I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Nav vienotas sistēmas invaliditātes noteikšanā visām vecuma grupām.

Bērniem līdz 16 gadu vecumam invaliditāti nosaka ārstējošais ārsts, pamatojoties uz diagnozēm. Pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas invaliditāti nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās struktūrvienības (VDEĀK), pamatojoties uz organisma funkciju traucējumu izvērtēšanu.

Tas ir radījis situāciju, ka bērnu invalīdu skaits nepārtraukti palielinās (no 6467 1995.gadā uz 9841 2001.gadā), lai gan vispārējai invalīdu skaita dinamikai valstī ir pretēja tendence.

Atšķirīgie invaliditātes noteikšanas kritēriji dažādām vecuma grupām rada iedzīvotāju neizpratni un neapmierinātību, jo ne visas personas, kam ir bijis statuss “bērns invalīds”, pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas tiek atzītas par invalīdiem.

Nav pieejama statistiskā informācija par bērnu invalīdu skaitu 16 gadu vecumā, kas ļautu spriest par precīzu personu skaitu, kam ārstējošais ārsts ir noteicis bērna invalīda statusu, bet neuzskata, ka ir pamats nosūtīšanai invaliditātes ekspertīzei VDEĀK. Bet no personām, kuras pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas ir nosūtītas uz VDEĀK, piemēram 2001.gadā, no 585 gadījumiem 102 invaliditāte nav tikusi noteikta.

2001.gada 20.jūnijā pieņemtajā Darba likumā ir noteikti mūsdienu terminoloģijai un juridiskajai praksei un ES direktīvai “Par vienlīdzīgu attieksmi darba attiecībās” atbilstošas anti- diskriminācijas normas, tajā skaitā attiecībā uz invalīdiem (7.,29., 34.,109.pants), tāpēc identiska satura nepilnīgs formulējums ir izslēdzams no likuma “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” 13.panta.

Pašreiz realizējamo invaliditātes ekspertīzes lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību ir noteicis Ministru kabinets, un tā ir labi funkcionējoša. Šī kārtība paredz lēmuma divkārtēju apstrīdēšanu pirms pārsūdzēšanas tiesā.

Šī kārtība atšķiras no Administratīvā procesa likuma normām, un tā nav noteikta citu likumu speciālajās tiesību normās.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Tiek optimizēta invaliditātes noteikšanas sistēma un novērstas pretrunas invaliditātes noteikšanas principos, paredzot, ka VDEĀK nosaka invaliditāti personām visās vecuma grupās, vadoties no funkcionāliem stāvokļiem, kas saistīti ar veselības stāvokli.

Kritēriji invaliditātes noteikšanai bērniem tiks ieviesti pakāpeniski, bet lai šos kritērijus izstrādātu un ieviestu, VDEĀK jau šobrīd nepieciešami resursi attiecīgu speciālistu piesaistīšanai.

Ieviešot vienotu invaliditātes noteikšanas sistēmu visām vecuma grupām, kļūs iespējama Starptautiskās funkcionēšanas un nespējas klasifikācijas (ICIDH-2) izmantošana invaliditātes noteikšanā, kas tiek plānota nākotnē.

Nodarbinātības jautājumos tiek pilnībā harmonizēta normatīvā bāze invalīdu diskriminācijas novēršanai.

Invaliditātes ekspertīzes lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība tiek noteikta likuma “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” speciālajās tiesību normās, lai tā nezaudētu spēku pēc Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās.

3. Cita informācija

-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Nav tiešas ietekmes

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Vienotas sistēmas ieviešana vienkāršo invaliditātes noteikšanas kārtību, dokumentāciju un informācijas apriti.

3. Sociālo seku izvērtējums

Mainoties invaliditātes noteikšanas kārtībai, paredzama bērnu invalīdu skaita samazināšanās.

Iespējama negatīva ģimenes ārstu/ ārstējošo ārstu reakcija un bērnu vecāku neapmierinātība.

Ilgtermiņā paredzams pozitīvs rezultāts, jo gan veselības aprūpē, gan sociālajā palīdzībā notiek atteikšanās no statusu pieejas pakalpojumu nodrošināšanā, paredzot individuālu klienta situācijas izvērtēšanu un pakalpojumus sniegšanu atbilstoši cilvēka veselības stāvoklim un sociālajai situācijai.

4. Ietekme uz vidi

Vide netiek ietekmēta.

5. Cita informācija

-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

-

-

-

-

-

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

-

-

106,4

106,4

106,4

3. Finansiālā ietekme

-

-

-66,5

-66,5

-66,5

1

2

3

4

5

6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Paredzams ietaupījums valsts pamatbudžetā.

Bērniem invalīdiem, kurus ģimenes ārsts pēc 16 gadu sasniegšanas nosūta uz VDEĀK, vidēji 95 gadījumos gadā nav pamata invaliditātes grupas noteikšanai (1999.g.-79, 2000.g.-105, 2001.g.-102).

No tā var secināt, ka invaliditāte nepamatoti ir noteikta apmēram 1% bērnu.

Ģimenes, kurās ir bērns invalīds, saņem piemaksu pie valsts ģimenes pabalsta Ls 35,- mēnesī. Novēršot nepamatotu invaliditātes noteikšanu, no valsts pamatbudžeta nebūtu jāizmaksā 39,9 tūkst. Ls gadā (Ls35x95x12mēn.) jaunpiešķirtajām piemaksām pie valsts ģimenes pabalsta. Ņemot vērā, ka šīs piemaksas saņemšana var ilgt līdz 16 gadiem, ilgtermiņā budžeta ekonomija ir daudz ievērojamāka.

-

39,9

39,9

39,9

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

1. Nepieciešamais papildus finansējums gadā (pastāvīgie izdevumi) papildus speciālistu ieviešanai (27,5 slodzes) esošajās vispārējā un speciālā profila Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijās (68 slodzes) (papildus slodzes – psihologiem–8,5; bērnu psihiatriem–3; bērnu neirologiem-5,5; pediatriem-5,5; bērnu ķirurgiem- traumatologiem-4; bērnu okulistiem-1), neņemot vērā iespējamās amatalgu izmaiņas – 52,284 tūkst. Ls + 13,641 tūkst. Ls sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Pastāvīgajiem izdevumiem jaunizveidotajai komisijai gadā Ls 40 500:

Ierēdņa (1 slodze – 209 Ls mēn)) un darbinieku (14 slodzes) – bērnu ķirurgs 1,5 slodzes 240 Ls mēn; pediatrs – 1.5 slodzes 240 Ls mēn, bērnu neirologs – 1,5 slodzes 240 Ls mēn; psihologs – 1,5 slodzes 234 Ls mēn; galv. grāmatvedis – 0,5 slodzes77 Ls mēn; vecāka medicīnas māsa – 1,5 slodzes 150 Ls mēn; medicīnas reģistrētājs – 1,5 slodzes 135 Ls mēn; datora operators – 1 slodze 90 Ls mēn; medicīnas statistiķis – 0,5 slodzes 87 Ls mēn; automobiļa vadītājs – 1,0 slodze 105 Ls mēn; medicīnas māsas palīgs – 1,0 slodze 65 Ls mēn; arhīva pārzinis – 1,0 slodze 70 Ls mēn. Kopā 1567 (atalgojums mēnesī + 375 sociālās apdrošināšanas iemaksas mēnesī* 12= 23 304; atalgojumam (1100 kods) – 18,8 tūkst. Ls + 4,5 tūkst Ls sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ;

pārējiem kārtējiem izdevumiem(1200 – 1999 kods) – 16,2 tūkst. Ls,

Kapitālajiem izdevumiem (4000 kods) – 1 tūkst. Ls

2. Plānotais tiesību akta spēkā stāšanās laiks – 2004.g. 01.01. Nepieciešamais finansējums (vienreizējas izmaksas 2004.gadā) jaunas komisijas izveidei Rīgā – 37,6 tūkst. Ls, (tai skaitā 1400 kods

-

106,4

106,4

106,4

pakalpojumi 0,3 tūkst. Ls; 1512 kods mazvērtīgais inventārs 1,6 tūkst Ls; 4000 kods kapitālās iegādes 35,7 tūkst Ls, tai

skaitā telpu kapitālais remonts – 15 tūkst Ls, mēbeles – 7 tūkst Ls, vieglais automobilis – 10 tūkst Ls, dators, kopētājs, fakss un cita biroja tehnika – 3,7 tūkst Ls)

Plānotais papildus finansējums darbinieku algām (papildus slodzēm un jaunizveidotās komisijas darbiniekiem) 2004.gadā – 65 925+ 23 304 /2 = 44,6 tūkst. Ls

6. Cita informācija

-

-

-

-

-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumos nr.263 “Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā”.

Noteikumi jāpapildina ar normu par invaliditātes noteikšanu bērniem līdz 16 gadu vecumam un jāizslēdz normas par lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Noteikumu projektu paredzēts sagatavot līdz 2004.gada 1.janvārim.

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

-

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

-

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

-

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

-

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

-

-

-

-

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Par plānoto invaliditātes noteikšanas kārtības maiņu bērniem līdz 16 gadu vecumam informētas invalīdu nevalstiskās organizācijas, kas ir Invalīdu lietu nacionālās padomes sastāvā - Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Invalīdu biedrība, Latvijas asociācija “Rūpju bērns”, Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Iebildumi nav pausti.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

-

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Pasaules bankas eksperti Labklājības reformas ietvaros izvērtēja invaliditātes noteikšanas sistēmu Latvijā un savos komentāros par plānotajām aktivitātēm invaliditātes noteikšanas maiņā atbalsta invaliditātes ekspertīzes nodošanu no prakses ārstiem (ārstējošie ārsti/ģimenes ārsti) profesionāļu (ārstu- ekspertu) kompetencē, uzskatot to par svarīgu soli, lai nodrošinātu vienotu pieeju invaliditātes noteikšanā valstī, vienlīdzīgu attieksmi un efektīvu uzraudzību.

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Invaliditātes noteikšanas sistēmas maiņai tiks ieviesti papildus speciālisti esošajās specializētā un vispārējā profila Veselības un darbspēju ekspertīzes komisijās un izveidota specializēta VDEĀK Rīgā invaliditātes noteikšanai bērniem no Rīgas un Jūrmalas pilsētas un Rīgas un Ogres rajona.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Ģimenes ārsti/ ārstējošie ārsti, kas līdz šīm noteica invaliditāti bērniem, nosūtīs bērnus invaliditātes ekspertīzei VDEĀK un sniegs vecākiem nepieciešamo informāciju. Informācija tiks sniegta masu saziņas līdzekļos.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

VDEĀK lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība ir izstrādāta un jau šobrīd tiek īstenota atbilstoši Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumiem nr.263 “Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā”.

Minētā kārtība tiks saglabāta likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”.

4. Cita informācija

-

Valsts sekretāre

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

M.Poršņova

Z.Uzuliņa

M.Badovskis

I.Leišavnieks