Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas uzruna Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai

(04.05.2024.)

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!

Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze!

Godātie Saeimas deputāti!

Ekselences!

4. maija Deklarācijas kluba biedri!

Mīļie tautieši!

 

I

Mūsu dārgā Latvija. Mūžam jauna, daiļa. Ikvienam no mums dziļi sirdī mītošā dzimtene. Jā, arī svešinieku tīkota, tomēr vienmēr, pateicoties mūsu tautas nesalaužamajam spītam, apbrīnojamai drosmei un nesatricināmai mīlestībai, tā ir bijusi, ir un būs mūsu Latvija. Mājas, kurās šodien ar cieņu un lepnumu klājam baltu galdautu. Mūsu māte, mūsu Tēvu zeme. 

Šodien, 4. maijā, svinam svētkus. Svētkus, kad mēs pateicībā noliecam galvu savu tautiešu priekšā. Noliecam galvu to cilvēku priekšā, kuri ar savām domām un darbiem uzdrošinājās īstenot ideju par Latviju. Par Latviju, kura daudziem bija sapnis par atgriešanos no Sibīrijas vai citām vietām pasaulē, kurp ceļi bija aizveduši piespiedu kārtā vai dodoties bēgļu gaitās.

Par diasporu nereti mēdzam runāt kā par Latvijas piekto novadu, kas iedzīvotāju skaita ziņā atpaliek tikai no Rīgas un Pierīgas. Taču diasporas ieguldījumu mēs novērtējam tieši darbos, ne skaitļos. Latvijas okupācijas gados trimdas latviešu jauda burtiski ietekmēja mūsu tagadējo sabiedroto ārpolitisko izvēli. 

Apzinoties 4. maija svētumu, izsaku pateicību, apliecinu vislielāko cieņu un godbijību visiem tiem, kas šo ceļu ir gājuši un ne vienu gadu vien.

Paldies Augtākās padomes deputātiem, īpaši Čebotarenokas kundzei, kura tur rūpi par 4. maija Deklarācijas kluba biedriem.

Savas atmiņās Augstākās padomes deputāts Aivars Berķis norāda, ka neatkarības atjaunošanas procesā vissarežģītākais bija saprast, kas īsti ir jādara. “Man nebija lielas ticības, ka noturēsimies, jo lielvalstis tā nemēdz izlaist no pirkstiem.

Domāju, ka mūs noteikti gaida pamatīga izrēķināšanās un droši vien mēs visi tiksim ieslodzīti vai nošauti.” 

Drosme un uzticēšanās. Lemjot par Latvijas neatkarības atjaunošanu, izšķiroša bija katra balss. Lai pieņemtu lēmumu, bija nepieciešamas 132 balsis, bet par brīvu un neatkarīgu Latvijas valsti nobalsoja 138 Augstākās padomes deputāti! 

Un tā sākās mūsu ceļš pretim brīvai, demokrātiskai, neatkarīgai valstij. 

 

II

Šogad atzīmējam 20 gadus, kopš esam Eiropas Savienībā un NATO, tāpēc vēlos pateikties arī tiem, kuri mērķtiecīgi un neatlaidīgi strādāja valstiskuma nostiprināšanas labad caur Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO.

Sākotnēji tas patiesi varēja likties nesasniedzams sapnis. Taču esmu pārliecināta, ka tieši šī sapņa īstenošana šobrīd ir tas faktors, kas attur militāru agresiju no mūsu robežām. Mēs pielikām visas pūles, mēs smagi strādājām, lai būtu demokrātisku valstu pulkā.

Šajos 20 gados esam auguši. Domāšanā, spējās, rīcībā. Un tikpat lielā mērā ir mainījusies gan Eiropas Savienība, gan NATO.

Varam salīdzināt skaitļus, ekonomikas rādītājus, dzīves līmeni un pakalpojumu kvalitāti toreiz un tagad. Par stabilu Latvijas izaugsmi nav nekādu šaubu.

Jā, ne vienmēr mūsu izaugsme bijusi konsekventa. Taču, šodien atskatoties atpakaļ, redzam, ka dalība Eiropas Savienībā nodrošina stabilus un prognozējamus noteikumus, brīvu piekļuvi gandrīz 450 miljonus iedzīvotāju lielam noieta tirgum 27 dalībvalstīs, kā arī pārliecību par preču un pakalpojumu drošumu un atbilstību augstas kvalitātes standartam.

Divdesmit gadu laikā kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pieaugušas tiešās investīcijas, preču un pakalpojumu eksports, arī iedzīvotāju labklājība mērķtiecīgi tuvojas vidējam līmenim Eiropā.

Salīdzinājumam – pirms iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju, 2004. gadā bija 47 %, bet 2022. gadā jau 73 % no Eiropas Savienības vidējā līmeņa.

Latvijas iedzīvotāju mēneša vidējā neto darba samaksa palielinājusies pieckārt – no 214 eiro 2004. gadā līdz 1120 eiro 2023. gadā.

Savukārt ārvalstu tiešās investīcijas ir pieaugušas gandrīz desmitkārt. 2003. gada beigās tās bija tikai 2,5 miljardi eiro, bet 2023. gada septembra beigās jau 24,5 miljardi eiro.

Nozīmīgais Eiropas Savienības tirgus ir veicinājis arī Latvijas preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm. Tas pieaudzis seškārt – no 3 miljardiem eiro 2004. gadā līdz 19 miljardiem eiro 2022. gadā faktiskajās cenās.

Tomēr arī izaicinājumu mums netrūkst. Joma, kurā mēs varētu ne tikai domāt, bet aktīvi rīkoties, ir darba ražīgums. Mūsu darba tirgum ilgu laiku bija raksturīgs lēts darbaspēks, kas nodrošināja uzņēmējiem spēju konkurēt Eiropas tirgū. Latvijā jau tagad ir uzņēmumi, kas pēc produktivitātes rādītāja apsteidz Eiropas vidējo līmeni, taču liela daļa darbavietu vēl joprojām koncentrējas vidējas un zemas produktivitātes aktivitātēs – tāpēc, lai panāktu aizvien straujāku ekonomisko izaugsmi, uzņēmējiem  jāsāk domāt par efektivitāti un produktivitāti. Ne tikai par jaunu darba vietu radīšanu, bet arī par digitalizāciju un efektīvu mākslīgā intelekta izmantošanu.

Lai nākamajos 10 gados valsts iekšzemes kopprodukts dubultotos, par mūsu nākotnes prioritāti ir jābūt jaunajai paaudzei. Jāatbalsta jaunieši, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību un atgriezušies reģionos. Atbalsts var tikt sniegts, veicinot gan uzņēmējdarbības iespējas, gan zināšanu izmantošanu valsts ekonomikas attīstīšanai. Turklāt reģionos ir jānodrošina atbilstoša mājokļu politika, kas ietvertu atbalstu mājokļa iegādei vai atjaunošanai.

Mēs esam apņēmušies veicināt Eiropas stabilitāti un izaugsmi. Stipra Eiropas Savienība ir arī Latvijas interesēs.

Mēs katrs esam daļa no Eiropas!

Mūs vieno brīvība, demokrātija un tiesiskums. Un mēs atbalstām sadarbību ar visām valstīm, kas dalās šajās vērtībās, jo ticam, ka tikai tādā pasaulē ir iespējama ilgtspējīga attīstība un miers.

Tagad redzam, ka daudzas valstis klauvē pie Eiropas Savienības durvīm, bet tās atvērt nav nemaz tik viegli.

Mēs esam gatavi palīdzēt ar savu padomu!

Esam atvērti sadarbībai ar tām valstīm, ar kurām mūs vieno kopīgs redzējums par demokrātiju, tiesiskumu un drošību.

 

III

Lēmums par Latvijas pievienošanos NATO, kas tika īstenots pirms 20 gadiem, ir viens no svarīgākajiem lēmumiem kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. Šis panākums, tāpat kā iestāšanās Eiropas Savienībā, ir apstiprinājis Latvijas vietu starp pasaules spēcīgākajām valstīm. Dalība aliansē ir ļāvusi attīstīt bruņotos spēkus un garantējusi valsts aizsardzības līmeņa attīstību atbilstoši drošības situācijai pasaulē un reģionā.

Esam aktivizējuši līdzdalību NATO darbos visos līmeņos. Šajā procesā esam gan uzlabojuši savas militārās spējas, gan palielinājuši aizsardzības budžetu no 1 % 2000. gadā līdz teju 3 % no iekšzemes kopprodukta šogad.

Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO neapšaubāmi ir lieliska ziņa arī Latvijai, jo vēl vairāk nostiprina reģiona drošību.

Taču mūsu valsts aizsardzība galvenokārt ir mūsu pašu atbildība.

Esam apņēmušies aizsargāt mūsu valsti no pirmā centimetra!

Vēlos uzsvērt, ka mūsu drošības garants ir ne tikai bruņotie spēki un ieroči, bet visaptveroša valsts aizsardzība un katra pilsoņa atbildība ir piedalīties šajā sistēmā.

Aizsardzība ir arī robeža, informatīvā telpa un ekonomiskā noturība.

Tikpat svarīgi ir stiprināt informatīvo telpu, to piepildot ar kvalitatīvu saturu. Ar dezinformāciju un negatīvām ziņām nākas saskarties ik dienu. Mums katram ir jāspēj atšķirt “graudus no pelavām”.  Lai mazinātu pret valsti vērsto dezinformācijas kampaņu, ir svarīgi tai pretim likt vairāk patiesu un pozitīvu ziņu.

Dienas kārtībā nozīmīgu vietu ieņem jautājums par mākslīgā intelekta izmantošanu gan satura veidošanā, gan potenciālu noziegumu novēršanā. Kiberdrošības uzlabošanai nepieciešama attiecīgu nosacījumu ieviešana normatīvajos aktos. Tāpat ir jāveido skaidra politika attiecībā uz mākslīgā intelekta izmantošanu.

 

IV

Ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, skaidrs, ka mēs Krievijas agresiju izjūtam asāk nekā citi. Baltijas valstis un Polija jau no pirmajām dienām uzņēmās vadošu lomu un joprojām turpina rādīt ceļu sabiedrotajiem. Mūsu reģions reaģē instinktīvi un vienoti, mūsu balsis ir skaļākas, mūs dzird – un pats svarīgākais – mūsu teiktajā ieklausās.

Arī Saeima meklē arvien jaunus risinājumus, lai mazinātu agresorvalstu spējas turpināt karu.

Saeima konceptuāli pieņēmusi lēmumu pārtraukt ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm.

Pieņemts likums par Maskavas nama atsavināšanu. Namu, kur ilgstoši tika izvērstas naidīgas un kaitnieciskas darbības, paredzēts pārdot izsolē un no tās gūtos ienākumus novirzīt Ukrainas atbalstam.

Pieņemts lēmums par paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa likmes – 10 % apmērā – piemērošanu sankcionētiem īpašumiem. Pašvaldību budžetos tas ienesīs vismaz 1,5 miljonus eiro, kurus varēs izmantot atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Šie pasākumi ir mūsu reģionālās un starptautiskās rīcības piemēri, kas apliecina mūsu gribu darīt vēl vairāk.

Krievijas agresija ir nevis reģionāls izaicinājums, bet gan globālās drošības un stabilitātes jautājums. Arī mūsu reakcijai uz šo agresiju jāsniedzas tālāk par militārās aizsardzības nostiprināšanu un Ukrainas militāro spēju balstīšanu.

Mēs ticam Ukrainas uzvarai! Mēs visi palīdzēsim, lai tā tiktu sasniegta!

Paldies Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām – visiem, kas rod iespēju iesaistīties un ar savu darbu, saviem līdzekļiem un zināšanām palīdz Ukrainai panākt uzvaru šajā karā!

Ar kopīgām pūlēm un neļaušanos nogurumam  – karš ir uzvarams!

Lai vairotu starptautiskās sabiedrības izpratni un atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās, šī gada oktobrī Rīgā notiks Starptautiskās Krimas platformas trešais parlamentārais samits. Tā mērķis ir izcelt Krievijas agresijas globālo ietekmi un turpināt starptautiski izgaismot agresora pastrādātos noziegumus.

 

V

Kolēģi! 

Cienījamie 4. maija Deklarācijas kluba biedri, deputāti, viesi! 

Mums katram ir dots savs laiks un uzlikta sava atbildība, lai saskaņā ar savu sirdsapziņu veiktu savus darbus un pildītu savus pienākumus. 1990. gadā Augstākās padomes deputāti balsoja saskaņā ar savu pārliecību, kas balstījās tautas paustajā viedoklī. 

Šodien, 2024. gada 4. maijā, es aicinu ar cieņu atskatīties uz šo pārliecību, kas tika apliecināta pirms 34 gadiem, un apzināties mūsu tagadējo darbu un lēmumu nozīmi. Mūsu valsts vislielākā vērtība ir mums līdzās – tie ir mūsu cilvēki, kas pašaizliedzīgi dara savu ikdienas darbu un nes Latvijas vārdu pasaulē. 

Visi kopā mēs veidojam Latviju tādu, kāda tā ir un būs. Ne velti saka: “zem guloša akmens ūdens netek”. Tāpēc, atzīmējot mūsu valsts neatkarības atgūšanas svētkus, novērtēsim to, kas mums jau ir: esam brīva valsts, varam brīvi runāt latviešu valodā, varam brīvi ceļot, esam Eiropas Savienībā, esam NATO dalībvalsts.  

Mums katram sirdī pukst Latvija!

Ļoti iespējams, neviens nekur citur pasaulē nespēj ne iedomāties to, cik neizsakāmi dārga mums ir šī zeme.

Mēs esam Latvija – ar savu vēsturi, laukiem, pilsētām un cilvēkiem, kuru rokās ir mūsu rītdiena.

Gaiša un nesatricināmas pārliecības pilna – tāda, ar kuru mēs varam lepoties tāpat, kā šodien lepojamies ar tiem mūsu tautiešiem, kuri pirms 34 gadiem rīkojās saskaņā ar apziņu, ka brīvas un neatkarīgas Latvijas vārdā lēmumi ir jāpieņem bez bailēm un ar paceltu galvu.

Priecīgus svētkus!

Dievs, svētī Latviju!

Svētdien, 19.maijā