2002.gada 27.decembrī Noteikumi Nr.564
Rīgā (prot. Nr.60 44.§)
Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā
Izdoti Latvijas Republikas
Satversmes 81.panta kārtībā
1. Izdarīt Teritorijas plānošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 13.nr.) šādus grozījumus:
1.1. svītrot 6.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus "nacionālo vai";
1.2. svītrot 7.panta pirmās daļas 2.punktu;
1.3. svītrot 7.panta piektās daļas 6.punktā vārdus "nacionālās vai";
1.4. svītrot pārejas noteikumu 2.punkta 2.apakšpunktu un 4.punktu;
1.5. papildināt pārejas noteikumus ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
"2.1 Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā divpadsmit mēnešus piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi Nr.423 "Noteikumi par teritorijas plānojumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.";
1.6. aizstāt pārejas noteikumu 3.punktā skaitli un vārdu "2003.gada" ar skaitli un vārdu "2004.gada".
2. Noteikumu 1.5.apakšpunkts piemērojams ar 2002.gada 26.decembri.
Ministru prezidents E.Repše
Īpašu uzdevumu ministrs
reģionālās attīstības un
pašvaldību lietās I.Gaters
Normatīvā akta projekta
Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|||||
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Teritorijas plānošanas likums pieņemts 2002.gada 22.maijā un ir spēkā no 2002.gada 26.jūnija. Ar Reģionālās attīstības likuma 6.panta otrās daļas deleģējumu 2002.gada 26.novembrī stājās spēkā MK noteikumi Nr.515 Nacionālā plānojuma noteikumi, kuri nosaka nacionālā plānojuma sastāvdaļas, tajā skaitā arī saistošās daļas un tādēļ likumā ir svītrojama norma, kura paredz, ka Ministru kabinetam ir jānosaka nacionālā plānojuma saistošās daļas. Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma pārejas noteikumu 2.punkta 2.apakšpunktu, līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus, ir spēkā Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi Nr.423 "Noteikumi par teritorijas plānojumiem". Ministru kabineta 2002.gada 24.oktobra rīkojums Nr.598 Par atbildīgo ministriju noteikšanu Teritorijas plānošanas likumā minēto funkciju veikšanai nosaka funkciju sadalījumu teritorijas plānošanā - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atbildīga par teritorijas plānošanu vietējo pašvaldību līmenī, savukārt, Finansu ministrija ir atbildīga par teritorijas plānošanu nacionālajā, plānošanas reģionu un rajona pašvaldību līmenī. Ievērojot Saeimas uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabinetam šā gada 7.novembra sēdē, ir izveidots īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās amats. Tā kā īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās funkcijas tika definētas tikai 02.11.2002. ar MK rīkojumu Nr.660 Par institūciju nodošanu īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās padotībā, kā arī šobrīd tiek precizētas jaunveidojamās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un patreizējās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas funkcijas attiecībā uz teritorijas plānošanu vietējo pašvaldību līmenī, nav iespējama vienotu Ministru kabineta noteikumu projekta par teritorijas plānojumiem plānošanas reģionu, rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību līmenī izstrāde, kura izstrādes termiņš saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma pārejas noteikumu 2.punkta 2.apakšpunktu pašlaik ir 2002.gada 26.decembris. Savukārt, pašlaik piemērojamie Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi Nr.423 Noteikumi par teritorijas plānojumiem nosaka visu līmeņu teritorijas plānojumu izstrādāšanas, saskaņošanas, spēkā stāšanās, apturēšanas, grozīšanas, sabiedriskās apspriešanas un ievērošanas pārraudzības kārtību un tādēļ nebūtu pieļaujama situācija, ka valstī nebūtu spēkā esoša normatīvā akta, kas regulētu plānošanas reģionu, rajonu pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādi. Ievērojot minēto, ir jāpagarina spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu Nr.423 Noteikumi par teritorijas plānošanu piemērošanas termiņš. Likuma pārejas noteikumos noteiktie termiņi par visu līmeņu plānojumu izstrādi un to saskaņošanu ar atbildīgo ministriju ir nereāli, jo teritorijas plānošana labvēlīgos apstākļos (ir pieejams karšu materiāls, ir speciālisti, speciālās iekārtas un programmnodrošinājums) ilgst ilgāk par gadu mazākās pilsētās, novados un pagastos, bet ilgāk par diviem gadiem lielpilsētās, rajonos un plānošanas reģionos. Ņemot vērā likumā noteikto termiņu plānošanas procesa laikā nāksies atteikties no sabiedrības līdzdalības un plānojumu sabiedriskās apspriešanas, kā arī 2003. gada valsts budžetā jāparedz palielināt mērķdotāciju teritorijas plānošanai līdz 7 460 000 latiem. Līdz ar to, lai nodrošinātu kvalitatīvu plānojumu izstrādi likuma Pārejas noteikumi 3.punktā minētais termiņš 2003.gada 31.decembris ir jāpagarina un jānosaka uz 2004.gada 31.decembri, bet Pārejas noteikumu 4.punktu jāsvītro, jo plānojumu saskaņošanas procedūra tiks atrunāta MK noteikumos par teritorijas plānojumiem. Papildus ir nepieciešams redakcionāli precizēt atsevišķas Teritorijas plānošanas likuma normas, izslēdzot no 6.panta pirmās un otrās daļas, un 7.panta piektās daļas 6.punkta vārdus nacionālās vai, atbilstoši Reģionālās attīstības likuma grozījumiem, kas akceptēti Saeimā 1.lasījumā. Ievērojot iepriekš minēto, nepieciešama normatīvā akta projekta pieņemšana Saeimas sesiju starplaikā, piemērojot Satversmes 81.pantu. |
||||
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Normatīvais akts paredz, ka tiks pagarināts Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumu Nr.423 Noteikumi par teritorijas plānojumiem piemērošanas termiņš no sešiem mēnešiem uz divpadsmit mēnešiem, kā arī ir redakcionāli precizēta Teritorijas plānošanas likuma 6.panta pirmā un otrā daļa, un 7.panta piektās daļas 6.punkts, izslēdzot vārdus nacionālās vai. Normatīvais akts paredz, ka tiks svītrots deleģējums Ministru kabinetam noteikt nacionālā plānojuma saistošās daļas. Tāpat arī normatīvais akts paredz, ka tiks pagarināts visu līmeņu teritorijas plānojumu izstrādes termiņš par vienu gadu, kā arī svītrota norma par visu līmeņu plānojumu saskaņošanu ar atbildīgo ministriju noteiktā termiņā. |
||||
3. Cita informācija |
- |
||||
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|||||
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
||||
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
||||
3. Sociālo seku izvērtējums |
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
||||
4. Ietekme uz vidi |
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
||||
5. Cita informācija |
- |
||||
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
||||
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
||||
3. Finansiālā ietekme |
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
||||
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
||||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
||||
6. Cita informācija |
- |
||||
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|||||
Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Papildus normatīvie akti nav jāizdod. |
||||
2. Cita informācija |
- |
||||
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts |
|||||
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Eiropas Savienības dokumentu, kas uzliek speciālas saistības telpiskās plānošanas jomā nav, ir stratēģisks dokuments, kam ir rekomendējošs raksturs - 1999.gada Potsdamas ES Teritorijas plānošanas ministru sanāksmes akceptētais dokuments Eiropas Telpiskās attīstības perspektīva. |
||||
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Saistošu dokumentu nav, bet ir, piemēram, rekomendējošs Eiropas padomes dokuments - 2000.gadā Eiropas Reģionālās plānošanas ministru konferences (CEMAT) akceptētās Vadlīnijas Eiropas kontinenta ilgtspējīgai telpiskai attīstībai. |
||||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Vīzijas un stratēģijas 2010 apkārt Baltijas jūrai (VASAB 2010), VASAB 2010 plus telpiskās attīstības rīcības programma un Vismāras Deklarācija par transnacionālās telpiskās plānošanas un attīstības politiku Baltijas jūras reģionā līdz 2010. Šiem dokumentiem ir rekomendējošs raksturs. |
||||
4. Atbilstības novērtējums 1.tabula |
|||||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu un publikāciju |
Nav |
||||
2.tabula |
|||||
Latvijas normatīvā akta projekta norma |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst) |
Komentāri |
||
- |
- |
- |
- |
||
5. Cita informācija |
|||||
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
|||||
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Normatīvā akta projekts tika apspriests ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem. |
||||
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija |
Tiek uzsvērta nepieciešamība virzīt normatīvo aktu tālākai saskaņošanai. |
||||
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
||||
4. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem |
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
||||
5. Cita informācija |
- |
||||
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|||||
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
||||
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Normatīvais akts tiešā veidā neskar sabiedrības intereses. |
||||
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Normatīvais akts indivīda tiesības neierobežo. |
||||
4. Cita informācija |
- |
Īpašu uzdevumu ministrs
reģionālās attīstības un
pašvaldību lietās I.Gaters
23.12.2002. 9:00
1176
G.Lukstiņa
7770417; gunta.lukstina@rppp.gov.lv
Īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās |
Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes vadītāja v.i. |
Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes juriste |
Atbildīgā amatpersona |
|
|||
I.Gaters |
I.Vērzemniece |
I.Bergmane |
G.Lukstiņa |