražotā produkcija varētu iegūt izcelsmes statusu

III pielikums: EUR.1 kustības sertifikāta paraugs un pieteikuma iesniegšana EUR.1 kustības sertifikāta saņemšanai

IV pielikums: Rēķina – faktūras deklarācijas teksts

Apvienotā Deklarācija

Apvienotā Deklarācija par izmaiņu izcelsmes noteikumos pārskatīšanu Harmonizētās Sistēmas grozījumu rezultātā.

 

 

I NODAĻA

VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI

1.pants

Definīcijas

 

Šī Protokola izpratnē:

  1. "ražošana" nozīmē jebkāda veida apstrādi vai pārstrādi, tajā skaitā salikšanu vai specifiskas operācijas;
  2. "materiāls" nozīmē jebkādu sastāvdaļu, izejvielu, komponentu vai daļu u.tml., kura tiek izmantota produkcijas ražošanai;
  3. "produkcija" nozīmē produkciju, kas tiek ražota, pat ja tā ir paredzēta vēlākai izmantošanai citās ražošanas operācijās;
  4. "preces" nozīmē gan materiālus, gan produkciju;
  5. "muitas vērtība" nozīmē vērtību, kas noteikta saskaņā ar Līguma par 1994.gada Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību VII. panta ieviešanu (PTO Līgums par Muitas Novērtējumu);
  6. "ex-works cena" nozīmē produkcijas rūpnīcas cenu, kas samaksāta ražotājam Pusēs, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde; ar noteikumu, ka dotajā cenā ietilpst visu izmantoto materiālu vērtība, atņemot visus iekšējos nodokļus, kuri ir vai var tikt atmaksāti, kad iegūtā produkcija tiek eksportēta;
  7. "materiālu vērtība" nozīmē izmantoto neizcelsmes materiālu muitas vērtību importēšanas brīdī vai, ja tā nav zināma vai nevar tikt noskaidrota, tad pirmā noskaidrotā tirgus cena, kas samaksāta par materiāliem kādā no Pusēm;
  8. "izcelsmes materiālu vērtība" nozīmē (g) punktā minētu materiālu vērtību, kas piemērojama mutatis mutandis;
  9. “pievienotā vērtība” ir ex-works cena mīnus katra iestrādātā materiāla muitas vērtība, kura izcelsmes vieta ir citas valstis, kas minētas 3. un 4. pantos, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai nav nosakāma – pirmā pārbaudāmā cena, kas samaksāta par materiāliem kādā no Pusēm;
  10. "grupas" un "preču pozīcijas" nozīmē grupas un preču pozīcijas (četru ciparu kodus), kurus lieto nomenklatūrā, kas veido Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kas šajā Protokolā ir minēta kā "Harmonizētā sistēma" vai "HS";
  11. "klasificēts" attiecas uz produkcijas vai materiāla klasifikāciju attiecīgajā pozīcijā;
  12. "sūtījums" nozīmē produkciju, kas visa tiek vienlaicīgi sūtīta no viena eksportētāja vienam kravas saņēmējam, vai kuras pārvadājumu no eksportētāja pie kravas saņēmēja noformē ar vienu un to pašu transporta dokumentu vai, ja tāda nav, tad ar vienu un to pašu rēķinu;
  13. “teritorijas’’ ietver teritoriālos ūdeņus.

II NODAĻA

"IZCELSMES PRODUKCIJAS" JĒDZIENA DEFINĒJUMS

2. pants

Vispārējās prasības

1. Šī Līguma izpildes nolūkā sekojoša produkcija tiks uzskatīta par Puses izcelsmes produkciju:

  1. produkcija, kas pilnībā iegūta kādas Puses valstī kā noteikts 5. pantā;
  2. produkcija, kas iegūta kādā Pusē un satur materiālus, kuri nav pilnībā tur iegūti, nodrošinot, ka minētie materiāli ir izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi Pusēs, kā tas ir noteikts 6. pantā.

3. pants

Kumulācija Čehijas Republikā

  1. Produkcija, neietekmējot 2.pantā minēto, tiek uzskatīta par Čehijas Republikas izcelsmes produkciju, ja tā tur tiek arī iegūta un satur materiālus, kuru izcelsmes valstis ir Bulgārija, Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu), Čehijas Republika, Igaunija, Eiropas Kopiena Ungārija, Islande, Lietuva, Latvija, Norvēģija, Polija, Rumānija, Slovēnija, Slovākijas Republika, vai Turcija saskaņā ar Protokola noteikumiem par preču izcelsmi, kas pievienoti attiecīgajiem Līgumiem starp Čehijas Republiku un katru no minētajām valstīm, nodrošinot, ka tās apstrāde vai pārstrāde Čehijas Republikā pārsniedz 7. pantā minēto. Nav nepieciešams, lai šie materiāli būtu izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.
  2. Tur, kur Čehijas Republikā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7.pantā minētās operācijas, iegūtā produkcija tiek uzskatīta par Čehijas Republikas izcelsmes produkciju tikai, kad pievienotā vērtība ir lielāka par izmantoto materiālu vērtību, kuru izcelsmes valsts ir jebkura no 1. daļā minētām valstīm. Pretējā gadījumā iegūtā produkcija tiek uzskatīta par radītu tajā valstī, kur ir visaugstākā to izcelsmes materiālu vērtība, kas izmantoti ražošanā Čehijas Republikā.
  3. Produkcija, kuras izcelsmes valsts ir kāda no 1. daļā minētajām valstīm, kas netiek nekādā veidā apstrādāta vai pārstrādāta Čehijas Republikā, saglabā savu izcelsmi, ja tiek eksportēta uz kādu no šīm valstīm.
  4. Šajā pantā minētā kumulācija tiek attiecināta tikai uz tiem materiāliem un produkciju, kas ieguvuši izcelsmes statusu tikai šim Protokolam identisku izcelsmes noteikumu piemērošanas ceļā.

4. pants

Kumulācija Latvijā

  1. Produkcija, neietekmējot 2.pantā minēto, tiek uzskatīta par Latvijas izcelsmes produkciju, ja tā tur tiek arī iegūta un satur materiālus, kuru izcelsmes valstis ir Bulgārija, Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu), Čehijas Republika, Igaunija, Eiropas Kopiena Ungārija, Islande, Lietuva, Latvija, Norvēģija, Polija, Rumānija, Slovēnija, Slovākijas Republika, vai Turcija saskaņā ar Protokola noteikumiem par preču izcelsmi, kas pievienoti attiecīgajiem Līgumiem starp Latviju un katru no minētajām valstīm, nodrošinot, ka tās apstrāde vai pārstrāde Latvijā pārsniedz 7. pantā minēto. Nav nepieciešams, lai šie materiāli būtu izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.
  2. Tur, kur Latvijā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7.pantā minētās operācijas, iegūtā produkcija tiek uzskatīta par Latvijas izcelsmes produkciju, taču tikai tur, kur pievienotā vērtība ir lielāka par izmantoto materiālu vērtību, kuru izcelsmes valsts ir jebkura no 1.daļā minētām valstīm. Pretējā gadījumā iegūtā produkcija tiek uzskatīta par radītu tajā valstī, kur ir visaugstākā to izcelsmes materiālu vērtība, kas izmantoti ražošanā Latvijā.
  3. Produkcija, kuras izcelsmes valsts ir kāda no 1. daļā minētām valstīm, kas netiek nekādā veidā apstrādāta vai pārstrādāta Latvijā, saglabā savu izcelsmi, ja tiek eksportēta uz kādu no šīm valstīm.
  4. Šajā pantā minētā kumulācija tiek attiecināta tikai uz tiem materiāliem un produkciju, kas ieguvuši izcelsmes statusu tikai šim Protokolam identisku izcelsmes noteikumu piemērošanas ceļā.

5. pants

Pilnībā iegūtā produkcija

  1. Sekojošais tiek uzskatīts par pilnībā iegūtu kādas Puses valstī:

  1. minerāli, kas iegūti no to augsnes vai jūras dzīlēm;
  2. tur novākta d ārzeņu produkcija;
  3. dzīvi dzīvnieki, tur dzimuši un auguši;
  4. produkcija, kas iegūta no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem;
  5. tur medībās vai makšķerējot iegūtā produkcija;
  6. jūras zvejas produkcija, vai cita produkcija, ko jūrā ārpus Pušu teritoriālajiem ūdeņiem, iegūst to kuģi;
  7. produkcija, kas ražota uz to pārstrādes kuģiem tikai no produkcijas, kas minēta (f) punktā;
  8. tur savākti lietoti izstrādājumi, kas der tikai izejmateriālu iegūšanai, tai skaitā lietotas riepas, kuras der tikai atjaunošanai vai kā atkritumi;
  9. atkritumi un lūžņi, kas radušies ražošanas procesā, kas tur veikts;
  10. produkcija, kas iegūta no jūras dzīlēm vai dzīlēm ārpus to teritoriālajiem ūdeņiem, ar noteikumu, ka tām vienīgajām ir tiesības izstrādāt šo jūras dibenu un dzīles zem tā;
  11. preces, kas ražotas no produkcijas, kas minēta punktos no (a) līdz (j).

2. Jēdzieni "to kuģi" un "to pārstrādes kuģi" 1.(f) un (g) punktos tiek attiecināti tikai uz kuģiem un pārstrādes kuģiem:

  1. kuri ir reģistrēti vai uzskaitīti kādas Puses valstī;
  2. kuri kuģo zem kādas Puses karoga;
  3. kuri vismaz 50 procentu apmērā pieder tās Puses pilsoņiem vai uzņēmumam, kura galvenā mītne ir vienā no šīm valstīm, vai kura vadītājs/a vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padome un šādu padomju locekļu vairākums ir tās Puses pilsoņi, un kurā, turklāt, līgumsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā, vismaz puse kapitāla pieder šai valstij, tās valdības iestādēm vai pilsoņiem;
  4. kuru kapteinis un virsnieki ir attiecīgās Puse valsts pilsoņi, un
  5. uz kuriem vismaz 75 procenti apkalpes ir attiecīgās Puses valsts pilsoņi.

6.pants

Pietiekami apstrādāta vai pārstrādāta produkcija

  1. 2. panta nolūkos produkcija, kas nav pilnībā iegūta, tiek uzskatīta par tur pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu, ja tā atbilst šī Protokola II Pielikuma nosacījumiem.
  2. Augstākminētie nosacījumi nosaka visu šī Līguma produkcijas grupu, apstrādi vai pārstrādi, kas jāveic ar neizcelsmes materiāliem, kuri tiek izmantoti produkcijas ražošanā un tikai attiecībā uz šādiem materiāliem. Tādēļ, ja produkcija, kas ieguvusi izcelsmes statusu izpildot visus šai produkcijai piemērojamos nosacījumus, tiek izmantota citas produkcijas ražošanā, uz produkciju, kurā ietverta iepriekšminētā produkcija, šie nosacījumi neattiecas un netiek ņemti vērā tie neizcelsmes materiāli, kas var tikt lietoti tās ražošanā.

  3. Neraugoties uz 1.daļas nosacījumiem, neizcelsmes materiāli, kas saskaņā ar šai produkcijai piemērojamo nosacījumu sarakstu nedrīkst tikt lietoti produkcijas ražošanā, tomēr var tikt izmantoti ar noteikumu, ka:
    1. to kopējā vērtība nepārsniedz 10 procentus no produkcijas ex-works cenas;
    2. ja sarakstā dotās neizcelsmes materiālu maksimālās procentuālās vērtības netiek pārsniegtas, piemērojot šīs daļas nosacījumus.

Šis punkts neattiecas uz produktiem, kas minēti Harmonizētās Sistēmas 50. līdz 63. grupās.

3. 1. un 2. daļa tiek piemērota saskaņā ar 7.panta nosacījumiem.

7. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

  1. Neietekmējot 2.daļu, sekojošās operācijas tiks uzskatītas par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai noteiktu izcelsmes preču statusu, neņemot vērā to, vai tiek izpildītas 6.panta prasības:

  1. operācijas, kas nodrošina preču saglabāšanu labā stāvoklī, transportēšanas un uzglabāšanas laikā;
  2. iepakojuma izjaukšana un salikšana;
  3. mazgāšana, tīrīšana, putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu noņemšana;
  4. tekstilpreču gludināšana vai presēšana;
  5. vienkāršas krāsošanas un pulēšanas operācijas;
  6. graudu un rīsu lobīšana, daļēja vai kopēja balināšana, pulēšana un glazēšana;
  7. cukura krāsošanas vai cukura graudu veidošanas operācijas;
  8. augļu, riekstu un dārzeņu lobīšana, kauliņu izņemšana un mizošana;
  9. beršana, vienkārša malšana vai vienkārša sagriešana;
  10. sijāšana, kārtošana, klasificēšana, šķirošana, salikšana (ieskaitot preču komplektēšanu);
  11. vienkārša iepildīšana pudelēs, metāla kārbās, kolbās, ielikšana maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana kartēm vai kartonam un visas pārējās vienkāršās iepakošanas darbības;
  12. preču zīmju, etiķešu, logo un citu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz precēm vai to iepakojumiem;
  13. vienkārša atšķirīgu vai neatšķirīgu veidu produktu sajaukšana;
  14. preču daļu vienkārša salikšana gatavas preces izgatavošanai vai preču izjaukšana pa daļām;

(o) divu vai vairāku no (a) līdz (n) punktos minēto operāciju apvienojums;

(p) dzīvnieku kaušana.

2. Visas operācijas, kas tika veiktas ar konkrēto preci Pusēs, tiek uzskatītas par kopumu, nosakot vai šīs preces veiktā apstrāde vai pārstrāde ir jāuzskata par nepietiekamu 1.daļas izpratnē.

8. pants

Kvalifikācijas vienība

1. Par kvalifikācijas vienību šī Protokola noteikumu lietošanas aspektā tiek uzskatīta attiecīgā produkcija, kura tiek atzīta par pamata vienību, nosakot klasifikāciju ar Harmonizētās Sistēmas nomenklatūras palīdzību.

Tādējādi:

  1. kad produkcija, kas sastāv no izstrādājumu grupas vai komplekta, tiek klasificēta Harmonizētā Sistēmā kā viena grupa, tad viss kopums veido vienu kvalifikācijas vienību;
  2. kad sūtījums sastāv no vairākiem identiskiem produktiem, kurus klasificē vienā un tajā pašā Harmonizētās Sistēmas grupā, katrs šāds produkts ir jāuztver atsevišķi, lietojot šī Protokola nosacījumus.

2. Tur, kur saskaņā ar Harmonizētās Sistēmas 5. vispārīgo noteikumu, iepakojums klasifikācijas nolūkos tiek iekļauts produkcijā, tam jābūt tāpat iekļautam arī izcelsmes noteikšanas nolūkos.

9. pants

Piederumi, rezerves daļas un instrumenti

Piederumi, rezerves daļas un instrumenti, kurus nosūta ar iekārtu, mašīnu, aparātu vai transporta līdzekli un kuri ir to parastās komplektācijas daļa un ir iekļauti to cenā vai kuri netiek pieprasīti apmaksai ar atsevišķu rēķinu, šajā gadījumā tiek uzskatīti par vienu veselumu ar atbilstošo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transporta līdzekli.

10. pants

Komplekti

Komplekti, pēc Harmonizētās sistēmas 3. vispārīgā noteikuma definīcijas, tiek uzskatīti par izcelsmes komplektiem, ja katra tos veidojošā sastāvdaļa ir izcelsmes produkcija. Tomēr, ja komplekts sastāv no izcelsmes un neizcelsmes produkcijas, tas kopumā tiek atzīts par izcelsmes produkciju, nodrošinot, ka neizcelsmes produkcijas vērtība nepārsniedz 15 procentus no komplekta ex-works cenas.

11. pants

Neitrālie elementi

Lai noteiktu, vai produkcijai ir izcelsme, nav nepieciešams noteikt sekojošo elementu izcelsmi, kas var būt izmantoti šīs produkcijas ražošanā:

(a) enerģija un degviela;

(b) aprīkojums un iekārtas;

(c) mašīnas un instrumenti;

(d) preces, kas neietilpst un nav paredzētas iekļaušanai produkcijas galīgajā komplektā.

III NODAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

12. pants

Teritoriālais princips

  1. II nodaļā minētos nosacījumus attiecībā uz izcelsmes statusa iegūšanu Pušu teritorijās ir jāpilda nepārtraukti, izņemot gadījumus, kas atrunāti 3.un 4. pantā, kā arī šī panta 3.daļā.
  2. Izņemot 3.un 4.pantā minētos gadījumus, ja izcelsmes preces, kas ir eksportētas no vienas Puses uz otru, tiek atsūtītas atpakaļ, tās uzskata par neizcelsmes precēm, ja vien muitas iestādēm nevar pierādīt, ka:

  1. atpakaļ atsūtītās preces ir tās pašas preces, kuras tika eksportētas, un
  2. tās nav apstrādātas ne ar kādām operācijām, izņemot tām, kas nepieciešamas to saglabāšanai labā stāvoklī tajā valstī vai eksporta laikā.

3. Apstrāde vai pārstrāde, kas veikta ārpus Pusēm ar materiāliem, kas eksportēti no Pušu valstīm un pēc tam atkārtoti importēti šajās valstīs, neietekmē izcelsmes statusa ieguvi saskaņā ar II nodaļā minētiem nosacījumiem, ar nosacījumu, ka:

  1. minētie materiāli ir pilnībā iegūti Pusēs vai ir izgājuši apstrādi vai pārstrādi, kas ir plašāka par 7.pantā minētajām operācijām pirms to eksporta, un
  2. ir iespējams pārliecinoši nodemonstrēt muitas iestādēm, ka

    1. reimportētās preces ir iegūtas apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus, un
    2. kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Pusēm, piemērojot šī panta nosacījumus, nepārsniedz 10 procentus no gala produkta ex-works cenas, kuram tiek pieprasīts izcelsmes statuss.

4. 3.daļas nolūkos, II nodaļas noteikumi izcelsmes statusa iegūšanai netiek attiecināti uz apstrādi vai pārstrādi, kas notiek ārpus Pusēm. Tomēr tur, kur tiek attiecināts II Pielikuma sarakstā minētais noteikums par maksimālās vērtības noteikšanu visiem izmantotajiem neizcelsmes materiāliem, lai identificētu izcelsmes statusu beigu produktam, kopējā neizcelsmes materiālu vērtība, kas izmatoti attiecīgās Puses teritorijā, ņemta kopā ar kopējo pievienoto vērtību, kas iegūta ārpus Pusēm, saskaņā ar šī panta nosacījumiem, nepārsniedz tur minētos procentus.

5. 3. un 4.daļas lietošanas nolūkā, ar “kopējo pievienoto vērtību” saprot visas izmaksas, kas rodas ārpus Pusēm, ieskaitot tur iestrādāto materiālu vērtību.

6. 3. un 4.daļas noteikumi netiek attiecināti uz produkciju, kas neapmierina II Pielikuma sarakstā minētos nosacījumus vai arī, kuru var uzskatīt par pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu tikai, ja tiek piemērotas 6. (2) pantā minētās vispārējās vērtības.

7. 3. un 4.daļas noteikumi neattiecas uz produktiem, kas pieder pie Harmonizētās Sistēmas 50-63 grupām.

8. Jebkura tāda veida apstrāde vai pārstrāde, kas minēta šī panta noteikumos un notiek ārpus Pušu valstīm, tiek veikta saskaņā ar vienošanos par ārējo apstrādi vai līdzīgiem principiem.

13. pants

Tiešie pārvadājumi

1. Priekšrocības, kuras sniedz šis Līgums, tiek attiecinātas tikai uz produkciju, kas atbilst šī Protokola noteikumiem, un kura tiek pārvadāta starp Pusēm tieši vai caur citu valstu teritorijām, kuras ir minētas 3.un 4. pantā. Tomēr, produkcija, kas veido vienotu, nedalītu sūtījumu, var tikt pārvadāta caur citu teritoriju ar, ja tas nepieciešams, pārkraušanu vai pagaidu uzglabāšanu šajā teritorijā, nodrošinot, ka preces paliek tranzīta valsts muitas iestāžu uzraudzībā vai uzglabāšanā un ka ar tām netiks veiktas citas operācijas, kā tikai izkraušana, pārkraušana vai jebkura cita operācija, kas preces saglabā labā stāvoklī.

Izcelsmes produkcija var tikt transportēta pa cauruļvadiem cauri teritorijai, kura nav Pušu teritorija.

2. Kā pierādījums tam, ka 1. daļas nosacījumi ir izpildīti, importējošās valsts muitas iestādēm jāuzrāda:

  1. vienotu kravas pavadzīmi, kurā uzrādīts ceļš no eksportējošās valsts caur tranzīta valsti; vai

(b) tranzīta valsts muitas iestāžu izsniegts sertifikāts:

(i) dodot produkcijas precīzu aprakstu;

(ii) norādot produkcijas izkraušanas un pārkraušanas datumus un, ja iespējams, izmantoto kuģu vai citu transporta līdzekļu nosaukumus; un

(iii) apliecinājums par apstākļiem, kādos produkcija atradās tranzīta valstī; vai

(c) augšminētajam iztrūkstot, jebkādus citus pamatojošus dokumentus.

14. pants

Izstādes

  1. Izcelsmes produkcija, kura sūtīta izstādei trešajā valstī, citā kā norādīts 3.un 4. pantā un, kas pēc izstādes ir pārdota importēšanai uz kādu Puses valsti, importējot iegūst priekšrocības no šī Līguma noteikumiem ar nosacījumu, ka muitas iestāžu prasību apmierināšanai tiek uzrādīts, ka:
    1. eksportētājs ir nosūtījis šo produkciju no Puses valsts uz valsti, kurā ir notikusi izstāde un ir to tur izstādījis;
    2. produkcija ir tikusi pārdota vai eksportētājs citādi nodevis to kādas Puses personai;
    3. produkcija ir tikusi nosūtīta izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes no valsts, kurā tā tika sūtīta uz izstādi; un
    4. produkcija, kopš tā nosūtīta uz izstādi, nav lietota nekādiem nolūkiem, izņemot demonstrēšanu izstādē.

  2. Izcelsmes apliecinājumam jābūt izsniegtam un izrakstītam saskaņā ar V nodaļas nosacījumiem un iesniegtam importējošās valsts muitas iestādēm parastajā veidā. Tajā jābūt minētam izstādes nosaukumam un adresei. Kur nepieciešams, var tikt pieprasīti papildus pierādījumu dokumenti par apstākļiem, kādos produkcija tika izstādīta.
  3. 1.daļas noteikumi jāattiecina uz jebkurām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgām sabiedriskām izrādēm vai demonstrējumiem, kuri netiek organizēti privātiem mērķiem veikalos vai darījumu telpās ar nolūku pārdot ārzemju produkciju un kuru laikā produkcija paliek muitas kontrolē.

IV NODAĻA

MUITAS NODEVU ATMAKSĀŠANA VAI

ATBRĪVOŠANA NO TĀM

15. pants

Aizliegums atmaksāt muitas nodokli vai atbrīvot no tā

  1. Par neizcelsmes materiāliem, kuri tiek izmantoti Puses vai kādas no 3.un 4. pantā minētās valsts izcelsmes produkcijas ražošanā un kurai ir izdots vai izrakstīts izcelsmes apstiprinājums saskaņā ar V nodaļas nosacījumiem, nav atļauts atmaksāt muitas nodokli vai atbrīvot no tā šādas Puses valstī.
  2. 1.daļas aizliegums attiecas uz jebkuru atlīdzināšanas, atlaišanas vai nemaksāšanas kārtību, daļēju vai pilnīgu, muitas nodokļiem un maksājumiem ar līdzvērtīgu efektu, kas tiek pielietoti Puses valstī attiecībā uz materiāliem, kas tiek izmantoti ražošanā, ja šāda atlīdzināšanas, atlaišanas vai nemaksāšanas kārtība tiek attiecināta, teorētiski vai faktiski, tad, kad produkcija, kas iegūta no iepriekšminētajiem materiāliem, tiek eksportēta un netiek attiecināta, kad tā tiek atgriezta iekšējai lietošanai šajā valstī.
  3. Produkcijas, kurai izdots izcelsmes apstiprinājums, eksportētājam ir jābūt gatavam jebkurā brīdī pēc muitas iestāžu pieprasījuma iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas apstiprina, ka nav saņemts atlīdzinājums attiecībā uz neizcelsmes materiāliem, kas izmantoti attiecīgās produkcijas ražošanā un ka visi muitas nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu, kas attiecināmi uz šādiem materiāliem ir faktiski nomaksāti.
  4. 1. līdz 3. daļas nosacījumi attiecas arī uz iepakojumu 8. (2) panta skaidrojumā, piederumiem, rezerves daļām un instrumentiem 9. panta skaidrojumā un komplektiem 10. panta skaidrojumā, ja tiem nav izcelsmes.
  5. 1.līdz 4. daļas nosacījumi attiecas tikai uz tāda veida materiāliem, uz kuriem šis Līgums attiecas. Turklāt, tas nenoliedz eksporta kompensācijas sistēmas pielietojumu lauksaimniecības produkcijai, kas tiek attiecināta uz eksportu saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

V NODAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

16. pants

Vispārējās prasības

  1. Vienas Puses izcelsmes produkcija, importējot to otras Puses valstī, gūst labumu no šī Līguma, iesniedzot:

  1. kustības sertifikātu EUR.1, kura paraugs dots III Pielikumā; vai
  2. 21.(1) pantā konkretizētajos gadījumos, deklarāciju, (turpmāk tekstā “deklarācija uz rēķina-faktūras”), ko iesniedz eksportētājs uz rēķina-faktūras, preču piegādes pavadzīmes vai jebkura cita komerciāla dokumenta un kas pietiekami detalizēti apraksta attiecīgo produkciju, lai to varētu identificēt. Rēķina –faktūras deklarācijas teksts atspoguļots IV pielikumā.

  1. Neievērojot 1.daļas nosacījumus, izcelsmes produkcija šī Protokola izpratnē 26. pantā konkretizētajos gadījumos, gūst labumu no šī Līguma bez nepieciešamības iesniegt kādu no augstākminētajiem dokumentiem.

 

17. pants

EUR.1 kustības sertifikāta izsniegšanas kārtība

  1. EUR.1 kustības sertifikātu izsniedz eksportētājas valsts muitas iestādes, pamatojoties uz eksportētāja vai eksportētāja atbildībā esošā pilnvarotā pārstāvja rakstisku iesniegumu.
  2. Šim nolūkam eksportētājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim jāaizpilda gan EUR.1 kustības sertifikāts, gan iesnieguma veidlapa, kuru paraugi doti III pielikumā. Šīm veidlapām jābūt aizpildītām vienā no Pušu valodām vai angļu, franču, vācu valodās un saskaņā ar eksportējošās valsts nacionālo normatīvo aktu nosacījumiem. Ja tās tiek aizpildītas ar roku, tās jāaizpilda ar tinti un drukātiem burtiem. Produkcijas apraksts jādod šim nolūkam paredzētajā rūtiņā, neatstājot nevienu brīvu līniju. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, zem apraksta pēdējās rindas jānovelk horizontāla svītra, svītrojot tukšo laukumu.
  3. Eksportētājam, kurš ir griezies pēc EUR.1 sertifikāta izsniegšanas, jebkurā laikā pēc eksportētājas valsts muitas iestāžu pieprasījuma, kurās EUR.1 kustības sertifikāts tiek izsniegts, jābūt gatavam iesniegt visus atbilstošus dokumentus, kuri apliecinātu attiecīgās produkcijas izcelsmes statusu, kā arī šī Protokola citu prasību izpildi.
  4. Puses muitas iestādes izsniedz kustības sertifikātu EUR.1, ja attiecīgā produkcija var tikt uzskatīta par Puses valsts vai kādas no 3.un 4. pantā minēto valstu izcelsmes produkciju un tā atbilst pārējām šī Protokola prasībām.
  5. Kustības sertifikātu EUR.1 izsniedzošā muitas iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai pārbaudītu produkcijas izcelsmes statusu un šī Protokola pārējo prasību izpildi. Šim nolūkam tai ir tiesības pieprasīt jebkurus pierādījumus un veikt jebkuru eksportētāja uzskaites inspekciju vai jebkādu citu pārbaudi, kuru tā uzskata par derīgu. Tāpat tās pārliecinās, ka 2. daļā minētās veidlapas tiek pienācīgi aizpildītas. Jo sevišķi tās pārbauda, vai ailes, kas domātas produkcijas aprakstam, tiek aizpildītas tā, lai izslēgtu jebkuru iespēju tās papildināt viltošanas nolūkos.
  6. Kustības sertifikāta EUR.1 izdošanas datums tiek uzrādīts sertifikāta 11. ailē.
  7. EUR.1 kustības sertifikātu izsniedz muitas iestādes un tam jābūt pieejamam eksportētājam, tiklīdz notiek vai ir nodrošināta faktiskā eksportēšana.

18. pants

Retrospektīvi izsniegtie kustības sertifikāti EUR.1

  1. Neievērojot 17.(7) panta nosacījumus, EUR.1 kustības sertifikāti var izņēmuma veidā tikt izsniegti pēc produkcijas eksporta, ja:

  1. tie netika izsniegti eksportēšanas laikā, kļūdu vai netīšas nolaidības vai īpašu apstākļu dēļ; vai
  2. muitas iestādēm tiek pierādīts, ka EUR.1 kustības sertifikāts ticis izsniegts, bet tehnisku iemeslu dēļ nav akceptēts importēšanai.

  1. 1.daļas izpildes nodrošināšanai eksportētājam šajā iesniegumā ir jāuzrāda produkcijas, uz kuru attiecas EUR.1 kustības sertifikāts, eksportēšanas vieta un datums un jānorāda savas prasības iemesli.
  2. Muitas iestādes var izsniegt EUR.1. kustības sertifikātu retrospektīvi tikai pēc pārbaudes, vai eksportētāja iesniegumā sniegtā informācija atbilst norādītajiem datiem.
  3. Retrospektīvi izsniegtajiem EUR.1 kustības sertifikātiem jābūt apstiprinātiem ar vienu no sekojošām frāzēm:
  4. CZ "VYSTAVENO DODATEČN